Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Gada laikā no pāris izgatavotiem ziepju gabaliņiem līdz mājražošanai

Anna Kola
07:27
22.12.2023
139
Mara Skrinda

Mazajiem uzņēmējiem, radošiem darboņiem un mājražotājiem periods pirms Ziemassvētkiem allaž ir sevišķi darbīgs. Pēdējos gados krietni palielinājusies pircēju interese par lietām, kas darinātas ar rokām, tādas dāvaniņas šķiet sirsnīgākas un personiskākas. Māra Skrinda ir cēsniece, pēc profesijas skolotāja un ir arī mājražotāja.

“Par mājās ražotiem kosmētikas produktiem interese sākās gluži nejauši. Kāda kolēģe skolā parādīja, kā ar bērniem dizaina un tehnoloģiju stundā liet svecītes formās, piebilstot, ka līdzīgi gatavo arī ziepes,” pastāsta Māra. “Kolēģe iedeva dažas formiņas, ar kurām pamēģināt. Tieši ar to stāsts par manu aizraušanos ar kosmētikas un ziepju gatavošanu mājās iesākās.”

Savas pirmās ziepes Māra izlējusi pagājušajos Ziemassvētkos, tās dāvinājusi draugiem un radiem. “Tobrīd sapratu, man tāda darbošanās ļoti patīk! Pamazām turpināju, bet pamatā viss tiešām sākās ar pāris ziepju gabaliņiem,” turpina Māra. Viņa teic, ka ziepju liešana ir ārkārtīgi aizraujoša darbošanās, ko var darīt jebkurš. “Jāatzīst, ilgi esmu bijusi tādos sevis meklējumos, lai saprastu, kas ir tas, kas mani patiešām piepilda, lai ar to varētu nodarboties vairāk nekā tikai hobija līmenī. Sapratu, ka beidzot esmu atradusi savu “nišu”!”

Iepriekš Māra mēģinājusi arī citas radošas lietas – tostarp šuvusi suņiem mētelīšus, gatavojusi rotaļlietas kaķiem. Pašos ziepju liešanas pirmsākumos gan sapratusi, ka tad, ja doma ražot kosmētikas produktus mājās ir nopietna, ar ziepēm vien nepietiek. “Bija uzreiz skaidrs, ka jādomā kaut kas interesants. Tā sākās mans eksperimentu ceļš, meklējot informāciju par mājās ražotiem produktiem, domājot, ko vēl varētu gatavot, veidot. Biju meistarklasē Valmierā, kur gatavojām vannas bumbas un ķermeņa skrubjus. Sapratu, ka tas ļoti patīk. Eksperimentu kārtā, meklējot savas receptes, sāku veidot pirmos sāls skrubjus ķermenim, ko izmantot gan vannā, gan dušā. Tad radās putotās ziepes, maigas, mīkstas. Citi ražotāji tās sauc par dušas zefīru. Tie ir pamata produkti, ko piedāvāju: sāls skrubji, putotās ziepes un ierastās roku ziepes dažādās formās. Ir arī masāžas ziepes, kam ir īpaša forma.”

Māra stāsta, ka nepieciešamās sastāvdaļas produktiem iegādājas Latvijā. “Tā kā apjoms, ko gatavoju, nav liels, pilnībā pietiek ar interneta veikaliem, kas pārdod vajadzīgās izejvielas. Pērkot mazu apjomu, protams, jāmaksā dārgāk, tāpēc arī produkts rezultātā maksā mazliet vairāk nekā tie, kas tiek ražoti lielos apjomos,” tā ziepju ražotāja. “Vispopulārākais ir greipfrūtu sāls skrubis, tas ir arī mans iemīļotākais. Ļoti patīkams aromāts, kā arī greipfrūtu ēteriskās eļļas īpašības ir ļoti labvēlīgas. Palasot aprakstu, šķiet, ka labāka produkta par greipfrūtu eļļu nemaz nav, ” smaidot teic Māra. Pircēji iemīļojuši arī putotās ziepes, jo ar nelielo iepakojumu patiešām pietiek krietni ilgam laikam. Uz Ziemassvētkiem viņa piedāvā arī dāvanu komplektus, katrs klients var salikt tos produktus, kas tīkamākie. “Vēlos piebilst, ka valsts normatīvie akti gan ļoti ierobežo mājražotāju iespējas. Būtībā mazajam ražotājam prasības, kas ir Eiropas Savienības kosmētikas tirgū, ir tieši tādas pašas kā jebkuram lielajam, proti, no manis tiek prasīts tas pats, kas no “Nivea” vai “Stendera”, vai “Madaras”. Tas dažkārt mazina vēlmi censties darboties un radīt ko jaunu, jo regulējumi ļoti apgrūtina iespēju strādāt,” stāsta Māra.

Savukārt savu ražojumu virzīšanai tirgū meistare ļoti novērtē valsts un Eiropas Savienības finansēto biznesa inkubatoru sniegtās iespējas, tur pērn viņa mācījusies sešus mēnešus. “Tas bija liels atspēriena punkts. Uz mācībām varēja tikt vien divdesmit cilvēki, un tās bija intensīvas. Līdz ar inkubatoru man pavērās pavisam cita – biznesa – pasaule, tās iespējas, vide. Satiku cilvēkus, kas pavēra jaunas durvis uz iespējām. Piemēram, sadarbība ar mārketinga aģentūru, ar kuras atbalstu tapa manu preču dizains. Tiku arī pie profesionālām produkta fotogrāfijām. Tas bija liels solis man kā mazajai ražotājai. Tai brīdī arī sāku produktus piedāvāt publiski, līdz tam manas radītās lietas bija pieejamas tikai tuvam cilvēku lokam,” pieredzē dalās Māra, piebilstot, ka noteikti startēs arī biznesa inkubatora otrajā kārtā, jo tā ir lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes. “Septembrī pabeidzu sociālā mārketinga kursus, kuros iegūtā zināšanu bagāža palīdzēja aktīvi veidot sociālo tīklu kontus saviem produktiem. Jāsaka, šobrīd darbu ir vairāk pie mārketinga stratēģijām, pie sadarbības partneru meklēšanas.”

Šobrīd Māras ražotos “Ma­reCrafts Handmade” produktus var iegādāties, sazinoties sociālajos tīklos vai caur “WhatsApp”. Nesen noslēgts sadarbības līgums ar kādu tiešsaistes pārdošanas platformu, kur drīzumā Mārai būs savs preču veikals. “Protams, meklēšu arī citas iespējas, kur piedāvāt produkciju. Ļoti gribētos, lai arī kādā Cēsu tirdzniecības vietā klātienē varētu iegādāties manis ražoto!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi