Otrdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Gada laikā no pāris izgatavotiem ziepju gabaliņiem līdz mājražošanai

Anna Kola
07:27
22.12.2023
221
Mara Skrinda

Mazajiem uzņēmējiem, radošiem darboņiem un mājražotājiem periods pirms Ziemassvētkiem allaž ir sevišķi darbīgs. Pēdējos gados krietni palielinājusies pircēju interese par lietām, kas darinātas ar rokām, tādas dāvaniņas šķiet sirsnīgākas un personiskākas. Māra Skrinda ir cēsniece, pēc profesijas skolotāja un ir arī mājražotāja.

“Par mājās ražotiem kosmētikas produktiem interese sākās gluži nejauši. Kāda kolēģe skolā parādīja, kā ar bērniem dizaina un tehnoloģiju stundā liet svecītes formās, piebilstot, ka līdzīgi gatavo arī ziepes,” pastāsta Māra. “Kolēģe iedeva dažas formiņas, ar kurām pamēģināt. Tieši ar to stāsts par manu aizraušanos ar kosmētikas un ziepju gatavošanu mājās iesākās.”

Savas pirmās ziepes Māra izlējusi pagājušajos Ziemassvētkos, tās dāvinājusi draugiem un radiem. “Tobrīd sapratu, man tāda darbošanās ļoti patīk! Pamazām turpināju, bet pamatā viss tiešām sākās ar pāris ziepju gabaliņiem,” turpina Māra. Viņa teic, ka ziepju liešana ir ārkārtīgi aizraujoša darbošanās, ko var darīt jebkurš. “Jāatzīst, ilgi esmu bijusi tādos sevis meklējumos, lai saprastu, kas ir tas, kas mani patiešām piepilda, lai ar to varētu nodarboties vairāk nekā tikai hobija līmenī. Sapratu, ka beidzot esmu atradusi savu “nišu”!”

Iepriekš Māra mēģinājusi arī citas radošas lietas – tostarp šuvusi suņiem mētelīšus, gatavojusi rotaļlietas kaķiem. Pašos ziepju liešanas pirmsākumos gan sapratusi, ka tad, ja doma ražot kosmētikas produktus mājās ir nopietna, ar ziepēm vien nepietiek. “Bija uzreiz skaidrs, ka jādomā kaut kas interesants. Tā sākās mans eksperimentu ceļš, meklējot informāciju par mājās ražotiem produktiem, domājot, ko vēl varētu gatavot, veidot. Biju meistarklasē Valmierā, kur gatavojām vannas bumbas un ķermeņa skrubjus. Sapratu, ka tas ļoti patīk. Eksperimentu kārtā, meklējot savas receptes, sāku veidot pirmos sāls skrubjus ķermenim, ko izmantot gan vannā, gan dušā. Tad radās putotās ziepes, maigas, mīkstas. Citi ražotāji tās sauc par dušas zefīru. Tie ir pamata produkti, ko piedāvāju: sāls skrubji, putotās ziepes un ierastās roku ziepes dažādās formās. Ir arī masāžas ziepes, kam ir īpaša forma.”

Māra stāsta, ka nepieciešamās sastāvdaļas produktiem iegādājas Latvijā. “Tā kā apjoms, ko gatavoju, nav liels, pilnībā pietiek ar interneta veikaliem, kas pārdod vajadzīgās izejvielas. Pērkot mazu apjomu, protams, jāmaksā dārgāk, tāpēc arī produkts rezultātā maksā mazliet vairāk nekā tie, kas tiek ražoti lielos apjomos,” tā ziepju ražotāja. “Vispopulārākais ir greipfrūtu sāls skrubis, tas ir arī mans iemīļotākais. Ļoti patīkams aromāts, kā arī greipfrūtu ēteriskās eļļas īpašības ir ļoti labvēlīgas. Palasot aprakstu, šķiet, ka labāka produkta par greipfrūtu eļļu nemaz nav, ” smaidot teic Māra. Pircēji iemīļojuši arī putotās ziepes, jo ar nelielo iepakojumu patiešām pietiek krietni ilgam laikam. Uz Ziemassvētkiem viņa piedāvā arī dāvanu komplektus, katrs klients var salikt tos produktus, kas tīkamākie. “Vēlos piebilst, ka valsts normatīvie akti gan ļoti ierobežo mājražotāju iespējas. Būtībā mazajam ražotājam prasības, kas ir Eiropas Savienības kosmētikas tirgū, ir tieši tādas pašas kā jebkuram lielajam, proti, no manis tiek prasīts tas pats, kas no “Nivea” vai “Stendera”, vai “Madaras”. Tas dažkārt mazina vēlmi censties darboties un radīt ko jaunu, jo regulējumi ļoti apgrūtina iespēju strādāt,” stāsta Māra.

Savukārt savu ražojumu virzīšanai tirgū meistare ļoti novērtē valsts un Eiropas Savienības finansēto biznesa inkubatoru sniegtās iespējas, tur pērn viņa mācījusies sešus mēnešus. “Tas bija liels atspēriena punkts. Uz mācībām varēja tikt vien divdesmit cilvēki, un tās bija intensīvas. Līdz ar inkubatoru man pavērās pavisam cita – biznesa – pasaule, tās iespējas, vide. Satiku cilvēkus, kas pavēra jaunas durvis uz iespējām. Piemēram, sadarbība ar mārketinga aģentūru, ar kuras atbalstu tapa manu preču dizains. Tiku arī pie profesionālām produkta fotogrāfijām. Tas bija liels solis man kā mazajai ražotājai. Tai brīdī arī sāku produktus piedāvāt publiski, līdz tam manas radītās lietas bija pieejamas tikai tuvam cilvēku lokam,” pieredzē dalās Māra, piebilstot, ka noteikti startēs arī biznesa inkubatora otrajā kārtā, jo tā ir lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes. “Septembrī pabeidzu sociālā mārketinga kursus, kuros iegūtā zināšanu bagāža palīdzēja aktīvi veidot sociālo tīklu kontus saviem produktiem. Jāsaka, šobrīd darbu ir vairāk pie mārketinga stratēģijām, pie sadarbības partneru meklēšanas.”

Šobrīd Māras ražotos “Ma­reCrafts Handmade” produktus var iegādāties, sazinoties sociālajos tīklos vai caur “WhatsApp”. Nesen noslēgts sadarbības līgums ar kādu tiešsaistes pārdošanas platformu, kur drīzumā Mārai būs savs preču veikals. “Protams, meklēšu arī citas iespējas, kur piedāvāt produkciju. Ļoti gribētos, lai arī kādā Cēsu tirdzniecības vietā klātienē varētu iegādāties manis ražoto!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Margrietiņa, baltā šķelme, piemiedz zelta aci

00:00
24.06.2025
13

Aina Karele Jūnijā ar laiku neko nevar sarunāt. Tāpat kā ar bitēm biškrēsliņos. Saule spīd vai lietus līst – laiks paskrien mums garām. Vēl ceriņos laimi meklējam, bet pļavā jau vanagzirnis pinas pa kājām. Margrietiņa, baltā šķelme, piemiedz zelta aci: mīl vai nemīl tevi kāds, ar sāpēm un bez prāta? Un neviens nezina, un jāpazīlē […]

Īstā Jāņu siera ražošana ik gadu sarūk

00:00
22.06.2025
33

Jāņu siera ražošanas apmēri šogad Latvijā kopumā turpina samazināties, aģentūrai LETA prognozēja biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova. Arita LejiņaPērn Jāņu sieru (nejaukt ar ķimeņu sieru) saražoja 139,84 tonnas, norādījusi V.Davida­nova. Pēc publiski pieejamās informācijas, pirms pieciem gadiem, 2019.gadā, tika saražotas aptuveni 200 tonnas Jāņu siera, tātad pagājušajā gadā par 30,1% mazāk. Jāņu siera […]

Aizejošā Cēsu novada dome diskutē par bērnu futbolu un kafejnīcas iekārtām

00:00
21.06.2025
155

12.jūnijā notika pēdējā aizejošā sasaukuma Cēsu novada domes sēde. Sēdē no 19 deputātiem piedalījās 17. Nepiedalījās Andris Mihaļovs un Erlends Geruļskis. Tika lemts par attīstību un investīciju projektiem, izglītību un sportu, pašvaldības īpašumu pārvaldību, sociāliem un sabiedriskiem jautājumiem, pašvaldības struktūru un līgumu pārvaldību, finanšu un pārskatu jautājumiem. Kopumā deputāti lēma vienbalsīgi, tikai par dažiem lēmumiem […]

Sarunu un demokrātijas svētki

00:00
20.06.2025
64
1

Sarunu festivāls “Lampa” šogad notiek ar vadmotīvu “Cilvēcībasākas tur, kur beidzas vienaldzība” Festivāla mērķis aicina parādīt, ka mums rūp līdzcilvēki, nav vienaldzīgs apkārt notiekošais un nav bail nosaukt lietas īstajos vārdos. Tas viss šodien un rīt festivāla bagātīgajā programmā Cēsīs, lielākai daļai diskusiju aizritot Pils parkā, divām skatuvēm atrodoties uz parka dīķa. Daļai diskusiju var […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
50

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Tautas balss

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
13
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
25
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
26
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
17
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Sludinājumi