Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Gada laikā no pāris izgatavotiem ziepju gabaliņiem līdz mājražošanai

Anna Kola
07:27
22.12.2023
6
Mara Skrinda

Mazajiem uzņēmējiem, radošiem darboņiem un mājražotājiem periods pirms Ziemassvētkiem allaž ir sevišķi darbīgs. Pēdējos gados krietni palielinājusies pircēju interese par lietām, kas darinātas ar rokām, tādas dāvaniņas šķiet sirsnīgākas un personiskākas. Māra Skrinda ir cēsniece, pēc profesijas skolotāja un ir arī mājražotāja.

“Par mājās ražotiem kosmētikas produktiem interese sākās gluži nejauši. Kāda kolēģe skolā parādīja, kā ar bērniem dizaina un tehnoloģiju stundā liet svecītes formās, piebilstot, ka līdzīgi gatavo arī ziepes,” pastāsta Māra. “Kolēģe iedeva dažas formiņas, ar kurām pamēģināt. Tieši ar to stāsts par manu aizraušanos ar kosmētikas un ziepju gatavošanu mājās iesākās.”

Savas pirmās ziepes Māra izlējusi pagājušajos Ziemassvētkos, tās dāvinājusi draugiem un radiem. “Tobrīd sapratu, man tāda darbošanās ļoti patīk! Pamazām turpināju, bet pamatā viss tiešām sākās ar pāris ziepju gabaliņiem,” turpina Māra. Viņa teic, ka ziepju liešana ir ārkārtīgi aizraujoša darbošanās, ko var darīt jebkurš. “Jāatzīst, ilgi esmu bijusi tādos sevis meklējumos, lai saprastu, kas ir tas, kas mani patiešām piepilda, lai ar to varētu nodarboties vairāk nekā tikai hobija līmenī. Sapratu, ka beidzot esmu atradusi savu “nišu”!”

Iepriekš Māra mēģinājusi arī citas radošas lietas – tostarp šuvusi suņiem mētelīšus, gatavojusi rotaļlietas kaķiem. Pašos ziepju liešanas pirmsākumos gan sapratusi, ka tad, ja doma ražot kosmētikas produktus mājās ir nopietna, ar ziepēm vien nepietiek. “Bija uzreiz skaidrs, ka jādomā kaut kas interesants. Tā sākās mans eksperimentu ceļš, meklējot informāciju par mājās ražotiem produktiem, domājot, ko vēl varētu gatavot, veidot. Biju meistarklasē Valmierā, kur gatavojām vannas bumbas un ķermeņa skrubjus. Sapratu, ka tas ļoti patīk. Eksperimentu kārtā, meklējot savas receptes, sāku veidot pirmos sāls skrubjus ķermenim, ko izmantot gan vannā, gan dušā. Tad radās putotās ziepes, maigas, mīkstas. Citi ražotāji tās sauc par dušas zefīru. Tie ir pamata produkti, ko piedāvāju: sāls skrubji, putotās ziepes un ierastās roku ziepes dažādās formās. Ir arī masāžas ziepes, kam ir īpaša forma.”

Māra stāsta, ka nepieciešamās sastāvdaļas produktiem iegādājas Latvijā. “Tā kā apjoms, ko gatavoju, nav liels, pilnībā pietiek ar interneta veikaliem, kas pārdod vajadzīgās izejvielas. Pērkot mazu apjomu, protams, jāmaksā dārgāk, tāpēc arī produkts rezultātā maksā mazliet vairāk nekā tie, kas tiek ražoti lielos apjomos,” tā ziepju ražotāja. “Vispopulārākais ir greipfrūtu sāls skrubis, tas ir arī mans iemīļotākais. Ļoti patīkams aromāts, kā arī greipfrūtu ēteriskās eļļas īpašības ir ļoti labvēlīgas. Palasot aprakstu, šķiet, ka labāka produkta par greipfrūtu eļļu nemaz nav, ” smaidot teic Māra. Pircēji iemīļojuši arī putotās ziepes, jo ar nelielo iepakojumu patiešām pietiek krietni ilgam laikam. Uz Ziemassvētkiem viņa piedāvā arī dāvanu komplektus, katrs klients var salikt tos produktus, kas tīkamākie. “Vēlos piebilst, ka valsts normatīvie akti gan ļoti ierobežo mājražotāju iespējas. Būtībā mazajam ražotājam prasības, kas ir Eiropas Savienības kosmētikas tirgū, ir tieši tādas pašas kā jebkuram lielajam, proti, no manis tiek prasīts tas pats, kas no “Nivea” vai “Stendera”, vai “Madaras”. Tas dažkārt mazina vēlmi censties darboties un radīt ko jaunu, jo regulējumi ļoti apgrūtina iespēju strādāt,” stāsta Māra.

Savukārt savu ražojumu virzīšanai tirgū meistare ļoti novērtē valsts un Eiropas Savienības finansēto biznesa inkubatoru sniegtās iespējas, tur pērn viņa mācījusies sešus mēnešus. “Tas bija liels atspēriena punkts. Uz mācībām varēja tikt vien divdesmit cilvēki, un tās bija intensīvas. Līdz ar inkubatoru man pavērās pavisam cita – biznesa – pasaule, tās iespējas, vide. Satiku cilvēkus, kas pavēra jaunas durvis uz iespējām. Piemēram, sadarbība ar mārketinga aģentūru, ar kuras atbalstu tapa manu preču dizains. Tiku arī pie profesionālām produkta fotogrāfijām. Tas bija liels solis man kā mazajai ražotājai. Tai brīdī arī sāku produktus piedāvāt publiski, līdz tam manas radītās lietas bija pieejamas tikai tuvam cilvēku lokam,” pieredzē dalās Māra, piebilstot, ka noteikti startēs arī biznesa inkubatora otrajā kārtā, jo tā ir lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes. “Septembrī pabeidzu sociālā mārketinga kursus, kuros iegūtā zināšanu bagāža palīdzēja aktīvi veidot sociālo tīklu kontus saviem produktiem. Jāsaka, šobrīd darbu ir vairāk pie mārketinga stratēģijām, pie sadarbības partneru meklēšanas.”

Šobrīd Māras ražotos “Ma­reCrafts Handmade” produktus var iegādāties, sazinoties sociālajos tīklos vai caur “WhatsApp”. Nesen noslēgts sadarbības līgums ar kādu tiešsaistes pārdošanas platformu, kur drīzumā Mārai būs savs preču veikals. “Protams, meklēšu arī citas iespējas, kur piedāvāt produkciju. Ļoti gribētos, lai arī kādā Cēsu tirdzniecības vietā klātienē varētu iegādāties manis ražoto!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
39

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
64

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
284

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
28

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi