Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Gada laikā no pāris izgatavotiem ziepju gabaliņiem līdz mājražošanai

Anna Kola
07:27
22.12.2023
65
Mara Skrinda

Mazajiem uzņēmējiem, radošiem darboņiem un mājražotājiem periods pirms Ziemassvētkiem allaž ir sevišķi darbīgs. Pēdējos gados krietni palielinājusies pircēju interese par lietām, kas darinātas ar rokām, tādas dāvaniņas šķiet sirsnīgākas un personiskākas. Māra Skrinda ir cēsniece, pēc profesijas skolotāja un ir arī mājražotāja.

“Par mājās ražotiem kosmētikas produktiem interese sākās gluži nejauši. Kāda kolēģe skolā parādīja, kā ar bērniem dizaina un tehnoloģiju stundā liet svecītes formās, piebilstot, ka līdzīgi gatavo arī ziepes,” pastāsta Māra. “Kolēģe iedeva dažas formiņas, ar kurām pamēģināt. Tieši ar to stāsts par manu aizraušanos ar kosmētikas un ziepju gatavošanu mājās iesākās.”

Savas pirmās ziepes Māra izlējusi pagājušajos Ziemassvētkos, tās dāvinājusi draugiem un radiem. “Tobrīd sapratu, man tāda darbošanās ļoti patīk! Pamazām turpināju, bet pamatā viss tiešām sākās ar pāris ziepju gabaliņiem,” turpina Māra. Viņa teic, ka ziepju liešana ir ārkārtīgi aizraujoša darbošanās, ko var darīt jebkurš. “Jāatzīst, ilgi esmu bijusi tādos sevis meklējumos, lai saprastu, kas ir tas, kas mani patiešām piepilda, lai ar to varētu nodarboties vairāk nekā tikai hobija līmenī. Sapratu, ka beidzot esmu atradusi savu “nišu”!”

Iepriekš Māra mēģinājusi arī citas radošas lietas – tostarp šuvusi suņiem mētelīšus, gatavojusi rotaļlietas kaķiem. Pašos ziepju liešanas pirmsākumos gan sapratusi, ka tad, ja doma ražot kosmētikas produktus mājās ir nopietna, ar ziepēm vien nepietiek. “Bija uzreiz skaidrs, ka jādomā kaut kas interesants. Tā sākās mans eksperimentu ceļš, meklējot informāciju par mājās ražotiem produktiem, domājot, ko vēl varētu gatavot, veidot. Biju meistarklasē Valmierā, kur gatavojām vannas bumbas un ķermeņa skrubjus. Sapratu, ka tas ļoti patīk. Eksperimentu kārtā, meklējot savas receptes, sāku veidot pirmos sāls skrubjus ķermenim, ko izmantot gan vannā, gan dušā. Tad radās putotās ziepes, maigas, mīkstas. Citi ražotāji tās sauc par dušas zefīru. Tie ir pamata produkti, ko piedāvāju: sāls skrubji, putotās ziepes un ierastās roku ziepes dažādās formās. Ir arī masāžas ziepes, kam ir īpaša forma.”

Māra stāsta, ka nepieciešamās sastāvdaļas produktiem iegādājas Latvijā. “Tā kā apjoms, ko gatavoju, nav liels, pilnībā pietiek ar interneta veikaliem, kas pārdod vajadzīgās izejvielas. Pērkot mazu apjomu, protams, jāmaksā dārgāk, tāpēc arī produkts rezultātā maksā mazliet vairāk nekā tie, kas tiek ražoti lielos apjomos,” tā ziepju ražotāja. “Vispopulārākais ir greipfrūtu sāls skrubis, tas ir arī mans iemīļotākais. Ļoti patīkams aromāts, kā arī greipfrūtu ēteriskās eļļas īpašības ir ļoti labvēlīgas. Palasot aprakstu, šķiet, ka labāka produkta par greipfrūtu eļļu nemaz nav, ” smaidot teic Māra. Pircēji iemīļojuši arī putotās ziepes, jo ar nelielo iepakojumu patiešām pietiek krietni ilgam laikam. Uz Ziemassvētkiem viņa piedāvā arī dāvanu komplektus, katrs klients var salikt tos produktus, kas tīkamākie. “Vēlos piebilst, ka valsts normatīvie akti gan ļoti ierobežo mājražotāju iespējas. Būtībā mazajam ražotājam prasības, kas ir Eiropas Savienības kosmētikas tirgū, ir tieši tādas pašas kā jebkuram lielajam, proti, no manis tiek prasīts tas pats, kas no “Nivea” vai “Stendera”, vai “Madaras”. Tas dažkārt mazina vēlmi censties darboties un radīt ko jaunu, jo regulējumi ļoti apgrūtina iespēju strādāt,” stāsta Māra.

Savukārt savu ražojumu virzīšanai tirgū meistare ļoti novērtē valsts un Eiropas Savienības finansēto biznesa inkubatoru sniegtās iespējas, tur pērn viņa mācījusies sešus mēnešus. “Tas bija liels atspēriena punkts. Uz mācībām varēja tikt vien divdesmit cilvēki, un tās bija intensīvas. Līdz ar inkubatoru man pavērās pavisam cita – biznesa – pasaule, tās iespējas, vide. Satiku cilvēkus, kas pavēra jaunas durvis uz iespējām. Piemēram, sadarbība ar mārketinga aģentūru, ar kuras atbalstu tapa manu preču dizains. Tiku arī pie profesionālām produkta fotogrāfijām. Tas bija liels solis man kā mazajai ražotājai. Tai brīdī arī sāku produktus piedāvāt publiski, līdz tam manas radītās lietas bija pieejamas tikai tuvam cilvēku lokam,” pieredzē dalās Māra, piebilstot, ka noteikti startēs arī biznesa inkubatora otrajā kārtā, jo tā ir lieliska iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes. “Septembrī pabeidzu sociālā mārketinga kursus, kuros iegūtā zināšanu bagāža palīdzēja aktīvi veidot sociālo tīklu kontus saviem produktiem. Jāsaka, šobrīd darbu ir vairāk pie mārketinga stratēģijām, pie sadarbības partneru meklēšanas.”

Šobrīd Māras ražotos “Ma­reCrafts Handmade” produktus var iegādāties, sazinoties sociālajos tīklos vai caur “WhatsApp”. Nesen noslēgts sadarbības līgums ar kādu tiešsaistes pārdošanas platformu, kur drīzumā Mārai būs savs preču veikals. “Protams, meklēšu arī citas iespējas, kur piedāvāt produkciju. Ļoti gribētos, lai arī kādā Cēsu tirdzniecības vietā klātienē varētu iegādāties manis ražoto!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi