Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Vienmēr trāpīt mērķī

Līga Eglīte
14:10
15.03.2017
59
Andris Kuznecovs 1

“Kad vienas durvis aizveras, citas atveras”. Par šo teiciena darbību dzīvē pārliecinājās Nītaures uzņēmējs Andris Kuzņecovs, kādreiz aktīvs autosportists, adrenalīna mednieks, kurš pēc traumas atrada citu nodarbošanos, tādu, kurai nodevies ar visu sirdi un velta katru brīvu brīdi.

Loka šaušana ir tik aizraujoša, ka tās dēļ Andris jau septiņus gadus neiet makšķerēt un gandrīz katrā treniņā atkārto Robina Huda meistarstiķi – sašauj bultu bultā.

Sākums nebija viegls, taču stipriem cilvēkiem stipri stāsti. Andrim nācās izvēlēties – turpināt braukt bezceļu rallijos un dzīvi beigt ratiņkrēslā vai šķirties no rūpīgi sagatavotās sacensību mašīnas un darīt ko citu. Ar sievas dāvināto jaudīgo arbaletu prieki bija īsi, jo ātri vien pazuda visas bultas, taču no riskantās autobraukšanas krasi atšķirīgais sporta veids bija kaut ko panācis – nemanot pārvilinājis savā pusē.

Andris Kuzņecovs stāsta: “Sāku meklēt bultas, man ieteica, ka Cēsīs ir meistars – Vilius Matutis. Nokļuvu treniņā, kur šāva ar parastajiem lokiem. Iepatikās, un tā tas turpinās jau septiņus gadus. Mugurai šis sporta veids nāk tikai par labu – trenē gareno muskuli.

Izvēlējos sarežģītāko loka klasi longbow. Tas ir tikpat prestižs kā vieglatlētikā maratons, ja vari trāpīt mērķī ar longbow tad tas jau kaut ko nozīmē. Tagad šauju ar Igaunijā ražotu loku, man ir 50 procentu ražotāja atlaide bultu iegādei. Protams, labus lokus izgatavo arī Latvijā gan Latgalē, gan tuvāk, Straupē, strādā meistars Armands Vīlisters, gatavo skaistus un labus lokus.”

Romantiķiem, kuri pēc šī raksta Nītaurē meklēs Andri Kuzņecovu, jāatceras, ka loka šaušana paņem visu brīvo laiku un sportistam vienmēr jābūt formā. Ja vēlas ko sasniegt, tad nedēļā piecas reizes šaušanas treniņi vairākas stundas un papildus noteikti slēpošana, iešana, skriešana, pumpēšanās, treniņi ar gumijām. Ja sacensībās piecas dienas jāstaigā pa kalniem, jābūt izturībai un disciplīnai. Tas ir interesanti, aizraujoši, bet nav viegli! Sporta veids ir unikāls, jo ar šo loku nekad mūžā nevar sasniegt maksimālo rezultātu, kā tas iespējams ar tehniski aprīkoto sporta loku.

Latvijā ir ap desmit loka šaušanas sporta klubu. Andris Kuzņecovs stāsta, ka kopā ar domubiedriem Andi Šveici un Robertu Lācīti izveidojuši savu klubu “Savage archer”, iesaistot sportistus no visas Latvijas. Izmantojot Eiropas projekta finansējumu, iegādāts inventārs. Vai to var uzskatīt par uzņēmējdarbību? Andris Kuzņecovs precizē: “Par savām telpām, kas ikdienā ir ražotne, maksu neprasu. Kad cilvēks atnāk uz pirmajiem treniņiem, viņam iemāca šaušanas tehniku, pārbauda, kāds inventārs der. Pēc kāda laika, kad viņš vēlas savu loku, iesaku meistaru. Bāzes uzturēt ir dārgi, taču mājaslapā var atrast kontaktus citiem mūsu šāvējiem ne tikai Nītaurē, bet arī Cēsīs, Saldū, Koknesē un Rīgā. Vasarā vieglāk atrast vietu, kur trenēties, protams, par drošību jādomā.

Kluba biedri tiek instruēti par drošības noteikumiem, uzņemas atbildību, un daļa izgājuši speciālus mācības kursus, lai trenētu citus. Latvijā medības ar loku aizliegtas, sportisti ar tām nenodarbojas. Kaut gan, ja būtu kara stāvoklis, loka šāvēji nepaliktu bez barības… Katra bulta ir marķēta. Katram ir citādas bultas ar savu krāsojumu, vārdu vai iniciāļiem. Ja kaut kur tādu iešaus nevietā, pa pagastu skraidīs kāds zvērs ar šādu bultu mugurā, vainīgo varēs atrast.”

Loka šaušanai nav vecuma ierobežojuma, tomēr bērniem labāk sākt 8 -10 gadu vecumā trenera stingrā uzraudzībā. Uz treniņiem var nākt gan ģimenes, gan draugu kompānijas, jo tā ir lieliska laika pavadīšana. Klubā “Savage archer” ir dalībniece, kura šauj ar loku jau 30 gadu, savukārt vecākajam dalībniekam ir 73 gadi, viņš šo nodarbi sācis tikai pirms trim gadiem.

“Loka šāvēji ir tāda īpaša kasta,” apgalvo Andris Kuzņecovs un turpina: “Es nezinu, kurš būtu loka šaušanai līdzīgs sporta veids – tik sarežģīts, fiziski un psiholoģiski grūts. Kad nokļūsti sacensībās un redzi, ka dalībnieku ir vairāk nekā tūkstotis, pat divi tūkstoši, tad saproti, ka neesi viens uz pasaules. Tas ir to vērts! Ja mājās aiz šķūnīša no divdesmit metru attāluma var trāpīt ābolā, tas vēl neko nenozīmē. Tas ir mājās, neviens neredz. Aizbraucot uz sacensībām, kur uz tevi skatās vairāk nekā 150 cilvēku, var netrāpīt lielā mērķī pat no desmit metru attāluma. Jāprot psiholoģiski savākties. Katram ir savi paņēmieni, taču daži tā pārdzīvo neveiksmes, ka aizmet loku pa gaisu. Atnāk tādi mākslinieki, kam rezultāts nav svarīgs, pusi sacensības šauj un tad pamet, aiziet dabā pastaigāties. Ir sportisti, kuri atbraukuši pēc rezultāta, ir tādi, kuri ieradušies relaksēties. Redzēju uzrakstu uz sporta krekla: “Ja loka šaušana būtu viegls sporta veids, tā sauktos – futbols.”

Viss atkarīgs, vai loka šaušana turpmāk būs vaļasprieks brīviem brīžiem un nedēļas nogalēm, vai ir vēlme tiekties pēc rezultāta. Ja izvēlas otro, tad ļoti daudz kas jāatliek malā un ģimenei ar to būs jārēķinās. Treniņu un sacensību grafiks stingrs, bez atkāpēm.

Manā ģimenē visi ir samierinājušies. Dēls šauj tikai sava prieka pēc, mazbērni vēl par mazu.

Esmu laimīgs, ja treniņam varu atvēlēt kaut vai stundu dienā. Lai arī vakarā pēc pulksten septiņiem tas vairs nav pareizi, bet pa dienu nav laika. Gribētos iekļūt pasaules desmitniekā, un tas nav nesasniedzams. Šobrīd desmitniekā ir vācieši, austrieši, itāļi, viens francūzis, kuriem loka šaušana ir jau sen, un galvenais – viņi trenējas kalnos.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
308

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
24

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
43
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
12
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi