Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Veselīgs uzturs – tas ir dzīvesveids

Anna Kola
11:30
28.03.2024
610
Beate Copy

Beāte Ligere. FOTO: no albuma

Ēdienkarte, kurā ir tikai augu produkti. Tas ir Beātes Ligeres labsajūtas pamats

“Mani sauc Beāte! Esmu vizuālās komunikācijas speciāliste, kura savus brīvos brīžus velta, aktīvi meklējot un iepazīstot informāciju, kuras galvenais nolūks ir veidot veselu, laimīgu, ilgtspējīgu ķermeni un garu. Nu jau vairāk nekā četrus gadus savā uzturā nelietoju dzīvnieku valsts produktus un glutēnu saturošus graud­augus. Tas ne tikai mani iedvesmojis vairāk gatavot un radīt neaizmirstami gardas receptes, bet arī pievērsties ilgtspējīgas ikdienas principiem,” tā par sevi savā mājaslapā raksta Beāte Ligere. Cēsniece, jaunā māmiņa, vizuālā dizainere un arī kaismīga augu valstī balstītas ēdienkartes cienītāja.

-Jūs saista veselīgs uzturs. Pastāstiet par to! 

-Saista, jā, bet laika gaitā esmu sapratusi, ka veselīgs uzturs ir tāds diezgan stiepts jēdziens. Ir jau taisnība tajā, ka katram veselīgs uzturs nozīmē ko citu. Man pašai tas nozīmē patērēt tikai augos bāzētu, pārdomātu ēdienkarti, kura palīdz ikdienā labi justies, būt stiprai un veselai. Ar lielu interesi pētu katra auga -dārzeņu, graudaugu, pākšaugu un citu – uzturvērtību, lai zinu, ko apēdu. Tas man ir interesanti. 

-Jūsu profesija saistīta ar vizuālo dizainu. Vai darbs ikdienā rit Rīgā?

-Pirms gada aprīlī pārcēlos atpakaļ uz dzimtajām Cēsīm. Patlaban esmu bērna kopšanas atvaļinājumā un karjera nedaudz atstāta “uz pauzes”, bet līdz tam esmu darbojusies dažādos formātos, dažādos uzņēmumos. Visam kopsaucējs gan vienmēr bijusi vizuālā komunikācija. Man ir bakalaura grāds datordizainā. Esmu bijusi mājaslapas redaktore, ne tikai rakstīju, bet arī fotografēju, esmu bijusi produktu fotogrāfe un stiliste. Pirms gadiem desmit arī blogere, rakstījusi interjera žurnāliem, strādājusi pie uzņēmumu vizuālās identitātes un atpazīstamības, strādājusi sabiedriskajās attiecībās, reklāmas aģentūrā, veidojusi saturu soci­ālajiem tīkliem. Kad visu to uzskaitu, saprotu, ka pieredze uzkrāta patiesi liela. Uzticos savai gaumei un radu skaistu ne tikai vizuālo valodu. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma noteikti turpināšu darboties šajā virzienā, jo man tas patīk un arī padodas. Jūtos novērtēta, jo klienti jau gaida mani atpakaļ. Tas ir patīkami.

-Tad tomēr nāksies atgriezties Rīgā?

-Šobrīd katru dienu esmu Cēsīs. Vēl dzīvojot Āgenskalnā, Rīgā, pieļāvu domu, ka samērā drīz atgriezīsimies lielpilsētā, bet pagaidām droši saku, ka man Cēsīs patīk. Baudu ne tikai mieru, bet arī savu vecāku, tuvāko klātbūtni. Arī iespēju iekārtot savu dārziņu, siltumnīcu un vietu, kuru saukt par mājām. Šeit ir daudz, ko darīt, tikai jādarbojas. Cēsis, manuprāt, ir lieliska vieta, kur uzaugt, un priecājos dot meitai šo iespēju.

-Jūsu mājaslapā ir daudz recepšu aprakstu. Kā radās ideja par to? 

-Diezgan likumsakarīgi. Man patīk fotografēt, patīk ķert skaistus mirkļus, patīk gatavot. Kad izvēlējos savu diētu, vegānismu var nosaukt par diētu, nāca arī daudzu jaunu ēdienu pagatavošana, iepazīšana. Primāri mājaslapu izveidoju sev – vēl šodien to izmantoju, lai sameklētu kādu pārbaudītu un gardu recepti. Var pierakstīt blociņā, var pierakstīt mājaslapā un publicēt, lai noder visiem. Daloties sociālajos tīklos ar ēdienu attēliem, bieži saņēmu jautājumus par izmantoto recepti. Mājaslapa ir iespēja dalīties ar zināšanām un garšām tālāk.

-Eko dzīvesveids kļūst arvien populārāks. Kā ir jūsu pieredzē – vai daudzi paziņu lokā domā līdzīgi? 

-Grūti teikt. Laikam puse uz pusi. Ir paziņas, kuri par to nedomā nemaz, un ir arī tādi, kuri līdzīgi kā manā ģimenē cenšas ieviest vismaz pašu minimumu un pēc iespējas seko līdzi, kādus produktus izvēlēties, kā gatavot ēdienu.

-Pastāstiet, kas tad ir apzinātā ēšana. Vai pamatā ir vēlme iegūt perfektu ķermeni vai tomēr rūpes par veselību, vidi?

-Domāju, apzinātas ēšanas pamatā ir kontakts pašam ar sevi. Tā ir vēlme dot sev labāko – nepārēsties, ēst mierīgi, zināt, kas ir uz šķīvja un kāpēc. Perfektais ķermenis nāk tad, kad ir sakārtota iekšējā pasaule un nav stresa, vismaz tā es domāju. 

-Vai šie ēšanas paradumi ienāk arī ģimenes ikdienā? Kā ģimenē citiem garšo jūsu gatavotais?

-Man ļoti patīk gatavot, tāpēc diezgan vienkārši mani ēšanas paradumi tiek nodoti arī Annai, kurai ir gads un četri mēneši. Viņa ēd to, ko ēdu un gatavoju es. Meitiņa man ir blakus gatavošanas laikā, tajā arī viņai rodas interese nogaršot. Annas tētis ēd visu un pats arī gatavo, bet, tā kā uzdevumu sarūpēt maltītes esmu uzņēmusies es, tad lielākoties ēdienkarte ir manis veidota, un visi pagaidām ir apmierināti. Lielas pretenzijas neesmu dzirdējusi.

-Vai jaunā māmiņa ar šādu uzturu saņem visu, kas organismam nepieciešams? Mediķi par to bieži atgādina, tomēr grūtniecības laikā un pēc tam noteikti tas ir vēl daudzkārt svarīgāk.

-Esmu pateicīga, ka esmu laikus parūpējusies par šāda uztura ieviešanu ikdienā un tā ir mana norma. Zīdu meitiņu, un man tāpēc arī ir daudz jāēd un arī gribas. Šobrīd ne vienmēr ir laiks apsēsties un paēst. Pabarot sevi ar pilnvērtīgu, veselīgu ēdienu ir sarežģītāk, īpaši, ja jāgatavo, bet tāpēc cenšos gatavot ēdienus, ko var uzglabāt. Dažreiz manas pusdienas ir ļoti vienkāršas, piemēram, iepriekš izcepts saldais kartupelis ar rukolu, kaņepju sēkliņām un vārītu bieti. Nekā daudz, bet, manuprāt, daudz veselīgāk nekā karbonāde ar treknu mērci un kartupeļiem. Tieši šonedēļ bijām nodot analīzes, un viss tajās ir normas robežās. 

-21.gadsimta sabiedrībā arvien palielinās tendence pat pārlieku daudz rūpēties par veselību – kā fizisko, tā garīgo. Dažkārt pat dzirdams, ka palielinās tendence “būt par upuriem” pagātnes traumām, sabiedrības normām, vispārpieņemtajiem parametriem, kā cilvēkam jādzīvo. Vai ar pārliekām rūpēm par savu labklājību nevar iebraukt otrā grāvī? 

-Protams, var iebraukt otrā grāvī. Domāju, mirklī, kad man bija mazliet vairāk nekā 20 gadi, tur arī iebraucu. Tie visi ir procesi, kuriem cilvēkam ir jāiet cauri, lai nestagnētu un nonāktu labākā vietā. Uzskatu, ir periods, kurā labāk ieslīgt pārlieku lielā sevis izzināšanas procesā vai fizisko aktivitāšu slogā, jo tā ir vieta izaugsmei un mācībām, kuras acīmredzot ir jāgūst.

-Kā plānojat sagaidīt Lieldienas? Vai ir padomā īpašas Lieldienu ēdienu receptes, brīvā laika pavadīšanas ieceres?

-Pagaidām konkrētu plānu nav, bet ļoti ceru uz labiem laikapstākļiem, lai visa ģimene varam doties dabā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
655

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi