Pārgaujas novada Raiskuma pagasta sētā “Pauži”, kur saimnieko Marģers un Ieva Gaisi, dārzā teju visu laiku kaut kas zied. Kamēr pēdējās astilbes vēl spītīgi turas pretī karstumam, tikmēr visā košumā sevi parāda flokši.
Ievai patīk flokši. Tie lauku sētas saimniekus un viesus priecē jau daudzus gadus. Gaisi uzsver, ka flokšu audzēšanā pārāk liela meistarība nav vajadzīga, tādēļ ir neizpratnē, kādēļ daudzos dārzos tie nav manāmi. Jo, kā saka puķkopji, pat par pieticīgām pūlēm pretim var saņemt košus, bagātīgus ziedu čemurus gandrīz visas vasaras garumā.
Gaisu dārzā valda ziemcietes. “Cenšos dārzu iekopt tā, lai ir dažādība. Kad vienas puķes nozied, lai ir nākamās. Tagad ir samteņu, kliņģerīšu un flokšu laiks. Ar flokšiem ir līdzīgi kā ar astilbēm. Abi augi ir pieticīgi, nekas nav īpaši jādara. Man tie aug bez īpašas mēslošanas. Tiesa, karstajā laikā astilbes pakalta, vēl zied vēlās šķirnes. Skatos, ka flokšiem karstums gan nekaitē. Zied ilgi – visu vasaru līdz pat septembrim,” min raiskumiete un piebilst, ka savulaik flokši dārzā aizņēmuši ievērojami lielākas platības, jo kā astilbes, tā flokši bija paredzēti pārdošanai. Tagad gan tie palikuši vairs tikai savam priekam.
Flokšus raksturo vienkāršība un tajā pašā laikā krāšņums. Sastopami dažādu krāsu un dažādu izmēru eksemplāri, un arī to pielietojums dārzā ir atšķirīgs. Arī Gaisu dārzā ir vairāku šķirņu flokši ar baltiem, rozā, violetiem un pat koši sārtiem un ziliem ziediem. Saimniece saka, ka daudzās vietās tie savairojušies paši. “Flokši ir augs, kas pats sasējas un labi spēj ieaugties. Varētu rakt ārā, bet kur liksi? Daudzi zina, ka mums pilns dārzs ar flokšiem. Brīnos, ka par tiem neviens neinteresējas. Vienīgi radi, kas atbrauc no pilsētas, kaut ko paņem līdzi, izdala paziņām,” klāsta Ieva un piebilst, ka flokši ir iecienīti arī kā grieztie ziedi, tie lieliski izskatās ne tikai dobēs, bet arī vāzēs.
Pieminot slimības un kaitēkļus, kas apdraud flokšus, Ievas kundze kā galveno kaitnieku nosauc miltrasu. Lai no tās izvairītos, jāseko līdzi augsnes mitruma līmenim, smagākos gadījumos jāizmanto fungicīdi vai arī jāpārstāda augs citā vietā. Uzmācīgas ir tīklērces, kas izsūc sulu no augu šūnām, izraisot plankumus un marmorveida iekrāsojumus. Ja dārzā tās gadās novērot, tad augu var apsmidzināt ar insekticīdiem. Flokši nav īpaši jāapgriež, taču rudenī gan visi vecie dzinumi jānogriež līdz zemei, lai pavasarī atkal attīstītos kupls augs. Nereti vasarā pēc ziedēšanas floksi apgriežot, iespējams sagaidīt pat otro ziedu tūri, tāpat arī izgriežot vecos, noziedējušos ziedu čemurus, floksis uzziedinās jaunus sānu dzinumus.
Lai izaugtu patiesi kupli un veselīgi flokšu stādījumi, ir vajadzīgs mitrums, taču ne pārmērīgs. Karstās vasarās noteikti jāatceras flokšus aplaistīt, mulčas kārta ap augu ceriem palīdzēs saglabāt augsnē nepieciešamo valgmi. Tāpat šiem augiem ir vēlams komposta mēslojums un augsnes uzirdināšana, it īpaši vecajiem stādījumiem. Flokšus pavairo rudenī vai pavasarī, dalot to cerus, pavairot gan iespējams arī ar sēklām, taču no sēklām izdīgušie dēsti var nepārmantot mātes auga īpašības un uzziedēt ar citas krāsas ziediem.
Flokši tiek uzskatīti par universāliem augiem, jo sev piemērotu šķirni var atrast jebkurš puķumīlis, kā tradicionālas lauku sētas, tā moderna un minimālisma stilā ierīkota dārza kopējs. Vispazīstamākais un izplatītākais ir skarainais floksis jeb 'Phlox paniculata', kas zied no jūnija līdz pat septembrim, ir liela auguma, ziedi ir smaržīgi, dažādās krāsās – balti, rozā, violeti. Stīgojošais floksis – 'Phlox stolonifera' – būs piemērots augšanai ēnainā vietā. Šim flokšu veidam ir tendence ātri izplesties, tādēļ būs jārēķinās, ka augi vairosies. Stīgojošajam floksim vasaras sausums nespēj kaitēt, ja vien pavasarī augsne ir bijusi pietiekami mitra, lai tas spētu attīstīt ziedpumpurus.
Interesants un ļoti liela auguma – 80 līdz 100 centimetri – ir plankumainais floksis 'Phlox maculata', kas zied no jūnija līdz augustam ar baltiem, violeti rozā vai rozā ziediem. Līdztekus liela auguma flokšiem sastopami arī tādi, kas vairāk iederas akmensdārzos. Tāds, piemēram, ir Duglasa floksis – 'Phlox douglasii', kas sasniedz piecu centimetru augstumu un veido krāšņu ziedu spilvenu. Savukārt aslapu flokši – 'Phlox subulata' – ir vidēji 10 līdz 12 centimetrus augsti un tiem ir viegli ieapaļas adatveidīgas lapas. Tiem vairāk patiks augt saulainās vai pusēnainās vietās. Ilze Fedotova
Komentāri