Ceturtdiena, 7. novembris
Vārda dienas: Helma, Lotārs, Pērle
casibom jojobet giriş jojobet Casibom holiganbet giriş casibom giriş Casibom casibom casibom giriş CASİBOM holiganbet Casibom Giriş casibom casibom güncel giriş casibom güncel Casibom Casibom holiganbet holiganbet casibom güncel giriş

Vasaras rāmuma simbols – smaržīgie flokši

Druva
12:09
12.08.2014
195
Floksi Img 0012

Pārgaujas novada Raiskuma pagasta sētā “Pauži”, kur saimnieko Marģers un Ieva Gaisi, dārzā teju visu laiku kaut kas zied. Kamēr pēdējās astilbes vēl spītīgi turas pretī karstumam, tikmēr visā košumā sevi parāda flokši.

Ievai patīk flokši. Tie lauku sētas saimniekus un viesus priecē jau daudzus gadus. Gaisi uzsver, ka flokšu audzēšanā pārāk liela meistarība nav vajadzīga, tādēļ ir neizpratnē, kādēļ daudzos dārzos tie nav manāmi. Jo, kā saka puķkopji, pat par pieticīgām pūlēm pretim var saņemt košus, bagātīgus ziedu čemurus gandrīz visas vasaras garumā.

Gaisu dārzā valda ziemcietes. “Cenšos dārzu iekopt tā, lai ir dažādība. Kad vienas puķes nozied, lai ir nākamās. Tagad ir samteņu, kliņģerīšu un flokšu laiks. Ar flokšiem ir līdzīgi kā ar astilbēm. Abi augi ir pieticīgi, nekas nav īpaši jādara. Man tie aug bez īpašas mēslošanas. Tiesa, karstajā laikā astilbes pakalta, vēl zied vēlās šķirnes. Skatos, ka flokšiem karstums gan nekaitē. Zied ilgi – visu vasaru līdz pat septembrim,” min raiskumiete un piebilst, ka savulaik flokši dārzā aizņēmuši ievērojami lielākas platības, jo kā astilbes, tā flokši bija paredzēti pārdošanai. Tagad gan tie palikuši vairs tikai savam priekam.

Flokšus raksturo vienkāršība un tajā pašā laikā krāšņums. Sastopami dažādu krāsu un dažādu izmēru eksemplāri, un arī to pielietojums dārzā ir atšķirīgs. Arī Gaisu dārzā ir vairāku šķirņu flokši ar baltiem, rozā, violetiem un pat koši sārtiem un ziliem ziediem. Saimniece saka, ka daudzās vietās tie savairojušies paši. “Flokši ir augs, kas pats sasējas un labi spēj ieaugties. Varētu rakt ārā, bet kur liksi? Daudzi zina, ka mums pilns dārzs ar flokšiem. Brīnos, ka par tiem neviens neinteresējas. Vienīgi radi, kas atbrauc no pilsētas, kaut ko paņem līdzi, izdala paziņām,” klāsta Ieva un piebilst, ka flokši ir iecienīti arī kā grieztie ziedi, tie lieliski izskatās ne tikai dobēs, bet arī vāzēs.

Pieminot slimības un kaitēkļus, kas apdraud flokšus, Ievas kundze kā galveno kaitnieku nosauc miltrasu. Lai no tās izvairītos, jāseko līdzi augsnes mitruma līmenim, smagākos gadījumos jāizmanto fungicīdi vai arī jāpārstāda augs citā vietā. Uzmācīgas ir tīklērces, kas izsūc sulu no augu šūnām, izraisot plankumus un marmorveida iekrāsojumus. Ja dārzā tās gadās novērot, tad augu var apsmidzināt ar insekticīdiem. Flokši nav īpaši jāapgriež, taču rudenī gan visi vecie dzinumi jānogriež līdz zemei, lai pavasarī atkal attīstītos kupls augs. Nereti vasarā pēc ziedēšanas floksi apgriežot, iespējams sagaidīt pat otro ziedu tūri, tāpat arī izgriežot vecos, noziedējušos ziedu čemurus, floksis uzziedinās jaunus sānu dzinumus.

Lai izaugtu patiesi kupli un veselīgi flokšu stādījumi, ir vajadzīgs mitrums, taču ne pārmērīgs. Karstās vasarās noteikti jāatceras flokšus aplaistīt, mulčas kārta ap augu ceriem palīdzēs saglabāt augsnē nepieciešamo valgmi. Tāpat šiem augiem ir vēlams komposta mēslojums un augsnes uzirdināšana, it īpaši vecajiem stādījumiem. Flokšus pavairo rudenī vai pavasarī, dalot to cerus, pavairot gan iespējams arī ar sēklām, taču no sēklām izdīgušie dēsti var nepārmantot mātes auga īpašības un uzziedēt ar citas krāsas ziediem.

Flokši tiek uzskatīti par universāliem augiem, jo sev piemērotu šķirni var atrast jebkurš puķumīlis, kā tradicionālas lauku sētas, tā moderna un minimālisma stilā ierīkota dārza kopējs. Vispazīstamākais un izplatītākais ir skarainais floksis jeb 'Phlox paniculata', kas zied no jūnija līdz pat septembrim, ir liela auguma, ziedi ir smaržīgi, dažādās krāsās – balti, rozā, violeti. Stīgojošais floksis – 'Phlox stolonifera' – būs piemērots augšanai ēnainā vietā. Šim flokšu veidam ir tendence ātri izplesties, tādēļ būs jārēķinās, ka augi vairosies. Stīgojošajam floksim vasaras sausums nespēj kaitēt, ja vien pavasarī augsne ir bijusi pietiekami mitra, lai tas spētu attīstīt ziedpumpurus.

Interesants un ļoti liela auguma – 80 līdz 100 centimetri – ir plankumainais floksis 'Phlox maculata', kas zied no jūnija līdz augustam ar baltiem, violeti rozā vai rozā ziediem. Līdztekus liela auguma flokšiem sastopami arī tādi, kas vairāk iederas akmensdārzos. Tāds, piemēram, ir Duglasa floksis – 'Phlox douglasii', kas sasniedz piecu centimetru augstumu un veido krāšņu ziedu spilvenu. Savukārt aslapu flokši – 'Phlox subulata' – ir vidēji 10 līdz 12 centimetrus augsti un tiem ir viegli ieapaļas adatveidīgas lapas. Tiem vairāk patiks augt saulainās vai pusēnainās vietās. Ilze Fedotova

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ja ir ceļotprieks, iespējas var atrast

10:57
05.11.2024
28

Iepazīt pasauli, izraudzītajā valstī strādājot īstermiņa darbus, lai par iekrāto varētu apceļot šo zemi. Tādu iespēju atradusi Zane Jēkabsone. “Pēdējos piecus sešus gadus esmu pavadījusi ceļojot. Divus gadus dzīvoju Jaunzē­landē, tad kādu laiku padzīvoju Itālijā, šogad atgriezos no gandrīz gada Kanādā, bet šajā vasarā biju Norvēģijā,” stāstu par savu aizraušanos ar pasaules apceļošanu un citu […]

Vieta, kur gūt stiprinājumu

06:52
05.11.2024
70

1.novembrī apritēja četri gadi, kopš Cēsīs, “Gaujaslīčos”,  atvērts dienas centrs cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, bet novembra beigās apritēs gads, kopš te piedāvāja pirmās nodarbības senioriem. Kopienas centru “Gaujas­līči” apsaimnieko nodibinājums “Lat­vijas Evaņģēliski luteriskās Baz­nīcas Diakonijas centrs”. Katru vasaru centrā organizē Veselības dienu, kas vienmēr plaši apmeklēta, rīko nometnes bērniem. “Druva” sarunājās ar kopienas centra “Gaujaslīči” […]

Grozu pīšana kā dzīvesveids un vaļasprieks vienlaikus

07:33
03.11.2024
36

Oktobra izskaņā Straupes Tautas namā norisinājās rokdarbu meistarklases, kur bija iespēja apgūtgrozu pīšanas prasmes. Par to, kā šis arods ienācis viņas dzīvē un cik viegli vai sarežģīti ir pīt skalu grozus, sarunājos ar amatnieci, zemgalieti INTU BENDRUPU. -Grozu pīšana nemaz nav tik izplatīta nodarbošanās. Kā sākāt ar to darboties? -Pēc profesijas esmu agronome. Daudzas prasmes […]

Ūdenspīpes smēķēšana nav nevainīga izklaide

09:58
01.11.2024
25

Ūdenspīpi bieži vien izmēģina Austrumvalstu ceļojumu laikā, un tā nereti ir arī dažādu pasākumu sastāvdaļa. Izklaidējoties draugu lokā, ūdenspīpi bieži vien neuzskata par īstu smēķēšanu, un ballītēs to mēdz lietot pat cilvēki, kas ikdienā nesmēķē. Tomēr uzskats, ka ūdenspīpes dūmi ir mazāk kaitīgi nekā cigarešu dūmi, ir maldīgs. Ūdenspīpes smēķēšanas prakse ir tradicionāls ieradums Indijā, […]

Mākslā apvieno modernās tehnoloģijas un dabas izjūtu

07:11
31.10.2024
134

Nācis no Madonas puses, Rūdolfs Balcers savas jaunās mājas veido Skujenē un sauc šo pagastu par piemērotāko vietu dzīvei un savai radošajai darbībai. “Esmu pārvākšanās procesā. Kādu laiku jau dzīvoju pie draugiem Skujenē, tagad iekārtoju pats savas mājas,” teic Rūdolfs. Viņa profesija saistīta ar programmēšanu – pirmie darbi bijuši mājaslapu un lietotņu izstrāde, vēlāk sācis […]

Kā rūpēties par lilijām dārzā?

13:41
30.10.2024
27

Lilijas ir eleganti un izturīgi ziedi, kas var piešķirt dārzam krāšņumu un krāsainību. Lai lilijas zeltu un saglabātu savu skaistumu, ir svarīgi rūpēties par tām pareizi. Šajā rakstā apskatīsim būtiskākos liliju kopšanas aspektus dārzā. 1.Pareizā vieta stādīšanaiLilijas vislabāk aug saulainās vietās. Tām nepieciešamas vismaz sešas stundas saules gaismas dienā, lai tās varētu pilnvērtīgi attīstīties un […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
5
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
3
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
6
2
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
5
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
4
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi