Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Uzticīgs līdz dzinēja pārsega malai

Liene Lote Grizāne
11:10
04.12.2015
28

Rakstīt par autoservisiem mani pamudināja paziņa, kura sociālajos tīklos bija dalījusies pārdomās par to, kā viņai gājis autoservisā. Sieviete bija neizpratnē, kā Cēsīs strādā autoservisi un ar kādu attieksmi uzklausa klientus.

Taču pieļauju, ka varbūt mēs abas neesam objektīvas, jo vienmēr var sacīt, ka sieviete nesaprot neko ne no auto, ne no tā, ko tad vīri īsti dara servisos. Tādēļ šajā reizē bija svarīgi sameklēt cilvēku, proti, vīrieti, kuram šādas lietas gan nevarētu pārmest.

Tā nu devos uz interviju pie vīrieša autovadītāja, kuram braukšanas stāžs ir vairāk nekā 15 gadi. Varētu sacīt, ka viņš ir pedants attiecībā uz savu auto un viņam ir būtiski, lai automašīna būtu labā tehniskā stāvoklī, kopta un uzpasēta. Turklāt viņš atzīst, ka pēdējā pusgada laikā daudz laika pavadījis Cēsu autoservisos un ir gatavs padalīties pieredzē.

Tā nu cēsnieks Kristaps Mednis sāk savu stāstu: “Nereti ievērojam kādu automašīnu, kas mums ļoti patīk. Jau retāk, bet gadās, ka tiekam pie šī sapņu auto, bet tad izrādās, ka sapņu auto spiež mūs iepazīt teju visu pilsētas servisu apkalpošanas kvalitāti. Protams, daudziem no mums ir savs iecienītais autoserviss, kuram esam uzticīgi līdz dzinēju pārsega malai, bet gadās, ka iemīļotā auto remonta vieta beidz savu pastāvēšanu. Šajā situācijā ceļš līdz brīdim, kad kādu citu autoservisu var saukt par savējo, ir garš.”

K. Mednis norāda, ka viņa automašīnai pavisam negaidīti kaut kas notika un vienā brīdī viņš apjauta, ka auto piemeklē dažādas tehniskas ķibeles. Tā nu arī sākās ceļš uz autoservisiem, iepazīstot mehāniķu darba specifiku.

“Sāka krakšķēt atbalsta gultnis. Devos uz kādu servisu pilsētas centrā, kur mani bez vismazākās ieinteresētības, bet tomēr sagaidīja darbinieks, atcērtot, ka gan jau kādam no mehāniķiem būšot brīvs brīdis un līdz vakaram auto atkal būšot kārtībā. Palūdza auto atslēgas un sacīja, lai gaidu zvanu. Remonts arī ievilkās līdz vakaram, kas bija saprotami, taču divas citas lietas, saņemot auto atpakaļ, gan mani pārsteidza. Pirmā – tiku teju vai padzīts no servisa telpām, neuzzinājis atbildes uz jautājumiem par remonta gaitu. Man teica, ka darba laiks esot beidzies un mehāniķim esot steidzamas darīšanas. Otrā, iekāpjot auto, – sajutu nepatīkamu smaku. Saprotu, ka vīri, cenšoties atminēt mana auto problēmas, prātu asinājuši ar vairākiem smēķiem. Ja netraucētu nelaipnā attieksme un trīs dienas smirdoša mašīna, tad pats remonts šķita padarīts godam,” nosaka autovadītājs. Viņš bilst, ka vēl komiskāk iznācis ar auto diagnostikas veikšanu.

“Gadījās man kādā citā Cēsu servisā lūgt veikt diagnostiku, jo bija radušās problēmas ar automašīnas turbīnu. Biju jau iepriekš sasmēlies gudrības, ka manam auto ir daudz citu dažādu sīku mezglu, kas varētu traucēt normālu turbīnas darbību, tāpēc bija neremdināma vēlme noskaidrot, kas tieši ir salūzis – pati turbīna vai kāds no mezgliem. Šāds pakalpojums maksā 20 eiro, un to veic visai ātri. Komiskākais, ka pēc auto diagnostikas man mehāniķis cēli paziņoja to, ka problēma esot vai nu turbīnā vai kādā no mezgliem. Jutos vienkārši piesmiets, lai neteiktu citādi,” teic K. Mednis un turpina: “Kad vasaras beigās bija nepieciešams salabot un uzpildīt kondicionētāja sistēmu, apjautu, ka šajā mazpilsētā ir darbavietas, kur var labi nopelnīt. Darba izpilde ātra un summas apaļas. Brauc un dzesējies no šoka par iztērēto naudas kaudzi. Pieļauju, ka citi, kas tobrīd automašīnās mokoši svīda, būtu gatavi atdot lielu naudu, lai sajustu kaut niecīgu vēsa gaisa pūsmiņu, bet nez vai tik lielu.”

Stāstot par pieredzi pilsētas autoservisos, Kristaps norāda, ka patiesībā jau darba, attieksmes un kvalitātes līmenis ir dažāds.

“Tāpat kā katram pa retam gribas nopirkt un apēst dārgo torti “Cielaviņa”, arī man radās vēlēšanās savu auto palutināt solīdā servisā, kur jau pirms darbu sākšanas auto saņem baltu sēdekļa un stūres pārklāju, bet es – kafiju un ērtu stūrīti glancētu žurnālu pārlapošanai. Jā, Cēsīs ir arī pāris šādu autoservisu. Darbus šeit veic solītajos termiņos un, kā nopratu pēc cenām, arī labā kvalitātē. Lai nu ko, bet ar attieksmi pret klientu un viņa auto šādā servisā viss ir vislabākajā kārtībā. Saprotams arī, ka par oriģinālajām auto detaļām ir jāmaksā krietni vairāk nekā par lētiem pakaļdarinājumiem. Protams, arī kalpošanas laiks dārgākai detaļai ir krietni ilgāks. Līdz ar to, ja saprot, par ko ir samaksāts, tad kreņķis par iztērēto naudu sāk sarukt visai ātri,” vērtē autovadītājs K. Mednis. Viņš atklāj, ka bijusi arī situācija, kad pēc kāda servisa apmeklēšanas auto bagāžas nodalījumā atradis servisā nomainītās vecās auto detaļas. Sākumā bijis apjucis, bet tad nopratis – šādā veidā servisa darbinieki cenšas apliecināt, ka patiešām auto detaļas ir nomainījuši un vecās tad dod līdzi kā suvenīru.

“Vērtējot šo nozari no sava skatupunkta, secinu, ka Cēsīs autoservisiem darba netrūkst un par klientiem nav jācīnās. Katrs no mums brauc ar auto, katrs to kaut kur remontē, tādēļ arī šie vīri bieži vien neiespringst par kaut kādām attieksmes vai labas apkalpošanas manieres lietām. Tiesa gan, tā arī man pagaidām Cēsīs nav izdevies atrast savu autoservisu, kur es un mans auto justos gaidīti,” bilst K.Mednis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
139

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
631
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
147

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
246

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi