Ūdenspīpes smēķēšana nav nevainīga izklaide

Ūdenspīpi bieži vien izmēģina Austrumvalstu ceļojumu laikā, un tā nereti ir arī dažādu pasākumu sastāvdaļa. Izklaidējoties draugu lokā, ūdenspīpi bieži vien neuzskata par īstu smēķēšanu, un ballītēs to mēdz lietot pat cilvēki, kas ikdienā nesmēķē. Tomēr uzskats, ka ūdenspīpes dūmi ir mazāk kaitīgi nekā cigarešu dūmi, ir maldīgs.

Ūdenspīpes smēķēšanas prakse ir tradicionāls ieradums Indijā, Irānā un Tuvajos Austrumos. Tās lietošana parasti ir sociāls notikums, un cilvēki ūdenspīpi lieto kopīgi, dažreiz stundām ilgi. Jāņem gan vērā, ka, kopīgi smēķējot ūdenspīpi, vienas iemutes lietošana rada riskus inficēties ar tuberkolozi, hepatītu un herpes vīrusu.

Ūdenspīpē tabaku vai augu maisījumu filtrē caur ūdeni, pirms dūmi sasniedz smēķētāju. Smēķētājs to ieelpo caur garu cauruli. Ūdenspīpes smēķētāji parasti priecājas par lielo dūmu mākoni, neapzinoties, cik tas patiesībā ir kaitīgs paša smēķētāja un apkārtējo veselībai. Speciālisti norāda, ka ūdenspīpes lietošanas reizē cilvēks var ieelpot 100–200 reizes lielāku dūmu apjomu, nekā izsmēķējot vienu cigareti.

Maldīgi ir domāt, ka ūdenspīpes dūmi, ja jau tie iet caur ūdeni, nav kaitīgi. Arī ūdenspīpes tabakas dūmos ir vairāki tūkstoši ķīmisku vielu, kas smēķējot nonāk cilvēka organismā. Ūdenspīpes tabakas dūmi satur tvana gāzi, smagos metālus un vēzi izraisošas vielas tāpat kā cigaretes. Tāpēc ūdenspīpes pīpēšana var izraisīt tādas pašas slimības kā smēķēšana.

Tāpat kā cigaretes, arī ūdenspīpēs lietotā tabaka satur nikotīnu. Tomēr ūdenspīpes atšķirībā no cigaretēm nav kļuvušas par kaitīga, atkarību izraisoša ieraduma simbolu.

Nikotīns izraisa atkarību, bet ne vēzi

Nikotīns ir iedarbīgs neirotoksīns ar narkotiskām īpašībām. Smēķētājiem tas izraisa atslābināšanos, rada vieglu eiforiju un paaugstina modrību. Nikotīns viegli uzsūcas caur ādu, tādēļ nikotīna plāksterus izmanto arī smēķēšanas atmešanai. Jāņem gan vērā, lai arī nikotīns izraisa atkarību, tomēr tas nav galvenais cēlonis ar smēķēšanu saistītajām slimībām. Nikotīns neizraisa vēzi un veselības organizācijas to neiekļauj kancerogēno vielu sarakstā.

Tabakas lapās esošais nikotīns ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem ir tieksme pēc tabakas produktiem. Nikotīna biosintēze notiek saknēs, bet tālāk tas uzkrājas tabakas auga lapās. Tabakas produktu lietošanas laikā nikotīns ātri uzsūcas caur mutes gļotādu, barības vadu un plaušām un ar asinsriti tiek ātri izplatīts organismā. Jau pēc dažām sekundēm uz nikotīnu reaģē galvas smadzeņu receptori, kā rezultātā notiek adrenalīna izmešana asinīs. Paaugstinās asinsspiediens un glikozes līmenis, paātrinās sirdsdarbība un elpošana. Nikotīns veicina dopamīna izdalīšanos, izsaucot vieglu eiforiju, mundruma pieplūdi, īslaicīgu galvas smadzeņu darbības uzlabošanos. Tā rezultātā uzlabojas smēķētāja garastāvoklis un pašsajūta.

Nikotīns plaši tiek izmantots arī izstrādājumos, kurus izmanto smēķēšanas atmetēji, piemēram, nikotīna aizvietošanas terapijā, pakāpeniski mazinot nepieciešamību pēc nikotīna. Daudzi cilvēki ar atmešanas simptomiem mēģina tikt galā, lietojot nikotīna košļenes, plāksterus vai citus līdzekļus. Tāpat ir cilvēki, kas vēlmi atkal uzsmēķēt cenšas uzveikt ar fizisko aktivitāšu palīdzību. Savukārt tie, kuri atmest cigarešu lietošanu nevēlas, dažkārt pāriet uz bezdūmu alternatīvām, piemēram, nikotīna spilventiņiem vai karsējamo tabaku. Bezdūmu alternatīvas nededzina tabaku un nerada dūmus, tādejādi samazinot arī kaitīgo ķīmisko vielu apmēru. Jāņem gan vērā, ka arī bezdūmu alternatīvas nav bez riska, jo satur nikotīnu un var izraisīt atkarību. Savukārt ūdenspīpi noteikti nevar pieskaitīt mazāk kaitējošām cigarešu alternatīvām, jo arī tajā tabaka tiek dedzināta un smēķētājs uzņem visas kaitīgās vielas, kas izdalās dūmos.