Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Sievietes un auto

Jānis Gabrāns
23:00
29.03.2017
39
Auto Fotomarta 5 1

Dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem. Ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais. Lai arī marts tuvojas izskaņai, šis tomēr ir sieviešu mēnesis. Ap 8.martu tiek veikti dažādi apkopojumi par un ap sievietēm, viņu paradumiem, īpašībām. “Autolapai” pietaupījām “Swedbank” veiktās aptaujas datus par sievietēm un auto. Uzreiz jāteic, ka atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem sieviešu – autovadītāju skaits arvien pieaug un veido jau vairāk nekā 40 procentus no visiem auto vadītājiem.

Auto krāsa svarīgāka vīriešiem

Nevar noliegt, ka sabiedrībā, īpaši tās vīrišķīgajā daļā, valda zināmi stereotipi par sievietēm pie stūres, autoservisā, autoplacī. Ne velti par šo tēmu sacerēts daudz anekdošu. Piemēram – sievietes mašīnu pērk pēc tā, cik liels spogulis salonā. Taču aptauja parāda citu ainu, izrādās, tieši sievietes auto iegādes jautājumam pieiet krietni racionālāk nekā vīrieši. Izvēloties auto, dāmas primāri pievērš uzmanību spēkrata ekonomiskumam – dzinēja jaudai un degvielas patēriņam (74% sieviešu pretstatā 66% vīriešu), kamēr vīriešiem svarīgākā ir auto marka un izlaiduma gads (73% vīriešu pretstatā 62% sieviešu). Tāpat sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši pievērš uzmanību tam, cik auto kompakts – viņuprāt, jo mazāks un ekonomiskāks auto, jo labāk (atzīmē 17% sieviešu pretstatā 8% vīriešu).

Interesanti ka, pretstatā stereotipiem, auto krāsai sievietes uzmanību pievērš retāk nekā vīrieši (12% sieviešu; 17% vīriešu). Tāpat sievietēm izteikti retāk nekā vīriešiem auto iegādes procesā nozīmīgi šķiet tādi kritēriji kā papildu aprīkojums (17% pret 27%), auto ietilpība (25% pret 34%), kā arī auto dīlera piedāvātais serviss un reputācija (8% pret 15%). Savukārt gan sievietēm, gan vīriešiem vienlīdz svarīgs šķiet auto nobraukums, cena un ikmēneša līzinga maksājums, kā arī ekspluatācijas izmaksas (kā svarīgu faktoru norāda vidēji 50% respondentu).

Sievietes avārijas izraisa retāk

Lai ko vīrieši nedomātu un nerunātu par sieviešu auto vadīšanas prasmi, statistikas dati rāda, ka sievietes parasti iekļūst tikai nelielās avārijās, turklāt lielākoties automašīnas novietošanas laikā. Kopumā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem tikai vienu trešdaļu izraisa sievietes.

Vīrieši, īpaši gados jauni, salīdzinājumā ar sievietēm uz ceļa uzvedas agresīvāk, strauji manevrējot un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Rets vīrietis pacietīs, ka kāds auto brauc pa priekšu. Tas noteikti jāapdzen! Sievietes ceļu satiksmē lielākoties ir ļoti uzmanīgas, prātīgas un principiālas – tieši tas vīriešus kaitina visvairāk, jo, redz, viņas nedara tā, kā būtu darījis viņš. Paradoksāli, ka dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem – ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais.

Taču veiktajā aptaujā ir arī noskaidrots, kas novērš sieviešu – autovadītāju uzmanību no ceļa. Lai arī kopumā autovadītāju uzmanību visbiežāk novērš tālruņa zvans vai īsziņa (55%), vīrieši biežāk nekā sievietes novēršas no ceļa brīdī, kad saņem telefona zvanu vai īsziņu (59% pret 49% sieviešu). Savukārt dāmas ievērojami biežāk atsaucas uz auto salonā esošiem bērniem (22% pret 14% vīriešu) un nogurumu (38% pret 31% vīriešu) kā uzmanību traucējošiem faktoriem. Zīmīgi, ka sievietes kopumā ir pašpārliecinātākas par vīriešiem un atzīst – vadot auto, nekas nespēj novērst viņu uzmanību no ceļa (22% pret 15% vīriešu). Savukārt pašas dāmas bieži vien ir “uzmanības zagles” kungiem – katrs ceturtais vīrietis (26%) norāda, ka daiļais dzimums blakus mašīnā vai uz ietves spēj novērst viņu uzmanību no ceļa.

Dati atklāj vēl kādu interesantu tendenci – sievietes biežāk nekā vīrieši nozaudē auto atslēgas. 69% gadījumos sievietes ir pieteikušas atlīdzību atslēgu nozaudēšanas gadījumā.

Inese un viņas auto

Vērtējumu par pētījuma rezultātiem, vai tie atbilst realitātei, lūdzu Inesei Romkai no Priekuļu novada, kura ar mašīnām ir uz “tu” jau no bērnības. Viņa stāsta, ka 11-12 gadu vecumā mamma iemācījusi braukt ar piena vāģi jeb “GAZ 53”. Braukusi pati, nevis sēžot mammai klēpī. Pēc tam atļauts braukt ar žigulīti “VAZ 2106”, un tad jau bijis vienalga, ka tik mašīna. Tiesības gan nokārtojusi tikai 25 gadu vecumā un tikai tāpēc, ka darba vietā tāda bija prasība.

“Savu pirmo mašīnu braucu lūkoties uz Rīgu,” stāsta I. Romka. “Toreiz teicu, ka man vajag maziņu, sievišķīgu un ar sporta piesitienu. Izvēle krita par labu apmēram desmit gadu vecai “Hondai Civic”, un savu izvēli nenožēloju. Hondiņa vēl tagad godam kalpo maniem vecākiem. Tad manā dzīvē ienāca vīrietis, kurš ar tehniku ir vairāk nekā tikai uz “tu”. Viņš mani iesēdināja “Mitsubishi Outlander”, un vecais teiciens “Man pilnīgi vienalga, ar kādu mašīnu es pārvietoju sevi no punkta A uz punktu B”, sarāvās mazā čokuriņā, līdz izzuda pavisam. Pārredzamība, komforts, jauda…un smuks! Jā, pilnīgi noteikti piederu tai sieviešu kategorijai, kam svarīgs mašīnas izskats, proti, lai kaut nedaudz atšķiras no melni pelēkās masas, kaut vai ar svītriņām uz sāniem. Vēl ļoti svarīga iekšpuse – lai ērti sēdēt, lai viss pārredzams, lai daudz visādu nodalījumu maciņiem, saulesbrillēm, dokumentiem, kafijas krūzītei, tālrunim.

Tāpat svarīgi, kādam nolūkam auto tiek pirkts. Kamēr bērni mazi, svarīgi, lai liels bagāžnieks, kur satilpst bērnu ratiņi, ritenīši un cits nepieciešamais. Tā apmēram trīs gadus draudzējāmies ar “Mitsubishi Grandis”, kurā ratus varēja ielikt pat nesalocītus. Kad bērni paaugās, nepārgājām uz kaut ko mazāku, bet uz astoņvietīgu busiņu “Opel Vivaro”. Īsts ģimenes auto, gan pašiem vietas pietiek, gan omītēm, opīšiem, sunīšiem, kaķīšiem. Bet ikdienas braucieniem no mājas uz bērnudārzu, skolu, darbu, pulciņiem man ir maziņš “Mitsubishi Pajero Pinin”, mīļi saukts par Bobiku. Ilgi tādu vīram dīcu, kamēr viņš padevās, bet ar piezīmi – remontēsi pati! Atzīšos, ieberzos. Šī nu reiz ir mašīna, kas vizuāli man patīk vislabāk no visām, kas man bijušas, bet problēmas sākas, kad vajag detaļas. Tāpat arī apetīte uz degvielu viņam tāda pati kā lielam, kārtīgam džipam! Toties mašīna ļoti praktiska, var atvest malku no meža, aizvest lapas, vilkt piekabi, veikt citus darbus.

Ja jautātu, kas manam vīram svarīgākais mašīnas iegādē, laikam pirmajā vietā būtu mašīnas marka un konkrēts modelis, tad – izlaiduma gads, noskrējiens, visādas papildu fīčas – klimatkontrole, kruīzkontrole -, bet krāsa kaut kur pašās beigās. Pirms mašīnas pirkšanas viņš izpēta rezerves daļu pieejamību, izprašņā servisos paziņas, ar kādām kaitēm konkrēto marku modeļi uz servisu tiek vesti visbiežāk. Apzina arī citas nianses, piemēram, vai busiņu ņemt ar īso vai garo bāzi, jo, ja plāno bieži kuģot, piemēram, uz Skandināviju, ar savu busiņu, labāk ņemt īso bāzi, jo cenu atšķirība busiņam ar garo bāzi uz prāmja pietiekami iespaidīga.

Ja runājam par uzmanības novēršanu, atzīstu, ka netikums NR.1 – telefons. Diemžēl. Kaut gan pēdējā laikā esam labojušies, jo pārgājām uz brīvroku sistēmu, tāpat gadās aizpļāpāties un aizbraukt uz citu pusi, nekā sākotnēji plānots. Jā, reizēm uzmanību novērš arī bērni mašīnā, sakot: “Mammu, paskaties, ko es māku!” Pa ielu ejoši vīrieši gan mani nesaista, drīzāk atskatos uz sievietēm, ja kādai smuks mētelītis vai zābaciņi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
665

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi