Ceturtdiena, 11. decembris
Vārda dienas: Voldemārs, Valdemārs, Valdis

Sievietes un auto

Jānis Gabrāns
23:00
29.03.2017
200
Auto Fotomarta 5 1

Dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem. Ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais. Lai arī marts tuvojas izskaņai, šis tomēr ir sieviešu mēnesis. Ap 8.martu tiek veikti dažādi apkopojumi par un ap sievietēm, viņu paradumiem, īpašībām. “Autolapai” pietaupījām “Swedbank” veiktās aptaujas datus par sievietēm un auto. Uzreiz jāteic, ka atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem sieviešu – autovadītāju skaits arvien pieaug un veido jau vairāk nekā 40 procentus no visiem auto vadītājiem.

Auto krāsa svarīgāka vīriešiem

Nevar noliegt, ka sabiedrībā, īpaši tās vīrišķīgajā daļā, valda zināmi stereotipi par sievietēm pie stūres, autoservisā, autoplacī. Ne velti par šo tēmu sacerēts daudz anekdošu. Piemēram – sievietes mašīnu pērk pēc tā, cik liels spogulis salonā. Taču aptauja parāda citu ainu, izrādās, tieši sievietes auto iegādes jautājumam pieiet krietni racionālāk nekā vīrieši. Izvēloties auto, dāmas primāri pievērš uzmanību spēkrata ekonomiskumam – dzinēja jaudai un degvielas patēriņam (74% sieviešu pretstatā 66% vīriešu), kamēr vīriešiem svarīgākā ir auto marka un izlaiduma gads (73% vīriešu pretstatā 62% sieviešu). Tāpat sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši pievērš uzmanību tam, cik auto kompakts – viņuprāt, jo mazāks un ekonomiskāks auto, jo labāk (atzīmē 17% sieviešu pretstatā 8% vīriešu).

Interesanti ka, pretstatā stereotipiem, auto krāsai sievietes uzmanību pievērš retāk nekā vīrieši (12% sieviešu; 17% vīriešu). Tāpat sievietēm izteikti retāk nekā vīriešiem auto iegādes procesā nozīmīgi šķiet tādi kritēriji kā papildu aprīkojums (17% pret 27%), auto ietilpība (25% pret 34%), kā arī auto dīlera piedāvātais serviss un reputācija (8% pret 15%). Savukārt gan sievietēm, gan vīriešiem vienlīdz svarīgs šķiet auto nobraukums, cena un ikmēneša līzinga maksājums, kā arī ekspluatācijas izmaksas (kā svarīgu faktoru norāda vidēji 50% respondentu).

Sievietes avārijas izraisa retāk

Lai ko vīrieši nedomātu un nerunātu par sieviešu auto vadīšanas prasmi, statistikas dati rāda, ka sievietes parasti iekļūst tikai nelielās avārijās, turklāt lielākoties automašīnas novietošanas laikā. Kopumā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem tikai vienu trešdaļu izraisa sievietes.

Vīrieši, īpaši gados jauni, salīdzinājumā ar sievietēm uz ceļa uzvedas agresīvāk, strauji manevrējot un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Rets vīrietis pacietīs, ka kāds auto brauc pa priekšu. Tas noteikti jāapdzen! Sievietes ceļu satiksmē lielākoties ir ļoti uzmanīgas, prātīgas un principiālas – tieši tas vīriešus kaitina visvairāk, jo, redz, viņas nedara tā, kā būtu darījis viņš. Paradoksāli, ka dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem – ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais.

Taču veiktajā aptaujā ir arī noskaidrots, kas novērš sieviešu – autovadītāju uzmanību no ceļa. Lai arī kopumā autovadītāju uzmanību visbiežāk novērš tālruņa zvans vai īsziņa (55%), vīrieši biežāk nekā sievietes novēršas no ceļa brīdī, kad saņem telefona zvanu vai īsziņu (59% pret 49% sieviešu). Savukārt dāmas ievērojami biežāk atsaucas uz auto salonā esošiem bērniem (22% pret 14% vīriešu) un nogurumu (38% pret 31% vīriešu) kā uzmanību traucējošiem faktoriem. Zīmīgi, ka sievietes kopumā ir pašpārliecinātākas par vīriešiem un atzīst – vadot auto, nekas nespēj novērst viņu uzmanību no ceļa (22% pret 15% vīriešu). Savukārt pašas dāmas bieži vien ir “uzmanības zagles” kungiem – katrs ceturtais vīrietis (26%) norāda, ka daiļais dzimums blakus mašīnā vai uz ietves spēj novērst viņu uzmanību no ceļa.

Dati atklāj vēl kādu interesantu tendenci – sievietes biežāk nekā vīrieši nozaudē auto atslēgas. 69% gadījumos sievietes ir pieteikušas atlīdzību atslēgu nozaudēšanas gadījumā.

Inese un viņas auto

Vērtējumu par pētījuma rezultātiem, vai tie atbilst realitātei, lūdzu Inesei Romkai no Priekuļu novada, kura ar mašīnām ir uz “tu” jau no bērnības. Viņa stāsta, ka 11-12 gadu vecumā mamma iemācījusi braukt ar piena vāģi jeb “GAZ 53”. Braukusi pati, nevis sēžot mammai klēpī. Pēc tam atļauts braukt ar žigulīti “VAZ 2106”, un tad jau bijis vienalga, ka tik mašīna. Tiesības gan nokārtojusi tikai 25 gadu vecumā un tikai tāpēc, ka darba vietā tāda bija prasība.

“Savu pirmo mašīnu braucu lūkoties uz Rīgu,” stāsta I. Romka. “Toreiz teicu, ka man vajag maziņu, sievišķīgu un ar sporta piesitienu. Izvēle krita par labu apmēram desmit gadu vecai “Hondai Civic”, un savu izvēli nenožēloju. Hondiņa vēl tagad godam kalpo maniem vecākiem. Tad manā dzīvē ienāca vīrietis, kurš ar tehniku ir vairāk nekā tikai uz “tu”. Viņš mani iesēdināja “Mitsubishi Outlander”, un vecais teiciens “Man pilnīgi vienalga, ar kādu mašīnu es pārvietoju sevi no punkta A uz punktu B”, sarāvās mazā čokuriņā, līdz izzuda pavisam. Pārredzamība, komforts, jauda…un smuks! Jā, pilnīgi noteikti piederu tai sieviešu kategorijai, kam svarīgs mašīnas izskats, proti, lai kaut nedaudz atšķiras no melni pelēkās masas, kaut vai ar svītriņām uz sāniem. Vēl ļoti svarīga iekšpuse – lai ērti sēdēt, lai viss pārredzams, lai daudz visādu nodalījumu maciņiem, saulesbrillēm, dokumentiem, kafijas krūzītei, tālrunim.

Tāpat svarīgi, kādam nolūkam auto tiek pirkts. Kamēr bērni mazi, svarīgi, lai liels bagāžnieks, kur satilpst bērnu ratiņi, ritenīši un cits nepieciešamais. Tā apmēram trīs gadus draudzējāmies ar “Mitsubishi Grandis”, kurā ratus varēja ielikt pat nesalocītus. Kad bērni paaugās, nepārgājām uz kaut ko mazāku, bet uz astoņvietīgu busiņu “Opel Vivaro”. Īsts ģimenes auto, gan pašiem vietas pietiek, gan omītēm, opīšiem, sunīšiem, kaķīšiem. Bet ikdienas braucieniem no mājas uz bērnudārzu, skolu, darbu, pulciņiem man ir maziņš “Mitsubishi Pajero Pinin”, mīļi saukts par Bobiku. Ilgi tādu vīram dīcu, kamēr viņš padevās, bet ar piezīmi – remontēsi pati! Atzīšos, ieberzos. Šī nu reiz ir mašīna, kas vizuāli man patīk vislabāk no visām, kas man bijušas, bet problēmas sākas, kad vajag detaļas. Tāpat arī apetīte uz degvielu viņam tāda pati kā lielam, kārtīgam džipam! Toties mašīna ļoti praktiska, var atvest malku no meža, aizvest lapas, vilkt piekabi, veikt citus darbus.

Ja jautātu, kas manam vīram svarīgākais mašīnas iegādē, laikam pirmajā vietā būtu mašīnas marka un konkrēts modelis, tad – izlaiduma gads, noskrējiens, visādas papildu fīčas – klimatkontrole, kruīzkontrole -, bet krāsa kaut kur pašās beigās. Pirms mašīnas pirkšanas viņš izpēta rezerves daļu pieejamību, izprašņā servisos paziņas, ar kādām kaitēm konkrēto marku modeļi uz servisu tiek vesti visbiežāk. Apzina arī citas nianses, piemēram, vai busiņu ņemt ar īso vai garo bāzi, jo, ja plāno bieži kuģot, piemēram, uz Skandināviju, ar savu busiņu, labāk ņemt īso bāzi, jo cenu atšķirība busiņam ar garo bāzi uz prāmja pietiekami iespaidīga.

Ja runājam par uzmanības novēršanu, atzīstu, ka netikums NR.1 – telefons. Diemžēl. Kaut gan pēdējā laikā esam labojušies, jo pārgājām uz brīvroku sistēmu, tāpat gadās aizpļāpāties un aizbraukt uz citu pusi, nekā sākotnēji plānots. Jā, reizēm uzmanību novērš arī bērni mašīnā, sakot: “Mammu, paskaties, ko es māku!” Pa ielu ejoši vīrieši gan mani nesaista, drīzāk atskatos uz sievietēm, ja kādai smuks mētelītis vai zābaciņi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
4

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
121

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
46

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
434
2

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
138

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
318

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
31
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
35
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
34
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi