Dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem. Ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais. Lai arī marts tuvojas izskaņai, šis tomēr ir sieviešu mēnesis. Ap 8.martu tiek veikti dažādi apkopojumi par un ap sievietēm, viņu paradumiem, īpašībām. “Autolapai” pietaupījām “Swedbank” veiktās aptaujas datus par sievietēm un auto. Uzreiz jāteic, ka atbilstoši Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem sieviešu – autovadītāju skaits arvien pieaug un veido jau vairāk nekā 40 procentus no visiem auto vadītājiem.
Auto krāsa svarīgāka vīriešiem
Nevar noliegt, ka sabiedrībā, īpaši tās vīrišķīgajā daļā, valda zināmi stereotipi par sievietēm pie stūres, autoservisā, autoplacī. Ne velti par šo tēmu sacerēts daudz anekdošu. Piemēram – sievietes mašīnu pērk pēc tā, cik liels spogulis salonā. Taču aptauja parāda citu ainu, izrādās, tieši sievietes auto iegādes jautājumam pieiet krietni racionālāk nekā vīrieši. Izvēloties auto, dāmas primāri pievērš uzmanību spēkrata ekonomiskumam – dzinēja jaudai un degvielas patēriņam (74% sieviešu pretstatā 66% vīriešu), kamēr vīriešiem svarīgākā ir auto marka un izlaiduma gads (73% vīriešu pretstatā 62% sieviešu). Tāpat sievietes divreiz biežāk nekā vīrieši pievērš uzmanību tam, cik auto kompakts – viņuprāt, jo mazāks un ekonomiskāks auto, jo labāk (atzīmē 17% sieviešu pretstatā 8% vīriešu).
Interesanti ka, pretstatā stereotipiem, auto krāsai sievietes uzmanību pievērš retāk nekā vīrieši (12% sieviešu; 17% vīriešu). Tāpat sievietēm izteikti retāk nekā vīriešiem auto iegādes procesā nozīmīgi šķiet tādi kritēriji kā papildu aprīkojums (17% pret 27%), auto ietilpība (25% pret 34%), kā arī auto dīlera piedāvātais serviss un reputācija (8% pret 15%). Savukārt gan sievietēm, gan vīriešiem vienlīdz svarīgs šķiet auto nobraukums, cena un ikmēneša līzinga maksājums, kā arī ekspluatācijas izmaksas (kā svarīgu faktoru norāda vidēji 50% respondentu).
Sievietes avārijas izraisa retāk
Lai ko vīrieši nedomātu un nerunātu par sieviešu auto vadīšanas prasmi, statistikas dati rāda, ka sievietes parasti iekļūst tikai nelielās avārijās, turklāt lielākoties automašīnas novietošanas laikā. Kopumā no visiem ceļu satiksmes negadījumiem tikai vienu trešdaļu izraisa sievietes.
Vīrieši, īpaši gados jauni, salīdzinājumā ar sievietēm uz ceļa uzvedas agresīvāk, strauji manevrējot un pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu. Rets vīrietis pacietīs, ka kāds auto brauc pa priekšu. Tas noteikti jāapdzen! Sievietes ceļu satiksmē lielākoties ir ļoti uzmanīgas, prātīgas un principiālas – tieši tas vīriešus kaitina visvairāk, jo, redz, viņas nedara tā, kā būtu darījis viņš. Paradoksāli, ka dzīvē sievietes tiek uzskatītas par emocionālām, bet vīrieši par racionāliem – ceļu satiksmē ir novērojams pilnīgi pretējais.
Taču veiktajā aptaujā ir arī noskaidrots, kas novērš sieviešu – autovadītāju uzmanību no ceļa. Lai arī kopumā autovadītāju uzmanību visbiežāk novērš tālruņa zvans vai īsziņa (55%), vīrieši biežāk nekā sievietes novēršas no ceļa brīdī, kad saņem telefona zvanu vai īsziņu (59% pret 49% sieviešu). Savukārt dāmas ievērojami biežāk atsaucas uz auto salonā esošiem bērniem (22% pret 14% vīriešu) un nogurumu (38% pret 31% vīriešu) kā uzmanību traucējošiem faktoriem. Zīmīgi, ka sievietes kopumā ir pašpārliecinātākas par vīriešiem un atzīst – vadot auto, nekas nespēj novērst viņu uzmanību no ceļa (22% pret 15% vīriešu). Savukārt pašas dāmas bieži vien ir “uzmanības zagles” kungiem – katrs ceturtais vīrietis (26%) norāda, ka daiļais dzimums blakus mašīnā vai uz ietves spēj novērst viņu uzmanību no ceļa.
Dati atklāj vēl kādu interesantu tendenci – sievietes biežāk nekā vīrieši nozaudē auto atslēgas. 69% gadījumos sievietes ir pieteikušas atlīdzību atslēgu nozaudēšanas gadījumā.
Inese un viņas auto
Vērtējumu par pētījuma rezultātiem, vai tie atbilst realitātei, lūdzu Inesei Romkai no Priekuļu novada, kura ar mašīnām ir uz “tu” jau no bērnības. Viņa stāsta, ka 11-12 gadu vecumā mamma iemācījusi braukt ar piena vāģi jeb “GAZ 53”. Braukusi pati, nevis sēžot mammai klēpī. Pēc tam atļauts braukt ar žigulīti “VAZ 2106”, un tad jau bijis vienalga, ka tik mašīna. Tiesības gan nokārtojusi tikai 25 gadu vecumā un tikai tāpēc, ka darba vietā tāda bija prasība.
“Savu pirmo mašīnu braucu lūkoties uz Rīgu,” stāsta I. Romka. “Toreiz teicu, ka man vajag maziņu, sievišķīgu un ar sporta piesitienu. Izvēle krita par labu apmēram desmit gadu vecai “Hondai Civic”, un savu izvēli nenožēloju. Hondiņa vēl tagad godam kalpo maniem vecākiem. Tad manā dzīvē ienāca vīrietis, kurš ar tehniku ir vairāk nekā tikai uz “tu”. Viņš mani iesēdināja “Mitsubishi Outlander”, un vecais teiciens “Man pilnīgi vienalga, ar kādu mašīnu es pārvietoju sevi no punkta A uz punktu B”, sarāvās mazā čokuriņā, līdz izzuda pavisam. Pārredzamība, komforts, jauda…un smuks! Jā, pilnīgi noteikti piederu tai sieviešu kategorijai, kam svarīgs mašīnas izskats, proti, lai kaut nedaudz atšķiras no melni pelēkās masas, kaut vai ar svītriņām uz sāniem. Vēl ļoti svarīga iekšpuse – lai ērti sēdēt, lai viss pārredzams, lai daudz visādu nodalījumu maciņiem, saulesbrillēm, dokumentiem, kafijas krūzītei, tālrunim.
Tāpat svarīgi, kādam nolūkam auto tiek pirkts. Kamēr bērni mazi, svarīgi, lai liels bagāžnieks, kur satilpst bērnu ratiņi, ritenīši un cits nepieciešamais. Tā apmēram trīs gadus draudzējāmies ar “Mitsubishi Grandis”, kurā ratus varēja ielikt pat nesalocītus. Kad bērni paaugās, nepārgājām uz kaut ko mazāku, bet uz astoņvietīgu busiņu “Opel Vivaro”. Īsts ģimenes auto, gan pašiem vietas pietiek, gan omītēm, opīšiem, sunīšiem, kaķīšiem. Bet ikdienas braucieniem no mājas uz bērnudārzu, skolu, darbu, pulciņiem man ir maziņš “Mitsubishi Pajero Pinin”, mīļi saukts par Bobiku. Ilgi tādu vīram dīcu, kamēr viņš padevās, bet ar piezīmi – remontēsi pati! Atzīšos, ieberzos. Šī nu reiz ir mašīna, kas vizuāli man patīk vislabāk no visām, kas man bijušas, bet problēmas sākas, kad vajag detaļas. Tāpat arī apetīte uz degvielu viņam tāda pati kā lielam, kārtīgam džipam! Toties mašīna ļoti praktiska, var atvest malku no meža, aizvest lapas, vilkt piekabi, veikt citus darbus.
Ja jautātu, kas manam vīram svarīgākais mašīnas iegādē, laikam pirmajā vietā būtu mašīnas marka un konkrēts modelis, tad – izlaiduma gads, noskrējiens, visādas papildu fīčas – klimatkontrole, kruīzkontrole -, bet krāsa kaut kur pašās beigās. Pirms mašīnas pirkšanas viņš izpēta rezerves daļu pieejamību, izprašņā servisos paziņas, ar kādām kaitēm konkrēto marku modeļi uz servisu tiek vesti visbiežāk. Apzina arī citas nianses, piemēram, vai busiņu ņemt ar īso vai garo bāzi, jo, ja plāno bieži kuģot, piemēram, uz Skandināviju, ar savu busiņu, labāk ņemt īso bāzi, jo cenu atšķirība busiņam ar garo bāzi uz prāmja pietiekami iespaidīga.
Ja runājam par uzmanības novēršanu, atzīstu, ka netikums NR.1 – telefons. Diemžēl. Kaut gan pēdējā laikā esam labojušies, jo pārgājām uz brīvroku sistēmu, tāpat gadās aizpļāpāties un aizbraukt uz citu pusi, nekā sākotnēji plānots. Jā, reizēm uzmanību novērš arī bērni mašīnā, sakot: “Mammu, paskaties, ko es māku!” Pa ielu ejoši vīrieši gan mani nesaista, drīzāk atskatos uz sievietēm, ja kādai smuks mētelītis vai zābaciņi.”
Komentāri