Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Rast prieku sevī un dot to citiem

Anna Kola
06:50
04.12.2024
235
3
Raitis No Izrades Spoki

Raitis Zapackis.. FOTO: no albuma

“Latvijas Radio 3” ārštata autors jau 25 gadus, vairāk nekā desmit gadus viņš ierunā mācību materiālu saturu Latviešu valodas aģentūrā.

Viņa balss skan vairākos simtos reklāmu, filmu un citos audio materiālos. Pēdējos gados viņš arī stāsta pasakas paša veidotajā projektā “Pasakas” feisbukā. Viņš ir arī bērnu izrāžu autors un izglītojošās programmas “Lat­vijas skolas soma” aktīvs dalībnieks. Uzstājas Latvijā un ārzemēs, muzicē, ir producents un vadītājs ReTV raidījumam “Manas bērnības atmiņas”. Tas ir RAITIS ZAPACKIS.

-Ko nonācāt līdz radio darbam?

-Cēsīs savulaik aizvadīti pieci skaisti manas dzīves gadi. Latvijas Radio ar mācībām Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas koledžā (tagad- Mūzikas vidusskolā – aut.) gan nav itin nekāda sakara (smaida). Tolaik ar saviem laikabiedriem Valdi Tomsonu, kora “Juventus” diriģentu, un Kristapu Pētersonu, komponistu un kontrabasistu, vakaros sēdējām, klausījāmies akadēmisko mūziku, prātodami, kas ir labs un kas nav, ar ko viena mūziķa interpretācija atšķiras no cita. Tolaik man bija jau paliela kompaktdisku kolekcija, tieši tā izveidoja ­saikni ar radio.

Reiz man bija jāvada koncerts zālē “AVE SOL”, pēc tā palūdzu, vai nav iespējams dabūt ierakstu, ko veica Latvijas Radio. Piebildu, ka man ir arī akadēmiskās mūzikas disku kolekcija, ka radio varbūt kaut kas no tā visa interesē. Kādu laiku bija tāds barters – es Radio, Radio man. Pēc diviem gadiem man piedāvāja pamēģināt darbu ēterā. Tā kā esmu avantūrists un piekrītu teju visiem piedāvājumiem, tad arī šim teicu – jā. Tā 2000.gada 19.augusta vakarā bija mans pirmais ēters.

Darbs Radio gan nav mana ikdiena – tur strādāju kā ārštata autors. Tur esmu tad, kad ir jāvada koncertu tiešraides. Lielā­koties sagatavošanās darbs notiek mājās. Agrāk Radio biju ļoti bieži, bet laiki ir mainījušies, un darbu apjoms krietni palielinājies. Man ir kolosāli kolēģi, kuri saprot manu blīvo darba grafiku un uzrunā tad, ka patiešām esmu vajadzīgs.

-Kur ved darba ceļš?

-Pavasarī gaidāma trešā sezona manis vadītajam ReTV raidījumam “Manas bērnības atmiņas”, tiekos ar izciliem un pazīstamiem Latvijas cilvēkiem, runājam par viņu bērnības atmiņām. Sadarbojos arī ar Latviešu valodas aģentūru, kur ierunāju mācību materiālus. Tad ir bērnu izrādes un literārās programmas par dzejniekiem. Pavasarī taps programma “Latviešu teātra un kino balādes” ģitārai, akordeonam un balsij ar Pēteri Asbahu. Pavasarī kopā ar pianistu Andreju Osokinu sāksim uzstāties ar programmu “Imanta Ziedoņa un Annas Sakses pasakas par krāsām un ziediem”.

Manā ikdienā notiek ļoti daudz visa kā. Ir arī Sinatras koncerts, Ziemassvētku programma un vēl, un vēl… Tam visam cauri iet pasakas. Aprīlī būs pieci gadi, kopš lasu pasakas feisbukā. Pasaku lasījumi mani aizved uz visiem Latvijas nostūriem un arī ārvalstīm. Nupat atgriezos no Dānijas, decembrī priekšā Norvēģija, janvārī trīs nedēļas ar pasakām būšu ASV, kur tikšos ar latviešu bērniem. Tā būs sava veida pieredzes apmaiņa, kā top manas dziesmas, pasakas, priekšnesumi. Tad atkal Luksemburga, Dānija, Lielbritānija…

-Kā radās ideja par pasakām?

-Cilvēkiem kaut kāda iemesla dēļ ļoti patīk mana balss. Man bieži teica: “Raiti, tev vajadzētu lasīt pasakas!” Un tas sāka īstenoties “Covid-19” laikā. Biju sācis gatavot franču mūzikas leģendu koncertu, bet viss apstājās. Komunikācija ar cilvēkiem kļuva pavisam maza. Sāku feisbukā lasīt pasakas. Klausītājiem patika. “Covid-19” pandēmija pamazām atkāpās, un daudzi, kuri arī bija sākuši lasījumus tīmeklī, to pārstāja darīt. Es turpināju. Sekotāju skaits auga, un pamazām mani sāka uzrunāt klausītāji, aicinādami atbraukt paciemoties ar pasaku lasījumiem. Tad nācās sākt domāt, ka jāveido kaut kas tāds, kas būtu interesants gan maziem, gan lieliem klausītājiem. Tā laika gaitā ir tapušas trīs bērnu izrādes un trīs “Latvijas skolas somas” nodarbības par pasakām, un ne tikai.

Jaunākā programma ir “Latvijas Radio 100”, kur stāstu par Radio vēsturi, ir leģendu video intervijas, un lūkoju parādīt, kā aizrit darbs Radio mūsdienās.

Pats Latvijas Radio būšu nostrādājis ceturto daļu no Radio mūža, jauniešiem, kuriem interesē mediju vide, stāstu, kā var nokļūt strādāt Radio. Ne vienmēr šeit ir svarīga atbilstoša izglītība. Svarīgas ir zināšanas, vēlme un cītīgs darbs. Toreiz, 2000.gadā, Latvijas Radio kolēģēm laikam patika mana mūzikas gaume, balss, man šis ceļš pavērās samērā viegli. Protams, daudz nozīmēja arī mana centība, kas visu ir saslēdzis tādā skaistā daudzu gadu pastāvībā. Jāsaka gan, ka mūsdienu jaunieši ar šāda veida darbu nemaz tik viegli netiek galā, jo tas nav darba laiks no pulksten ­9 līdz 17, dažkārt ir jāgatavojas visu nakti, lai varētu iet ēterā.

-Kā ar pasaku saturu? Grā­matas noteikti izlasītas caurcaurēm.

-Jāsaka, pasaku ir tik daudz, ka tās nekad nebeigsies. Grūtā­kais ir atrast vajadzīgajā garumā. Proti, klausītākās pasakas, uz kurām bērni visveiksmīgāk var noturēt uzmanību, ir tās, kas nepārsniedz piecas sešas minūtes. Tas ir visgrūtākais – atrast pasakas, kas atbilst šim laika rāmim. Tāpat pasakām jābūt daudzveidīgām, ar atšķirīgiem tēliem, sižetiem, lai ir interesanti.
Man ir liels prieks, ka pasakas man arī atsūta.

Jau trešo gadu ierakstu Ziemas­svētku pasakas Latvijas pilīs. Līdz šim ir bijušas pasakas Rundāles pilī un Stāmerienes pilī, šogad tā būs Durbes pils. Rundāles pils pasākumam organizēju pasaku konkursu. Šogad esmu pasūtījis četras Ziemas­svētku pasakas autorei Inārai Vasiļevskai Ex Ročānei, kura cītīgi pievērsusies pasaku rakstīšanai un pasaku terapijai. Mums izveidojusies lieliska sadarbība.

Jāpiebilst, ka pasaku lasīšana feisbukā nav peļņas avots: pats braucu, filmēju, gaismoju, skaņoju, montēju, lai iedotu cilvēkiem skaistumu. Nauda nenosaka visu. Reizēm ir ļoti svarīgi darīt arī to, kur cilvēks nenopelna nemaz vai nopelna pavisam maz. Ir svarīgi prast dot. Esmu bijis nomaļās vietās Latvijā, kur man saka: cilvēki uz šejieni negrib braukt- tālu, daudz laika un degvielas aiziet. Es braucu! Nemitīgi ceļojot no viena Latvijas gala uz otru, satieku daudz cilvēku un nekad nevar zināt, kur šīs tikšanās aizvedīs un kādas jaunas sadarbības radīsies. Ja es dotos tikai uz pasākumiem, kur man maksātu krietni vairāk, tie notiktu ļoti reti un dzīve nebūtu tik interesanta.

Viena fantastiska sadarbība radusies ar CSDD un Rīgas motormuzeju, nupat noslēdzies Vislatvijas skolu pasaku konkurss. Manā pasaku lapā rakstīts: “Pasakas visa vecuma bērniem.” Tas prieks, ko varu citiem dot, nāk no tā, ka manī arvien mājo bērns – nemitīgi pats sevī rotaļājos, atrodu prieku, ālējos, smejos, tas ir absolūti nepieciešams. Es ar to dalos. Nesen komentārā kāda sieviete man bija atstājusi šādu ierakstu: “Cik labi, ka šajā tumšajā laikā esat jūs un nesat tādu gaišumu!” Es uz to atbildēju šādi: “No katra mums viens mazs stariņš, un beigās sanāk saule.”

Komentāri

  • Adel saka:

    Ak raiti juus esiet gluzi kaa tropu saule kas silda cilvekus ar savu pievilcigo balsi un stastot pasakas mums sai tumsajaa laikaa kad saules tik lot maz un tas mums pietrukst…nav lielakas laimes buut savaa vietaa un darit darbu kas pue sirds..man arii loti patik pasakas es bernibaa izlasiju visu bernu biblioteku..un domaju kaut tas hekad nepietruktu..esmu noskatijuies dazadu valstu pasaku filmas…arhivos.. tas ir tik skaistas milestibas pilnas kur tresais teva dels mulkitis pasaulee iet laimi mekket ar labam domam un darbiem kad tiek atalgoti.. kad launais ar labo ciinas..un labais vienner uzvar un labestigais mulkitis tiek iecelts par karali…bet launie vecakie brali xanem pec nopelniem…paskjas ir ka gudribu rokasgramata ar viedu filosofiju..jo tas ko tu dari otram patiesibaa dari sev….paldies raiti..jys gluzi kaa tresais teva dels radot prieku citiem..patiesibaa to sanemiet sev….paldies…gribas novelet visiem kauti pasakas nekd nebeigtos un ari dzivee sajaa launajaa melnajaa okeanaa kuraa grist pasaule sobrid notiktu brinums kaa pasakaa kad labais uzvaretu launo..un troni kaptu tresais teva dels t…un cilveki atkal dzivotu mieraa saticibaa un laimee…

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Ticēt Ziemassvētku vecītim

    05:01
    21.12.2025
    13

    Ziemassvētku pieturā Cēsīs, Rožu laukumā, ir Ziemassvētku vecīša namiņš, kurā noteiktās dienās ir sastopams pats vecītis. Kad viņš tur laipni sagaida bērnus, rinda ar mazākiem un lielākiem ķipariem, kuri vēlas aprunāties un izteikt savu vēlēšanos, ir garum gara. Arī “Druvai” bija iespēja aprunāties ar Ziemassvētku vecīti, kura tēlā, izrādās, ir cēsnieks Edvīns. Viņš šo lomu […]

    Iedzīvojas Cēsīs un iepazīst alus garšu nianses

    05:31
    20.12.2025
    229

    Ar brīnišķīgu ziņu cēsniekiem un pilsētas viesiem intervijā ”Druvai” nāk klajā AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Evija Grīnberga. Viņa pastāsta, ka nākamā gada vasarā pie darītavas plānots atvērt “Alus māju”, kas būs jauna pieturvieta Cēsu tūrisma kartē un iespēja piedzīvot, kā top alus, kā arī vienuviet iepazīt visu “Cēsu alus” sortimentu. Cēsu darītava var lepoties […]

    Dzeja emocionālai izlādei

    06:11
    19.12.2025
    180

    “Cepļu” mājās dzīvo pensionēta tiesnese un visu līdzšinējo mūžu absolūta galvaspilsētas dāma Velga Gailīte. Kopā ar vīru Andri uz Vaivi pilnībā pārcēlusies pirms aptuveni četriem gadiem. Kad grasījusies doties pensijā, sapratusi – ja paliks Rīgā, dzīve guls iepriekšējās sliedēs. Tā nu piedāvājusi dzīvesbiedram pārcelties uz laukiem, ko viņš – Tūjā uzaugušais un visu mūžu par […]

    Rotas un akrila gleznas

    05:11
    18.12.2025
    80

    “Krieviņkrogs” ir krietnu gabaliņu aiz Rāmuļiem un Lielmaņiem. Dace Jeršova ar ģimeni šurp pārcēlusies no Rīgas jau deviņdesmitajos. “Man nepatika Rīgā, kaut esmu tur dzimusi un augusi, bet daudzdzīvokļu mājā dzīvot – tas nav tas,” stāsta Dace, atceroties, kā privatizējuši šo vietu un uzbūvējuši māju. Taujāta par brīvo laiku, Dace atzīst – vasarā iespēju ir […]

    Izlocīt puķes

    06:08
    17.12.2025
    121

    Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

    Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

    10:30
    16.12.2025
    29

    Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

    Tautas balss

    Egle rada prieku

    09:57
    17.12.2025
    19
    Cēsniece L. raksta:

    “Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

    Klientus necenšas piesaistīt

    15:11
    13.12.2025
    36
    Lasītāja I. raksta:

    “Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

    Latvijas preces - dārgas

    15:11
    13.12.2025
    33
    Seniore M. raksta:

    “Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

    Ko mainīs likuma maiņa

    11:58
    07.12.2025
    50
    1
    Lasītāja A. raksta:

    “Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

    Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

    11:57
    06.12.2025
    51
    1
    Vecmāmiņa raksta:

    “Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

    Sludinājumi