Sestdiena, 5. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Rast prieku sevī un dot to citiem

Anna Kola
06:50
04.12.2024
128
3
Raitis No Izrades Spoki

Raitis Zapackis.. FOTO: no albuma

“Latvijas Radio 3” ārštata autors jau 25 gadus, vairāk nekā desmit gadus viņš ierunā mācību materiālu saturu Latviešu valodas aģentūrā.

Viņa balss skan vairākos simtos reklāmu, filmu un citos audio materiālos. Pēdējos gados viņš arī stāsta pasakas paša veidotajā projektā “Pasakas” feisbukā. Viņš ir arī bērnu izrāžu autors un izglītojošās programmas “Lat­vijas skolas soma” aktīvs dalībnieks. Uzstājas Latvijā un ārzemēs, muzicē, ir producents un vadītājs ReTV raidījumam “Manas bērnības atmiņas”. Tas ir RAITIS ZAPACKIS.

-Ko nonācāt līdz radio darbam?

-Cēsīs savulaik aizvadīti pieci skaisti manas dzīves gadi. Latvijas Radio ar mācībām Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas koledžā (tagad- Mūzikas vidusskolā – aut.) gan nav itin nekāda sakara (smaida). Tolaik ar saviem laikabiedriem Valdi Tomsonu, kora “Juventus” diriģentu, un Kristapu Pētersonu, komponistu un kontrabasistu, vakaros sēdējām, klausījāmies akadēmisko mūziku, prātodami, kas ir labs un kas nav, ar ko viena mūziķa interpretācija atšķiras no cita. Tolaik man bija jau paliela kompaktdisku kolekcija, tieši tā izveidoja ­saikni ar radio.

Reiz man bija jāvada koncerts zālē “AVE SOL”, pēc tā palūdzu, vai nav iespējams dabūt ierakstu, ko veica Latvijas Radio. Piebildu, ka man ir arī akadēmiskās mūzikas disku kolekcija, ka radio varbūt kaut kas no tā visa interesē. Kādu laiku bija tāds barters – es Radio, Radio man. Pēc diviem gadiem man piedāvāja pamēģināt darbu ēterā. Tā kā esmu avantūrists un piekrītu teju visiem piedāvājumiem, tad arī šim teicu – jā. Tā 2000.gada 19.augusta vakarā bija mans pirmais ēters.

Darbs Radio gan nav mana ikdiena – tur strādāju kā ārštata autors. Tur esmu tad, kad ir jāvada koncertu tiešraides. Lielā­koties sagatavošanās darbs notiek mājās. Agrāk Radio biju ļoti bieži, bet laiki ir mainījušies, un darbu apjoms krietni palielinājies. Man ir kolosāli kolēģi, kuri saprot manu blīvo darba grafiku un uzrunā tad, ka patiešām esmu vajadzīgs.

-Kur ved darba ceļš?

-Pavasarī gaidāma trešā sezona manis vadītajam ReTV raidījumam “Manas bērnības atmiņas”, tiekos ar izciliem un pazīstamiem Latvijas cilvēkiem, runājam par viņu bērnības atmiņām. Sadarbojos arī ar Latviešu valodas aģentūru, kur ierunāju mācību materiālus. Tad ir bērnu izrādes un literārās programmas par dzejniekiem. Pavasarī taps programma “Latviešu teātra un kino balādes” ģitārai, akordeonam un balsij ar Pēteri Asbahu. Pavasarī kopā ar pianistu Andreju Osokinu sāksim uzstāties ar programmu “Imanta Ziedoņa un Annas Sakses pasakas par krāsām un ziediem”.

Manā ikdienā notiek ļoti daudz visa kā. Ir arī Sinatras koncerts, Ziemassvētku programma un vēl, un vēl… Tam visam cauri iet pasakas. Aprīlī būs pieci gadi, kopš lasu pasakas feisbukā. Pasaku lasījumi mani aizved uz visiem Latvijas nostūriem un arī ārvalstīm. Nupat atgriezos no Dānijas, decembrī priekšā Norvēģija, janvārī trīs nedēļas ar pasakām būšu ASV, kur tikšos ar latviešu bērniem. Tā būs sava veida pieredzes apmaiņa, kā top manas dziesmas, pasakas, priekšnesumi. Tad atkal Luksemburga, Dānija, Lielbritānija…

-Kā radās ideja par pasakām?

-Cilvēkiem kaut kāda iemesla dēļ ļoti patīk mana balss. Man bieži teica: “Raiti, tev vajadzētu lasīt pasakas!” Un tas sāka īstenoties “Covid-19” laikā. Biju sācis gatavot franču mūzikas leģendu koncertu, bet viss apstājās. Komunikācija ar cilvēkiem kļuva pavisam maza. Sāku feisbukā lasīt pasakas. Klausītājiem patika. “Covid-19” pandēmija pamazām atkāpās, un daudzi, kuri arī bija sākuši lasījumus tīmeklī, to pārstāja darīt. Es turpināju. Sekotāju skaits auga, un pamazām mani sāka uzrunāt klausītāji, aicinādami atbraukt paciemoties ar pasaku lasījumiem. Tad nācās sākt domāt, ka jāveido kaut kas tāds, kas būtu interesants gan maziem, gan lieliem klausītājiem. Tā laika gaitā ir tapušas trīs bērnu izrādes un trīs “Latvijas skolas somas” nodarbības par pasakām, un ne tikai.

Jaunākā programma ir “Latvijas Radio 100”, kur stāstu par Radio vēsturi, ir leģendu video intervijas, un lūkoju parādīt, kā aizrit darbs Radio mūsdienās.

Pats Latvijas Radio būšu nostrādājis ceturto daļu no Radio mūža, jauniešiem, kuriem interesē mediju vide, stāstu, kā var nokļūt strādāt Radio. Ne vienmēr šeit ir svarīga atbilstoša izglītība. Svarīgas ir zināšanas, vēlme un cītīgs darbs. Toreiz, 2000.gadā, Latvijas Radio kolēģēm laikam patika mana mūzikas gaume, balss, man šis ceļš pavērās samērā viegli. Protams, daudz nozīmēja arī mana centība, kas visu ir saslēdzis tādā skaistā daudzu gadu pastāvībā. Jāsaka gan, ka mūsdienu jaunieši ar šāda veida darbu nemaz tik viegli netiek galā, jo tas nav darba laiks no pulksten ­9 līdz 17, dažkārt ir jāgatavojas visu nakti, lai varētu iet ēterā.

-Kā ar pasaku saturu? Grā­matas noteikti izlasītas caurcaurēm.

-Jāsaka, pasaku ir tik daudz, ka tās nekad nebeigsies. Grūtā­kais ir atrast vajadzīgajā garumā. Proti, klausītākās pasakas, uz kurām bērni visveiksmīgāk var noturēt uzmanību, ir tās, kas nepārsniedz piecas sešas minūtes. Tas ir visgrūtākais – atrast pasakas, kas atbilst šim laika rāmim. Tāpat pasakām jābūt daudzveidīgām, ar atšķirīgiem tēliem, sižetiem, lai ir interesanti.
Man ir liels prieks, ka pasakas man arī atsūta.

Jau trešo gadu ierakstu Ziemas­svētku pasakas Latvijas pilīs. Līdz šim ir bijušas pasakas Rundāles pilī un Stāmerienes pilī, šogad tā būs Durbes pils. Rundāles pils pasākumam organizēju pasaku konkursu. Šogad esmu pasūtījis četras Ziemas­svētku pasakas autorei Inārai Vasiļevskai Ex Ročānei, kura cītīgi pievērsusies pasaku rakstīšanai un pasaku terapijai. Mums izveidojusies lieliska sadarbība.

Jāpiebilst, ka pasaku lasīšana feisbukā nav peļņas avots: pats braucu, filmēju, gaismoju, skaņoju, montēju, lai iedotu cilvēkiem skaistumu. Nauda nenosaka visu. Reizēm ir ļoti svarīgi darīt arī to, kur cilvēks nenopelna nemaz vai nopelna pavisam maz. Ir svarīgi prast dot. Esmu bijis nomaļās vietās Latvijā, kur man saka: cilvēki uz šejieni negrib braukt- tālu, daudz laika un degvielas aiziet. Es braucu! Nemitīgi ceļojot no viena Latvijas gala uz otru, satieku daudz cilvēku un nekad nevar zināt, kur šīs tikšanās aizvedīs un kādas jaunas sadarbības radīsies. Ja es dotos tikai uz pasākumiem, kur man maksātu krietni vairāk, tie notiktu ļoti reti un dzīve nebūtu tik interesanta.

Viena fantastiska sadarbība radusies ar CSDD un Rīgas motormuzeju, nupat noslēdzies Vislatvijas skolu pasaku konkurss. Manā pasaku lapā rakstīts: “Pasakas visa vecuma bērniem.” Tas prieks, ko varu citiem dot, nāk no tā, ka manī arvien mājo bērns – nemitīgi pats sevī rotaļājos, atrodu prieku, ālējos, smejos, tas ir absolūti nepieciešams. Es ar to dalos. Nesen komentārā kāda sieviete man bija atstājusi šādu ierakstu: “Cik labi, ka šajā tumšajā laikā esat jūs un nesat tādu gaišumu!” Es uz to atbildēju šādi: “No katra mums viens mazs stariņš, un beigās sanāk saule.”

Komentāri

  • Adel saka:

    Ak raiti juus esiet gluzi kaa tropu saule kas silda cilvekus ar savu pievilcigo balsi un stastot pasakas mums sai tumsajaa laikaa kad saules tik lot maz un tas mums pietrukst…nav lielakas laimes buut savaa vietaa un darit darbu kas pue sirds..man arii loti patik pasakas es bernibaa izlasiju visu bernu biblioteku..un domaju kaut tas hekad nepietruktu..esmu noskatijuies dazadu valstu pasaku filmas…arhivos.. tas ir tik skaistas milestibas pilnas kur tresais teva dels mulkitis pasaulee iet laimi mekket ar labam domam un darbiem kad tiek atalgoti.. kad launais ar labo ciinas..un labais vienner uzvar un labestigais mulkitis tiek iecelts par karali…bet launie vecakie brali xanem pec nopelniem…paskjas ir ka gudribu rokasgramata ar viedu filosofiju..jo tas ko tu dari otram patiesibaa dari sev….paldies raiti..jys gluzi kaa tresais teva dels radot prieku citiem..patiesibaa to sanemiet sev….paldies…gribas novelet visiem kauti pasakas nekd nebeigtos un ari dzivee sajaa launajaa melnajaa okeanaa kuraa grist pasaule sobrid notiktu brinums kaa pasakaa kad labais uzvaretu launo..un troni kaptu tresais teva dels t…un cilveki atkal dzivotu mieraa saticibaa un laimee…

    • Raitia saka:

      Mīļš paldies par tik labiem vārdiem! Tie silda, rada prieki un iedvesmo! Lai skaists Ziemassvētku gaidīšanas laiks mums visiem! 🫶 Raitis

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Seklas tēmas un tukši joki par neko neuzrunā

    06:19
    04.04.2025
    21

    Komiķis Rihards Čerkovskis joko par tēmām, kas cilvēkiem ir līdz kaulam pazīstamas – sievietes un vīrieša attiecībām, bērnu audzināšanu un arī šogad aktuālo tēmu – vēlēšanām. Nedēļas izskaņā arī cēsnieki varēja izbaudīt mākslinieka stāv­izrādi “Patiesība par bērnu audzināšanu 2”, kuras mērķis ir sniegt atbalstu visiem, kuri ikdienā saskaras ar dažādām grūtībām bērnu audzināšanas jautājumos. “Druva” […]

    Aizrauj mūžam jaunais džezs

    07:34
    30.03.2025
    68

    Ik gadu 30. aprīlī visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā džeza diena. Tās mērķis ir novērtēt  džeza mūzikas lielo ietekmi un veicināt starpkultūru dialogu. Džezs, kura sākumu datē ar pagājušā gadsimta 20.gadiem, simts gados no izklaides žanra attīstījies par plaša diapazona mūziku, kas ietekmējis daudzus populārās un akadēmiskās mūzikas žanrus. Jau sesto gadu savu džeza lasījumu […]

    Ja var, tad jādara

    06:30
    29.03.2025
    41

    Cēsu Politiski represēto biedrība vadību uzticējusi Jānim Vidriķim. Viņa ģimeni 1949.gada 25.martā izsūtīja, Jānis dzimis svešumā, Latvijā atgriezās, kad bija četri gadi. -Represēto noskaņojums ir mundrs. Ir svarīgi likteņbiedriem satikties, atceres reizēs pieminēt savējos. Ir jāstāsta, ko tauta pārdzīvojusi, to smagumu, ko pārdzīvoja ģimenes, kuras izsūtīja. Līdz 2014.gadam dzīvojām mierīgi, nespējot iedomāties, ka šodienas realitāte […]

    Deguna formas korekcija kā ceļš uz harmonisku izskatu

    20:18
    28.03.2025
    26

    Deguna forma ir viens no nozīmīgākajiem sejas vaibstiem, kas ietekmē kopējo izskatu un sejas proporcijas. Daudzi cilvēki izvēlas veikt deguna plastisko operāciju jeb rinoplastiku, lai uzlabotu ne tikai vizuālo estētiku, bet arī pašsajūtu un pašpārliecinātību. Šī operācija ļauj koriģēt gan iedzimtas, gan traumu rezultātā iegūtas nepilnības, panākot harmonisku un dabisku sejas izskatu. Pateicoties mūsdienu plastiskās […]

    Guntra no stipru sieviešu dzimtas

    06:08
    28.03.2025
    59

    Viņai bija seši gadi, kad 1949.gada 25.martā kopā ar vecākiem unvecvecākiem meitenei no Jaunpiebalgas sākās ceļš uz Sibīriju Cēsniece Guntra Brigita Ģipsle sagaida smaidīga un mundra. Ikdienas pastaigas, mājas darbi, savs laiks kādai filmai, un diena piepildīta. “Daudz domāju. Kas tik nav piedzīvots. Pie visa jāpierod. Daudz ko atceroties, birst asaras, tās jānoslauka, un jādzīvo […]

    "Esam te jauniešu dēļ"

    06:52
    25.03.2025
    116

    Šodien (21.03.2025.) Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā notiek salidojums “Turpinājums”. Skola, kura ar šādu nosaukumu svin piecu gadu jubileju, sevī apvienojusi labāko no Priekuļu tehnikuma, kam aprit 115 gadi, Cēsu arodskolas, kurai aprit 105 gadi, Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas un Ērgļu arodvidusskolas. “Druvas” saruna ar iestādes direktoru Artūru Sņegoviču par skolas darbu, apvienojot pārbaudītas vērtības izglītībā […]

    Tautas balss

    Vecs koks nav jāpārstāda

    14:41
    02.04.2025
    18
    G. raksta:

    “Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    25
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    41
    2
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    24
    1
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    43
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Sludinājumi