Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Rada dabīgu kosmētiku mazajām dāmām

Iveta Rozentāle
06:11
31.05.2024
127
Charlotte (1)

Kopīgi. “Mūsu ģimenē viss, ko darām, ir ģimenes padarīšana. Tikai dažos projektos kādam iesaiste ir lielāka, kādam mazāka. Ar kosmētiku, protams, vairāk darbojamies mēs ar meitiņu,” teic skujeniete Krista Šeļegovska, dabīgās kosmētikas mazām meitenēm zīmola “CHARLOTTE” radītāja. FOTO: no albuma

Skujeniete Krista Šeļegovska, iedvesmojoties no meitas Šarlotes, radījusi dabīgās kosmētikas mazām meitenēm zīmolu “CHARLOTTE”.

Tā mammām sirds var būt mierīga, kad mazās princeses, kas vēlas atdarināt mammu, liekot uz sejas krēmu, smaržojoties un mazgājoties nekaitē savai ādai.

Kosmētika gatavota tikai no dabiskām vielām, to var lietot jebkurā vecumā,    bet vispiemērotākā tā ir tieši brīdī, kad meitenes vēlas atdarināt mammu un pucēties. Kāda to dara vien pāris gadu jauna, cita jau skolas gados.

-Kā radās ideja par dabīgas kosmētikas radīšanu meitenēm?

-Pirms meitiņas vārdadienas    domāju, ko uzdāvināt, par ko viņa priecātos. Šarlotei    ir pieci gadi un interese pucēties, atdarināt mammu. Ļoti bieži dzirdu jautājumus: “Kas tas tāds? Vai es arī varu?” Viņai ir vēlme uzlikt krēmiņu, uzsmidzināt manu zied­ūdeni. Sapratu, ka viņa ļoti priecātos par tādu kosmētiku, bet es būtu laimīga, ja zinātu, ka kosmētika ir dabīga un droša bērnam. Ieguglēju internetā frāzi “dabīgā kosmētika bērniem”, bet neko neatradu. Jā, var atrast dekoratīvo kosmētiku – acu ēnas, pūderi un citas kosmētikas lietas -, bet tās nav no dabīgām izejvielām. Turklāt es savai meitai vēlos mācīt, ka dabīgais skaistums ir visskaistākais. Tā no rīta pamodos ar ideju – ja nav, tad jātaisa pašai, jārada meitas vārdā nosauktu dabiskās kosmētikas līniju bērniem.

Uzreiz zināju, ka pati kosmētiku neražošu. Man nav tādu zināšanu, bet jārēķinās, ka kosmētika paredzēta mazu bērnu ādai. Zināju, ka vispirms vērsīšos pie SIA “Salona “Līga”” . “Līga” ir kvalitātes zīme. Viņu kosmētika tiek gatavota mazā, bet ļoti estētiski skaistā ražotnē Trikātā, ezera krastā, kur katrs produkts ir roku darbs.

Mēs kopīgi radījām “CHARLOTTE” līnijas produktus, izvēlējāmies katram smaržu, tās intensitāti. Mana meitiņa pieņēma gala lēmumus, kam un cik stipri jāsmaržo. Tika radītas mūsu formulas, no kurām tagad arī tiek ražota kosmētika. Etiķetes veidoju pati. Vēlējos, lai tās ir maksimāli meitenīgas, rozā. Iepakojumus skatījāmies tādos tilpumos, lai mazajām rociņām būtu ērti. Etiķetes līmējam paši, un paciņas nosūtīšanai arī pakojam paši. Tā nu iznāk, ka kārtīgi apčubinām katru pasūtīto produktiņu.

-Kas, uzsākot šādu uzņēmējdarbību, ir vieglākais un kas grūtākais?

-Grūtākais ir palaist ideju tautiņās. Redzu tik daudz mazu meiteņu, kas veikalos pēta un čamda lēto, sintētisko ārzemju kosmētiku, jo viņām ir vēlme pēc tādas. Gribas iet katrai klāt un dāvināt mūsu produktiņus, taču diemžēl vēl to nevaram atļauties. Bet ticu, ka pienāks tāds brīdis.

Gribas pēc iespējas vairāk cilvēkiem nodot    ziņu, ka tepat Latvijā ir ar rokām gatavota dabīga kosmētika mazām meitenītēm. Protams, vēl ir, pie kā piestrādāt. Vēlamies uzlabot etiķešu kvalitāti un ieviest jaunus produktus.

Vieglākais ir priecāties par ideju un katru pasūtīto produktiņu. Lielākais gandarījums bija brīdī, kad ieraudzīju pirmo produktu – sapildītu iepakojumā un ar uzlīmētu etiķeti. Tad redzēju, ka ideja ir realizējusies un kļuvusi taustāma.

-Meitiņa darbojas kopā ar jums.

-Jā, Šarlotei ļoti patīk. Man ir interesanti viņu vērot. Kāda būs attieksme, kāda gribēšana. Viņai tā arī saku – tas ir darbiņš, kas ir jāizdara. Ja braucam fotografēties, tad tā arī saku: “Mēs braucam taisīt smukas bildītes tavai kosmētikai!” Viņa to uztver ļoti atbildīgi. Un tas jau ir arī tas, kas māca darba tikumu.

Kad saņemts pasūtījums, es viņai nosaucu produktus, viņa ņem atbilstošo no kastēm un liek kastītē sūtīšanai, tas ir viņas mīļākais darbiņš. Bet arī citus darbus dara ar prieku. Meitai ir arī īpašs uzdevums – uzrakstīt paldies kartīti, ko pievienojam pasūtījumam.

Mūsu ģimenē viss, ko darām, ir ģimenes padarīšana. Tikai dažos projektos kādam iesaiste ir lielāka, citam mazāka. Darbā ar kosmētiku, protams, esam vairāk mēs ar meitiņu. Taču arī tētis palīdz ar padomu, paciņu izsūtīšanu, etiķešu līmēšanu, visu, ko palūdzam, kad ir nepieciešamība. Savukārt brālītis mūs mudina uz īpašu līniju puišiem, sakot: “Kāpēc māsai ir, bet man nav? Man arī vajag!” Tāpēc tagad gatavojam arī dažus produktiņus mazajiem džekiņiem.

-Vai iepriekš bijusi saistība ar uzņēmējdarbību?

-Esam diezgan aktīvi ideju realizētāji. Ja ienāk    prātā doma par kādu produktu, pārbaudām, vai kas tāds jau nav pieejams, ja nav, cenšamies ideju realizēt. Ir pieredze dažādās    sfērās, bet tieši kosmētikas izgatavošanā un pārdošanā nav. Tāpēc ir nelielas bažas, kā produkts nokļūs pie cilvēkiem un vai tas patiks.

-Vai ir doma, ka tā varētu kļūt par pamatnodarbošanos?

-Grūti kaut ko prognozēt, jo nekas, ko darām, nav naudas dēļ. Darām tikai to, kas patīk, par ko degam, ko vēlamies darīt, un priecājamies, ja ar to varam nopelnīt kādu naudiņu. Protams, gribētos, lai “CHARLOTTE” attīstās līdz savam labākajam maksimālajam rezultātam, bet, vai būs tā, ka tas būs galvenais, ko darīsim, – diez vai, jo mums patīk ļoti, ļoti daudzas lietas.

-Vai vispār dzīvē jums ir svarīgi ievērot, lai ir dabiskas lietas, dabiski ēdieni, ievērot dabai draudzīgu dzīvesveidu?

-Protams. Mēs dzīvojam laukos jau sešus gadus. Ja arī esam ārpus Latvijas, izvēlamies pēc iespējas tuvāk dabai un prom no pilsētas. Mēs esam īsti dabas un lauku mīļi. Protams, vēl ir, uz ko tiekties. Tāds dabīgums un vēlme pēc tīra gaisa, ēdiena, vides ienākusi reizē ar brīdi, kad pārcēlāmies uz laukiem. Jo šeit dzīves ritējums ir citāds.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
65

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
655

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi