Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Prieku sagādā laimīgi bērni

Madara Ozoliņa
07:56
29.04.2019
61
Gimene 1

Lelde Pogule un Pēteris Skrabis ir vecāki trīs dēliem. Armands mācās ceturtajā klasē, Augustam ir pieci gadi, bet Oto – jaunākajai atvasei – ir trīs mēneši. Ģimene jau astoņus gadus dzīvo Jaunpiebalgā.

Lelde ir dzīvespriecīga un laimīga mamma, kurai lielāko prieku sagādā kopīgi pavadītais laiks un bērnu izaugsme. Vecākie dēli dzimuši Cēsīs, bet jaunākais – Valmierā. Lelde atceras: “Kad gaidīju Armandu un Augustu, bija daudz jāstrādā, rūpes par sevi palika tālākā plānā. Turpretim grūtniecību ar Oto es nudien izbaudīju – domāju vairāk par savu paš­sajūtu un labsajūtu. Man bija lielāka drošības sajūta, visam biju izgājusi cauri jau divas reizes, tādēļ nesatraucos, bet centos atpūsties. Visu bērnu dzimšanu brīžos klāt bija arī Pēteris, nevar pat aprakstīt, cik ļoti tas man daudz nozīmēja. Viņš bija liels atbalsts, bez kura nebūtu jutusies tik pārliecināta un droša.”

Trešā brālīša ienākšana ģimenē bijusi viegla, greizsirdība brāļu starpā neesot jūtama. Gluži pretēji – vecākie dēli labprāt palīdz auklēt un pieskatīt mazāko. “Ne­kad nevienam no vecākajiem puikām neesmu uzspiedusi iesaistīties jaunākās atvases aprūpē. Viņi paši izrāda interesi, un es to neliedzu darīt. Vakari tad izvēršas ļoti mīļi – visi sanākam kopā, runājamies un auklējam mazāko brālīti,” stāsta Lelde.

Šobrīd mammai rūpes par bērniem aizņem lielāko daļu dienas laika. Viņa atzīst, ka nav viegli būt trīs puišu mammai, tā ir liela atbildība. “Mums ar vīru ir viens mērķis – izaudzināt dēlus par labiem cilvēkiem. Ir prasmes, kuras dēliem vislabāk var iemācīt tētis, un ir zinības, par kurām vairāk runāju es. Mācu to, cik svarīgi cienīt sievietes. Kad svinami kādi svētki, piemēram, Sieviešu diena, tad dēli ar ziediem apsveic savas skolotājas un omes. Tā kā vīrs strādā, bet es lielāko daļu laika pavadu ar bērniem, tad arī uzmanu to, lai bērni piedalītos mājas darbos. Vecākais dēls jau ieiet pusaudžu vecumā, ar dažādām tam raksturīgajām situācijām jācenšas tikt galā gudri. Tātad bez sarunām ģimenes lokā neiztikt. Reizēm, kad dēls negrib mācīties, stāstu, ka tas jādara, lai vēlāk viņš spētu atrast sev tīkamu darbu un varētu uzturēt savu ģimeni. Šādām sarunām jābūt regulārām,” uzskata Lelde.

Tētis Pēteris ir galdnieks, viņš reizēm uz darbu dodas, kad tikko uzaususi gaisma, bet atgriežas, kad saule jau norietējusi. Tādēļ kopīgie ģimenes brīži tiekot no sirds izbaudīti. “Bērniem ir ļoti atšķirīgi vecumi, līdz ar to arī aktivitātes plānojam dažādas – lai visiem būtu interesanti. Kad varam, braucam uz baseinu vai kādā ekskursijā. Mums visiem patīk spēlēt galda spēles. Ģimenei kopā jāpavada pēc iespējas vairāk laika, bet ne vienmēr iespējams tikai atpūsties, jo par sevi liek manīt dažādi mājas darbi. Reizēm ar lielu interesi vēroju bērnus brīžos, kad tētis ir mājās. Skatos, kā viņi uzvedas, ko saka. Tad vakarā ar vīru to pārrunājam,” atklāj Lelde un piebilst, ka svarīgi bērnu audzināšanā iesaistīt arī vecvecākus. Viņa ir pārliecināta, ka vecvecāki spēj iemācīt dzīves vērtības un gudrības. Tādēļ ģimene priecājas, ka kopīgos izbraukumos bieži vien līdzi dodas arī ome.

Abiem vecākajiem zēniem ir daudz aizraušanos. Armands spēlē regbiju, mākslas skolā mācās zīmēt un mūzikas skolā apgūst klarnetes spēli. Augusts šobrīd cītīgi gatavojas skolas gaitu uzsākšanai. Viņam lielu interesi sagādā šahs un dambrete. Lelde ir pārliecināta, ka viss, ko bērni apgūst, dzīvē reiz var noderēt: “Tās ir prasmes, kuras mēs bērniem mājās nevaram iemācīt. Vecākais dēls izvirpoja un man uzdāvināja gredzenu. Manuprāt, tas ir ļoti mīļi. Mani dēli ir gudri, spēj daudz ko paveikt un ar saviem panākumiem lepojas. Dažādās aktivitātes ļauj pārbaudīt savas spējas un jau laikus noskaidrot, kādas jomas vēlāk gribētu apgūt.”

Lelde Jaunpiebalgu vērtē kā ģimenēm draudzīgu pašvaldību: “Protams, liela problēma ir darba trūkums. Tomēr ir arī daudz tādu aspektu, kurus novērtējam, piemēram, centrā viss sasniedzams pastaigas attālumā: gan skola, gan mākslas un mūzikas skola. Arī kultūras namā tiek organizēti visdažādākie pasākumi bērniem, mums ir iespēja skatīties kino. Pagājušajā gadā bērniem tika ierīkots ērts rotaļu laukums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
269

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
24
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
10
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi