Sestdiena, 27. aprīlis
Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Prieku sagādā laimīgi bērni

Madara Ozoliņa
07:56
29.04.2019
11
Gimene 1

Lelde Pogule un Pēteris Skrabis ir vecāki trīs dēliem. Armands mācās ceturtajā klasē, Augustam ir pieci gadi, bet Oto – jaunākajai atvasei – ir trīs mēneši. Ģimene jau astoņus gadus dzīvo Jaunpiebalgā.

Lelde ir dzīvespriecīga un laimīga mamma, kurai lielāko prieku sagādā kopīgi pavadītais laiks un bērnu izaugsme. Vecākie dēli dzimuši Cēsīs, bet jaunākais – Valmierā. Lelde atceras: “Kad gaidīju Armandu un Augustu, bija daudz jāstrādā, rūpes par sevi palika tālākā plānā. Turpretim grūtniecību ar Oto es nudien izbaudīju – domāju vairāk par savu paš­sajūtu un labsajūtu. Man bija lielāka drošības sajūta, visam biju izgājusi cauri jau divas reizes, tādēļ nesatraucos, bet centos atpūsties. Visu bērnu dzimšanu brīžos klāt bija arī Pēteris, nevar pat aprakstīt, cik ļoti tas man daudz nozīmēja. Viņš bija liels atbalsts, bez kura nebūtu jutusies tik pārliecināta un droša.”

Trešā brālīša ienākšana ģimenē bijusi viegla, greizsirdība brāļu starpā neesot jūtama. Gluži pretēji – vecākie dēli labprāt palīdz auklēt un pieskatīt mazāko. “Ne­kad nevienam no vecākajiem puikām neesmu uzspiedusi iesaistīties jaunākās atvases aprūpē. Viņi paši izrāda interesi, un es to neliedzu darīt. Vakari tad izvēršas ļoti mīļi – visi sanākam kopā, runājamies un auklējam mazāko brālīti,” stāsta Lelde.

Šobrīd mammai rūpes par bērniem aizņem lielāko daļu dienas laika. Viņa atzīst, ka nav viegli būt trīs puišu mammai, tā ir liela atbildība. “Mums ar vīru ir viens mērķis – izaudzināt dēlus par labiem cilvēkiem. Ir prasmes, kuras dēliem vislabāk var iemācīt tētis, un ir zinības, par kurām vairāk runāju es. Mācu to, cik svarīgi cienīt sievietes. Kad svinami kādi svētki, piemēram, Sieviešu diena, tad dēli ar ziediem apsveic savas skolotājas un omes. Tā kā vīrs strādā, bet es lielāko daļu laika pavadu ar bērniem, tad arī uzmanu to, lai bērni piedalītos mājas darbos. Vecākais dēls jau ieiet pusaudžu vecumā, ar dažādām tam raksturīgajām situācijām jācenšas tikt galā gudri. Tātad bez sarunām ģimenes lokā neiztikt. Reizēm, kad dēls negrib mācīties, stāstu, ka tas jādara, lai vēlāk viņš spētu atrast sev tīkamu darbu un varētu uzturēt savu ģimeni. Šādām sarunām jābūt regulārām,” uzskata Lelde.

Tētis Pēteris ir galdnieks, viņš reizēm uz darbu dodas, kad tikko uzaususi gaisma, bet atgriežas, kad saule jau norietējusi. Tādēļ kopīgie ģimenes brīži tiekot no sirds izbaudīti. “Bērniem ir ļoti atšķirīgi vecumi, līdz ar to arī aktivitātes plānojam dažādas – lai visiem būtu interesanti. Kad varam, braucam uz baseinu vai kādā ekskursijā. Mums visiem patīk spēlēt galda spēles. Ģimenei kopā jāpavada pēc iespējas vairāk laika, bet ne vienmēr iespējams tikai atpūsties, jo par sevi liek manīt dažādi mājas darbi. Reizēm ar lielu interesi vēroju bērnus brīžos, kad tētis ir mājās. Skatos, kā viņi uzvedas, ko saka. Tad vakarā ar vīru to pārrunājam,” atklāj Lelde un piebilst, ka svarīgi bērnu audzināšanā iesaistīt arī vecvecākus. Viņa ir pārliecināta, ka vecvecāki spēj iemācīt dzīves vērtības un gudrības. Tādēļ ģimene priecājas, ka kopīgos izbraukumos bieži vien līdzi dodas arī ome.

Abiem vecākajiem zēniem ir daudz aizraušanos. Armands spēlē regbiju, mākslas skolā mācās zīmēt un mūzikas skolā apgūst klarnetes spēli. Augusts šobrīd cītīgi gatavojas skolas gaitu uzsākšanai. Viņam lielu interesi sagādā šahs un dambrete. Lelde ir pārliecināta, ka viss, ko bērni apgūst, dzīvē reiz var noderēt: “Tās ir prasmes, kuras mēs bērniem mājās nevaram iemācīt. Vecākais dēls izvirpoja un man uzdāvināja gredzenu. Manuprāt, tas ir ļoti mīļi. Mani dēli ir gudri, spēj daudz ko paveikt un ar saviem panākumiem lepojas. Dažādās aktivitātes ļauj pārbaudīt savas spējas un jau laikus noskaidrot, kādas jomas vēlāk gribētu apgūt.”

Lelde Jaunpiebalgu vērtē kā ģimenēm draudzīgu pašvaldību: “Protams, liela problēma ir darba trūkums. Tomēr ir arī daudz tādu aspektu, kurus novērtējam, piemēram, centrā viss sasniedzams pastaigas attālumā: gan skola, gan mākslas un mūzikas skola. Arī kultūras namā tiek organizēti visdažādākie pasākumi bērniem, mums ir iespēja skatīties kino. Pagājušajā gadā bērniem tika ierīkots ērts rotaļu laukums.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
9

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
37

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
118

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
120

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Atrast burtus baltās rūtīs

15:25
22.04.2024
410

Krustvārdu mīklu risināšana ne vienam vien ir gan laika īsināšana un prāta asināšana, gan atmiņas trenēšana un savu zināšanu pārbaude. Cēsniece Vizma Kronīte rūtotajiem laukumiem pareizos burtu izvēlas, ne tikai meklējot atbildes, bet arī uzdodot jautājumus – sastādot krustvārdu mīklas. Ar viņu saruna par krustvārdu mīklām, seniora ikdienu un  ne tikai. -Kāpēc tik daudzi risina […]

Vai suns ir “tikai suns”

05:14
19.04.2024
116

Viņa pati par sevi teic, ka vēl cēsiskāka nemaz nevarētu būt, jo bērnība pagājusi pašā Cēsu sirdī, iepretim Sv.Jāņa baznīcai – Torņa ielā 1. Viņa teic, ka “sapņa par Ameriku” viņai nav bijis nekad. Kur cilvēks piedzimis, tur viņam arī jādzīvo, dzīvē nejaušības nenotiek. Pēc profesijas friziere, brīvajā laikā aizraujas ar sportošanu kopā ar suņiem. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
13
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
20
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
10
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
35
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
39
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi