Piepildīt sapni – kļūt par ārsti

Endokrinoloģe Lelde Krūzmane Cēsu klīnikā strādā no 2021. gada. Viņa darbojas arī pirms gada izveidotajā klīnikas Endokrinoloģijas centrā. Četras dienas ārste strādā Cēsīs un vienu– Rīgā.

-Ja runa ir par endokrinoloģiju, visbiežāk to saista ar cukura diabētu, vēl arī vairogdziedzera saslimšanām. Bet endokrinoloģija ir daudz plašāka.

-Endokrinoloģija ir ļoti plaša. Ja būtu jānosauc viens vārds, es teiktu – hormoni. Taču mums ir vairāki endokrīnie jeb hormonus ražojošie dziedzeri, un visbiežāk katrs no tiem ražo pat vairākus hormonus. Piemēram, virsnieres ražo stresa hormonus, tādus kā kortizols un adrenalīns. Lai gan tie nepieciešami mūsu izdzīvošanai, ja to ir par daudz vai par maz, rodas sūdzības. Piemēram, pie virsnieru slimībām pacienti var saskarties ar paaugstinātu asinsspiedienu, pret kuru nelīdz zāles, vai tieši pretēji – ar izteiktu nogurumu, zemu asinsspiedienu un galvas reiboņiem. Endokrinologi strādā arī ar hipofīzes, epitēlijķermenīšu, kaulu vielmaiņas un dzimumdziedzeru slimībām. Mani kā endokrinoloģi interesē arī vēl maz izpētīta sfēra – menopauze, jo tā var ieviest ne tikai pašsajūtas, bet arī vielmaiņas ziņā nepatīkamas izmaiņas sievietes ķermenī. Tāpēc mani interesē, kā mūsdienu medicīna var palīdzēt sievietei pilnvērtīgi dzīvot un justies labi.

Taču endokrinologs ir ne tikai hormonu, arī vielmaiņas ārsts. Tas ietver dažādu sāļu, taukvielu un citu vielmaiņas produktu aprites problēmas. Piemēram, zems kalcija līmenis var radīt gan sirds ritma un nervu sistēmas traucējumu, gan ilgtermiņā – trauslus kaulus jeb osteoporozi. Viel­maiņas problēmas var izpausties kā izmaiņas holesterīna, asinsspiediena, cukura, urīnskābes līmenī, svara izmaiņās. Jaunākie pētījumi ir vērsti uz aptaukošanos un izmaiņām sāta un izsalkuma hormonu regulācijā. Tā kā vielmaiņas izmaiņas ir tik plašas, ir svarīgi, lai, šīs problēmas risinot, strādājam komandā.

-Cik būtisks endokrinoloģijas centrs ir novada iedzīvotājiem?

-Lielākā daļa manu pacientu ir diabēta slimnieki. Tā kā cukura diabēts ietekmē daudzus orgānus, piemēram, sirdi un asinsvadus, nieres, acis, nervu sistēmu, pacientam ir svarīga speciālistu komanda. Cēsu klīnikā ir pieejami daudzi speciālisti. Diabēta apmācības māsa palīdz koriģēt dzīves­veidu, kas ir viena no ārstēšanas pamata taktikām. Pacientiem Cēsu klīnikā ir pieejama arī ārst­nieciskā pēdu aprūpe. Tāpat komandā strādā speciālisti, kas atbild par vēlīno komplikāciju novēršanu – nefrologs, kardiologs, neirologs, oftalmologs. Pie mums iespējams saņemt kompleksu un mērķtiecīgu palīdzību.

-Vidējais dzīves ilgums pagarinās. Vai novērojat, ka cilvēki arvien vairāk rūpējas par savu veselību?

-Ir dažādi, taču biežāk cilvēki sāk rūpēties par veselību, kad jau ir radušās kādas sūdzības. Tāpēc ir būtiski veikt profilaktiskos izmeklējumus. Otra svarīga lieta, lai panāktu labāku sadarbību un pacienta līdzdalību, ir cilvēkam izskaidrot, kas ar viņu notiek un kā tieši konkrētais apstāklis var mainīt viņa dzīvi. Piemēram, pacients pats var nejust, ko organismā maina augsts holesterīna līmenis, ko tas nodara viņa asins-­ vadiem, bet, ja izskaidro riskus un paskaidro ieguvumus no konkrētas rīcības, tad motivācija un līdzdalība aug.

-Dažreiz cilvēki norāda, ka nevar rūpēties par veselību finansiālu iemeslu, pārslodzes vai noguruma dēļ.

-Katram cilvēkam savas iespējas ir jāprot piemērot tā brīža situācijai. Piemēram, ja nav iespējams staigāt 30, 45 minūtes, darīt to 10 minūtes dienā. Kā arī jāizmanto nelielas viltības. Pie­m­ē­­­ram, ja nav spēka veikt pilnvērtīgu fizisko aktivitāti, kā pirmo soli vismaz izritināt vingrošanas paklājiņu, apgulties uz tā, un tad jau būs vieglāk sevi pierunāt arī turpmākai vingrošanai.

Ir jāizprot arī iemesli, kāpēc nav iespējas veikt izmaiņas dzīvesveidā. Piemēram, hroniska stresa ietekmē rodas psihoemocionālā pārslodze, tad dabiskais aizsardzības mehānisms ir noraidīt jebko jaunu, jo tas šķiet apgrūtinājums, vēlme ir iekrist dīvānā un neko nedarīt. Tas diemžēl ir apburtais loks, jo tieši fiziskā aktivitāte, piemēram, pastaiga, palīdzētu atjaunot resursus. Lai mazinātu psihoemocionālo pārslodzi, var vērsties pie psihoterapeita, ir pieejamas arī valsts apmaksātas speciālista konsultācijas, ko iesaku, lai izvairītos no izdegšanas un uzlabotu dzīves kvalitāti. Iespējas ir dažādas, bet vēlos uzsvērt, ka paša pacienta rokās ir rūpēties par savu veselību, gala lēmums ir katra paša ziņā.

Bieži motivācijas trūkums slēpjas nepareizos priekšstatos par veselīga dzīvesveida ierobežojumiem. Arī diabēta pacientiem atgādinu, ka viss ēdienkartē ir atļauts, tikai sabalansēti. Turklāt veselīgs ēdiens var būt arī ļoti garšīgs un sātīgs, un svētkos var atļauties nobaudīt kūkas gabaliņu. Noteikti nevajag eksperimentēt ar ātrajām diētām, piemēram, vairākas dienas dzerot kefīru un ēdot griķus. Šādā veidā zaudējot svaru, cilvēks zaudē arī muskuļu masu, palēninās vielmaiņa, pēc tam svars ātri nāk atpakaļ un to ir vēl grūtāk zaudēt. Tāpat jāņem vērā, ka vienam ģenētiski vielmaiņa ir ātrāka, citam lēnāka. Bet jebkurš var dzīvot veselīgi un uzlabot savu stāvokli, tikai dažiem tajā būs jāiegulda lielāks darbs. Vielmaiņas paātrināšanai vislabākais līdzeklis ir fiziskā aktivitāte un papildu šķiedrvielas, ko lieliski varam uzņemt ar dārzeņiem.

-Ja runājam par cukura diabētu, tiek atgādināts, ka daļa cilvēku pat neapjauš, ka viņiem ir šāda saslimšana.

-Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, sākumā 2. tipa cukura diabēts nerada gandrīz nekādus simptomus vai cilvēks tos izskaidro ar citu iemeslu. Pie­mēram, reizēm cilvēks izjūt lielāku nogurumu nekā parasti, bet izskaidro to ar stresu. Otrkārt, bieži pārmaiņas notiek tik nemanāmi, ka cilvēks pierod justies sliktāk. Nereti saka– šajā vecumā jau tā jābūt. Bet es vienmēr uzsveru, ka jebkurā vecumā cilvēkiem ir jājūtas labi, nekam nav jāsāp un ir jābūt pietiekami enerģijai, lai pilnvērtīgi veiktu ikdienas aktivitātes. Nevajag pieņemt, ka līdz ar lielāku gadu skaitu ir normāli justies sliktāk, drīzāk ir jāizmeklē iespējamie cēloņi. Tāpēc ļoti svarīgi veikt profilaktiskās analīzes, kas uzrāda saslimšanu, pirms tā ir jūtama. Jo tad problēma jau ir samilzusi un grūtāk risināma, kā arī var būt attīstījušās komplikācijas, kas visvairāk apdraud sirds un asinsvadu sistēmu, nervu sistēmu, nieres un acis.

-Katru pacientu ārsts, protams, ārstē individuāli. Bet vai jums ir kāda universāla recepte, ko varat ieteikt?

-Lai gan ieteikumi atkarībā no saslimšanas būs ļoti atšķirīgi, ir recepte, ko varu ieteikt ikvienam, ne tikai cilvēkam, kas vēršas pie endokrinologa – visa pamatā ir veselīgs dzīvesveids: miegs, veselīgs uzturs, fiziskā aktivitāte un atpūta. Atpūtu daudzi jauc ar miegu, bet tas nav viens un tas pats. Atpūtas un atslābināšanās nozīmi uzsveru, jo straujā attīstība un notikumi pasaulē ļoti ietekmē psihoemocionālo veselību. Daudzi dzīvo hroniskā stresā. Ir pētījumi, kas pierāda, ka ilgstošs psiho­emocionāls stress ir kaitīgāks ­nekā smēķēšana.

-Jūs esat arī fizioterapeite. Kāpēc tomēr izvēlējāties endokrinoloģiju?

-To, ka vēlos būt ārste, sapratu vidusskolā. Bet pēc vidusskolas gadu nostrādāju ārzemēs. Šajā laikā garie mācību gadi ārstniecībā šķita biedējoši, tāpēc aizgāju studēt fizioterapiju, jo tā šķita līdzīga joma. Bet, sākot mācības, sapratu, ka tā tomēr nav. Lai gan fizioterapija arī ir kolosāla, tā tomēr nebija manējā. Izlemt palīdzēja liktenis. Fizioterapijas studijas pabeidzu tieši krīzes laikā pēc 2008. gada, un man drīz vien pateica, ka darba vairs nebūs, tāpēc atkal aizbraucu strādāt uz ārzemēm. Apstākļi, ar augstāko izglītību strādājot fabrikā, piespieda padomāt, ko vēlos darīt tālāk. Atkrita viss liekais, un palika būtiskais – es sapratu, ka tiešām vēlos būt ārste un, atgriežoties Latvijā, iestājos Rīgas Stradiņa universitātē.

-Tad mācību gadi vairs nebiedēja?

-Tas ir interesanti, ka tad, kad lēmums bija pieņemts, nebiedēja ne gadi, ne grūtības, ne izmaksas. Bija cilvēki, kas teica, ka tā ir traka izvēle, jo profesijā varēšu sākt strādāt, kad man būs jau četrdesmit gadu… Bet viss ir atkarīgs no iekšējās pārliecības un motivācijas, līdz kurai gan katram pašam ir jānonāk, un tas bieži vien notiek, izejot cauri grūtībām. Uzsākot studijas, uzreiz sapratu, ka esmu īstajā vietā, man ļoti patika. Kopš sāku studēt, daudz kas dzīve mainījās uz labu. Man šķiet, ka tā bieži ir cilvēkam, kurš atrod savu ceļu, savu aicinājumu. Esmu laimīga būt tur, kur esmu, man ļoti patīk un interesē darbs. Protams, ir ikdienas grūtības, to nenoliedzu, bet man patīk strādāt Cēsu klīnikā. Te ir mājīgi, ir atsaucīgi cilvēki, savstarpēja sirsnība un mierīgs ritms.

-Kas darbā sniedz lielāko gandarījumu?

-Ir milzīgs gandarījums, kad cilvēkam var palīdzēt pārvarēt viņa veselības problēmas. Bet vienmēr uzsveru, ka mums ir dalīta atbildība – man kā ārstam un pacientam no savas puses, un mērķa sasniegšana ir mūsu dalītais prieks. Tas nav tikai mans nopelns, tas ir mūsu kopīgs darbs un sasniegums. Kad redzu, ka pacients uzņemas savu atbildības daļu, viņam ir lieliski rezultāti, viņš būtībā ar savu rīcību pats sevi ārstē, tas ir milzīgs prieks. Tieši šodien bija paciente, kas ar dzīvesveida maiņu zaudējusi 20 kilogramus, visi vielmaiņas rādītāji viņai ir normas robežās – tas ir lielākais panākums. Protams, arī medikamenti bieži ir neatņemama ārstēšanas daļa, bet jāatceras, ka veselīgs dzīvesveids un rūpes par sevi ir nozmīgs ieguldījums, ja mērķis ir kvalitatīva un ilga dzīve.