Pēc koncertu sezonas pievērsīsies mūzikas rakstīšanai un tās dokumentēšanai

““Sinfonietta Rīga” lasījumā man labi zināmā mūzika pēkšņi atplauka teju kā bilde caur 3D brillēm! Mūsu sadarbība pirmajā koncertā radās tik dabiski un iedvesmojoši, ka nolēmām to īstenot vēlreiz! Ir vēl tik daudz ideju nākotnei! 2026. gada vasaras koncerts noteikti nesīs daudz jaunu pārsteigumu, un es to gaidu ar nepacietību,” koncerta “Shipsea. Simfoniskā gaismā” pieteikumā saka Jānis Šipkēvics. Viņš dalās ar “Druvu” izjūtās par šo vasaru un nedaudz ieskicē turpmākos plānus.

Īsu brīdi pirms Jāņu svinībām intervijā Latvijas Radio 3 “Klasika” programmu vadītājai Lienei Jakovļevai dziedātājs atzina: “Droši vien arī man, jau trešo gadu pamatā dzīvojot Zviedrijā, attiecības ar Latviju ir kļuvušas siltākas. Es daudz vairāk novērtēju to, kā man pietrūkst ikdienā, lai arī Zviedrija, protams, ir tuvu un es varu atskriet un samīļot mammu, un es varu arī atskriet uz mēģinājumu vai spēlēt koncertus — it kā nekas nebūtu mainījies. Bet tajā pašā laikā manā dzīvē praktiski viss ir mainījies.”

– 22. augustā Cēsīs notiks noslē­­­­dzošais “Simfoniskā gais­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­mā” koncerts. Vai ar to noslēdzas arī sadarbība ar “Simfo­­nietta Rīga”, vai tagad būs vienkārši pauze?
– Man negribētos to saukt par noslēgumu. Tagad vienkārši noslēdzas konkrētais koncertu cikls, taču ļoti ceru, ka nākotnē atradīsim jaunus iemeslus atkal satikties uz skatuves. Varbūt tā būs kāda laikmetīga opera vai iespēja komponēt ko jaunu tieši šim spožajam orķestrim — kas to zina. Tā ir muzikāla pieredze, ko citādi īsti nav iespējams piedzīvot.

– 12. jūlijā bija arī cits koncerts Vidzemē, Neikenkalnā, bet 18. jūnijā “Simfoniskā gaismā” Jūrmalā. Vai tas nozīmē, ka vasara pilnībā tika pavadīta Latvijā?
– Lielākoties — jā. Līdz šim ir bijusi ārkārtīgi brīnišķīga vasara. Jau piedzīvojām vērienīgus koncertus Liepājā, koncertzālē “Pūt, vējiņi!”, un Jūr­malā, Dzintaru koncertzālē. Sa­vu­kārt jūlijā Dikļu Neike­nkalna dabas koncertzālē svinējām dziesmas latviešu valodā, kas mūs veidojušas. Ceru, šis koncerts kļūs par skaistu tradīciju. Es mīlu Latvijas vasaru un tik vērīgus un atsaucīgus mūzikas klausītājus, kādi ir pie mums.

– Pamata dzīvesvieta kopā ar ģimeni tomēr ir Zvie­drija?
– Jā, ģimenes ikdiena lielākoties rit Zviedrijā. Tā ir vieta, kur veidojas mūsu sadzīve, bērnu ikdiena bērnudārzā un skolā, kā arī zināms miers, jo tur darba ritmu varu veidot pats. Latvijā dzīve ap koncertiem ir daudz intensīvāka un prasa vairāk laika. Savukārt Zviedrijā man ir iespēja veidot jaunus kontaktus, meklēt sadarbības un ļaut rasties jaunām idejām.
Tā arī vēlos turpināt — baudīt to, ko spēj dot abas šīs zemes. Un lielākais prieks, kad šīs abas pasaules sastopas un sadarbojas. Cik vien spēju, aicinu dažādu jomu speciālistus braukt uz Rīgu, kā arī Zvie­drijas mūziķus iekļauju muzikālās sadarbībās Latvijā un kopumā Baltijā.

– Kas notur Zviedrijā? Vai arī tur tiek īstenoti kādi muzikālie mērķi?
– Pēc manu maģistra studiju pabeigšanas ģimenes dzīve organiski turpinājās Zviedrijā. Latvija man ir māju sajūta, sak­nes un cilvēki, Stokholma dod jaunu darba sparu un spītu jaun­atklāt.
Šobrīd noslēguma fāzē ir jaunais “Shipsea” albums, kurš tapis Zviedrijā, un savu pirmizrādi piedzīvos tieši tur.

– Vai Latvijas īsajā vasarā, kura ir pārbagāta ar pasākumiem un notikumiem, izdevies arī atpūsties? Kas jums sniedz tādu labu atpūtas sajūtu?
– Lai arī koncertu sezona ir intensīva, cenšos atrast brīžus, kad vienkārši būt kopā ar ģimeni, pabūt pie ūdens vai parkā. Ilgāku laiku šovasar pavadījām pie sievas vecākiem Smiltenē. Tur pie Tepera ezera es vienmēr noķeru īstu brīvdienu sajūtu. Man patīk izskriet krosiņu un uzspēlēt basketbolu.

Man atpūta nav tik daudz par neko nedarīšanu, cik par iespēju uz brīdi būt bez steigas un bez nepieciešamības kaut ko pierādīt — ja nu tikai pašam sev. Dažreiz pietiek ar klusumu, labu sarunu vai iespēju Lielupes pludmalē paskatīties saulrietā.

– Mēdz teikt, ka pēc Jāņiem Latvijas vasara jau sāk beigties. Kādi ir tālākie plāni — uz rudeni un ziemu?
– Pēc koncertu sezonas gribas vairāk pievērsties mūzikas rakstīšanai un tās dokumentēšanai. Ir vairākas ieceres, kurām vasarā nav pieticis laika, tāpēc rudens tradicionāli ir radīšanas periods. Jau ilgāku laiku vēlos pabeigt albumu angļu valodā, kura tapšanā piedalās arī vairāki mani draugi — ārzemju mūziķi.

Esam ieplānojuši arī Ziemas­svētku koncertus kopā ar Rīgas Doma zēnu kori Torņa­kalna baznīcā Rīgā. Man par patīkamu pārsteigumu biļetes tiek izpirktas jau vasarā. Laikam jau tā ir — laicīga plānošana iedod vēl lielāku brīvības sajūtu, un gada saspringtākajā laikā par to vairs nav jādomā.

Labā ziņa ir tā, ka ideju man joprojām ir ļoti daudz. Gribas rakstīt, radīt un īstenot arvien jaunus muzikālus virzienus.