Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Paspēlēties ar mašīnām

Jānis Gabrāns
12:31
19.04.2017
360
Kolekcionaars Fotomarta 1

Krāsainas kā Lieldienu olas, tā varētu teikt arī par cēsnieka Nila Kadiķa kolekciju, kurā ir aptuveni 200 auto modeļu. Kolekcionēšana par vaļasprieku kļuvusi pavisam nesen, sākumu esot viegli atcerēties, jo tas noticis gadā, kad Latvija pārgājusi uz eiro. “Viss sākās tad, kad mamma pagrabā atrada manu rotaļlietu kasti, lai manai meitai būtu, ar ko spēlēties,” stāsta N.Kadi­ķis. “Kastē bija daži auto modelīši, un atcerējos, ka man bērnībā tie patika. Tolaik tos dabūt nevarēja, tos atkal ieraugot, radās doma pameklēt, vai tagad kaut kas tāds atrodams. Sāku meklēt internetā informāciju, uzzināju, ka ir kolekcionāri, ka modelīšus iespējams nopirkt. Tad no darbavietas braucām uz Baltkrieviju ekskursijā, domāju, varbūt tur kaut kas būs dabūjams. Rotaļlietu veikalā nopirku dažas mašīnas, bet, papētot sīkāk, secināju, ka tās īsti neatbilst tam, ko meklēju. Lai arī gatavotas no metāla, tie tomēr bija atdarinājumi un atbilda veikalam, kurā pirku – rotaļlietas.”

Sācis meklēt sludinājumus, brau­cis uz Rīgu, iegādājies dažus modelīšus, bet arī tas nav bijis īstais ķēriens. Trāpījušies Ķīnā ražotie atdarinājumi, kas arī neatbilst kolekcionējamo modeļu prasībām. Lūgts paskaidrot, kas raksturo īstu modeli, N. Kadiķis stāsta, ka pirmām kārtām tam jābūt oriģinālajā kartona kastītē ar zīmogu, ražošanas gadu: “Īstais modelītis ir smags, jo gatavots no metāla, tam atveramas durvis, bagāžnieks, motortelpa, viss izstrādāts smalki un detalizēti un ražots mērogā 1:43.”

Meklējot sapratis, ka joprojām var nopirkt PSRS laikos ražotos modelīšus, un tā arī sācies šis vaļasprieks.
“Sākumā domāju, ka modeļu pie­dāvājums nav liels, bet izrādījās, esmu kļūdījies, Tie ir dažādās krāsās, modifikācijās, ar atšķirīgiem logo rotāti, un tas, kas ir man, ir neliela daļa no visa, kas sa­vulaik izlaists. PSRS auto modelīšus mērogā 1:43 sāka ražot 70.gados, sākumā tie bija ļoti interesantās krāsās, pēc tam visi kļu­va standartizēti – zili, zaļi, sarkani. Lūk, lillā “Volga”, oriģinālā tādas droši vien nebija, bet modelīšos ir. Piedevām vēl ar olimpisko simboliku, kas arī piešķir papildu vērtību,” stāsta kolekcionārs.

Viņa kolekcijā ir vesels klāsts “Moskviču”, “Žiguļu”, “Volgu”, dažādi modeļi, krāsas, modifikācijas – sporta, milicijas, ātrās palīdzības, dažādu citu dienestu. Arī mikroautobusi “Latvija”, gan vecais modelis, gan vairāku toņu un modifikāciju jaunā modeļa mikriņi. Ir jaunā “Zaporožeca” modelītis – šķībs, greizs, tāds nu tika ražots, bet par spīti, ka ražots pirms 40 gadiem, joprojām labi saglabājies. N. Kadiķis stāsta, ka vecā zapiņa, saucamās – vabolīte, modelis, visticamāk, nav ticis ražots, jo nekur nav nācies redzēt. Kolekcijā ir arī kravas automašīnu “AMO”, ko ražoja vēl pirms Otrā pasaules kara, arī mūsdienīgāku kravas mašīnu, piemēram, “Kamaz” modeļi.

“Katrs kolekcionārs ir citāds,” skaidro N. Kadiķis. “Kādam pietiek, ja no katras markas ir pa vienam modelim, citi krāj visus, kas tika izlaisti. Es sevi pieskaitu pie otriem, gribas, lai ir dažādas krāsas, citas atšķirības niansēs.

Kolekcionēšana liek vairāk painteresēties par mašīnbūvi kopumā, īpaši Padomju Savienībā. Kolekcijā ir arī divi vieglo mašīnu “ZIL” modeļi, kādi tolaik bija tikai valdības rīcībā. Esmu meklējis informāciju par tām, kas ar tām braucis, kādi šo mašīnu tehniskie dati. Ir arī vairākas “Čai­kas” atšķirīgās krāsās, un šīs markas modeļi bija vieni no tiem, kas ražoti visvairāk. Padom­ju auto modelīšus ražo arī mūsdienās, arī kvalitāte nav slikta, bet trūkst vēsturiskās pieskaņas.”

Šis gan neesot pārāk izplatīts vaļasprieks, un Cēsu apkaimē līdz šim nav izdevies sastapt nevienu, kam vēl būtu šāda aizraušanās. “Varbūt ir, bet mūsu ceļi nav krustojušies,” piebilst Nils. Vi­ņam esot zināmi cilvēki, kuri sākuši krāt, bet itin drīz atmetuši ar roku. Šī nodarbe prasa laiku, jāmeklē informācija, jābrauc uz Rīgu, uz Ikšķili, kur divas reizes gadā notiek senlietu kolekcionāru saiets. Kolekcionārs stāsta, ka tagad reti nāk kas jauns, jo piedāvājums nav liels. Ja ir retāki modeļi, tos grūti dabūt, tie arī nav lēti. Taču kolekcija vēl nav pabeigta, ja vien kaut ko izdodas iegūt, tad prieks ir īpašs. Šo to varot atrast arī interneta vietnē e-bay, bet tur vienmēr risks, ko saņemsi.

Kolekcijā ir ne tikai klasiskie modelīši, bet arī tādi, ko varētu iedalīt sadaļā “rotaļlieta”, jo nav ievērots mērogs, nav no dzelzs, neveras durvis. Taču N. Kadiķis norāda: “Ja modelis ir labā stāvoklī un ar uzrakstu “Made in USSR”, man tas der!”

Smejot viņš saka, ka šī ir iespēja paspēlēties ar mašīnām arī pieauguša cilvēka vecumā: “Mājās nav speciālas vitrīnas, kur modeļus eksponēt, tam vajag daudz vietas, tie stāv skapī. Labi, ka bija šī saruna, varēju izņemt visu kolekciju, pārskatīt, izrādās, itin daudz sakrājies. Kad stāstu draugiem, paziņām par savu vaļasprieku, dažs sākumā tā jocīgi paskatās, bet, kad izstāstu sīkāk, saprot, ka tas ir aizraujoši. Pieļauju, ka tagadējiem bērniem šie modeļi nav interesanti, bet mana gada gājuma un vecākiem ļaudīm noteikti ir, jo esam auguši kopā ar šīm mašīnām. Tā ir vēsture. Ja vairs nekrāšu, lai kolekcija stāv, cilvēkiem būs, ko paskatīties, kādas mašīnas savulaik ražotas.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
6

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
18

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
271
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1047
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi