Par Lielo talku un ne tikai

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore.

-Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto?

-Katru gadu cilvēki aktīvi piedalās. Manā pieredzē nav bijis tā, ka kādā gadā talkas nepieteiktu, vienmēr ir cilvēki, kas vēlas sakopt vidi. Es gan nevaru spriest par datiem visā novadā, jo novadu reforma notika 2022.gadā. Līdz tam par talkas norisi atbildēju Cēsu pilsētas robežās un Vaives pagastā. Pēc reformas esmu koordinatore jau visam novadam. Man gan jāpiebilst, ka katrā apvienības pārvaldē ir deleģēts savs koordinators, jo teritorija ir liela un katras apvienības iedzīvotāji vislabāk zinās, kurās vietās talkas norise ir nozīmīgāka. Pagastos arvien darbojas koordinatori, kas šos pienākumus veica pirms reformas. Katru reizi, kad piesaka kādu talku, pārbaudu, kuras apvienības pārvaldes pārziņā pieteiktā teritorija ir, un nosūtu informāciju konkrētajam koordinatoram. Arī Lielās talkas vajadzībām paredzētie maisi sākotnēji tiek atvesti uz Cēsīm, un tad tos sadalām pārvaldēm, rēķinot daudzumu pēc pieteiktajām talkas vietām.

-Runājot par cēsniekiem, cik liela ir atsaucība talkošanai šajā pusē?

-Es teiktu, ka, iespējams, sekas bija atstājusi kovida pandēmija, kas pāris gadu neļāva pulcēties lielā skaitā, talkas dalībnieku aktivitāte bija mazinājusies. Šogad par iespēju talkot ir izteikti liela interese. Nav dienas, kad man kāds nepiezvanītu un nejautātu, kas jādara, lai pieteiktu talkošanas vietu, kur būs iespējams saņemt talkai paredzētos maisus. Un to vērtēju ļoti, ļoti pozitīvi. Palieli­nāta interese vērojama ne tikai Cēsīs, bet arī novadā kopumā.

-Tātad nav tāda pagasta, kur nebūs Lielās talkas dalībnieku?

-Tam gan nevaru piekrist. Līdz mūsu sarunai neviena talka nav pieteikta Pārgaujas un Jaunpie­balgas apvienību pārvaldēs. Taču līdz talkai tas noteikti mainīsies un kādu vietu pieteiks arī šo apvienību teritorijās.

-Bet ja nu kāds pēdējā brīdī izdomā, ka vēlas piedalīties. Vai visas darbošanās jāsaskaņo?

-Jā, noteikti! Būtu nepieciešams paziņot man vai konkrētās apvienības pārvaldes koordinatoram. Jānorāda, ko cilvēks vēlas darīt – vākt atkritumus vai veikt labiekārtošanas darbus. Tas ir svarīgi ne tikai, lai saņemtu maisus, bet arī lai varētu izrunāt, kur maisus atstās, kā arī koordinatori būtu informēti par to, kāda veida darbi tiks veikti. Kā jau ierasts, pēdējos gados ir kolektīvās talkas – tās ir tradicionālas talkas, kuras pašlaik piesaka, un ir solo, tas nozīmē, ka vākt atkritumus var viens cilvēks vai kopā ar ģimeni, pastaigājoties pa mežu, ceļa malu. Piepildītos maisus pēc tam nogādā uz vietām, kur notikušas kolektīvās talkas.

-Vai talkošanas plāni jāpiesaka arī privāto teritoriju sakopšanā?

-Tas būtu vēlams, ja tiek vākti atkritumi. Protams, ja veicat lab­iekārtošanas darbus privātā teritorijā, tas nebūtu jāpiesaka. At­gādinu, ka Lielo talku nevajadzētu izmantot kā iespēju atbrīvoties no nevajadzīgām mantām, nevajadzētu iztukšot šķūnīšus, garāžas un citas mantu krātuves. Talkas mērķis ir sakopt publisko vidi.

-Kā ar aktuālajiem darbiem – vai ir saraksts, kurā norādītas vietas, kuras Cēsu novadā cilvēki aicināti sakopt?

-Ikvienam mājaslapā lielatalka.lv ir pieejama karte, kurā norādītas gan vietas, kur talkas pieteiktas, gan informācija, ko katrā vietā plānots darīt. Mājaslapā iespējams apskatīt arī piesārņoto vietu karti, kurā ir ziņas par piesārņotajām teritorijām. Līdz šim Cēsu novadā ir tikai viena tāda vieta – pie Liepas. Cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties akcijā, tomēr nezina, kur talkot, iesaku apskatīt pieteikto vietu karti un sazināties ar koordinatoru.

-Ko cilvēki izvēlas sakopt? Vai ir kādas populārākas vietas?

-Pieteiktās teritorijas katru gadu mainās, lai gan, piemēram, Rā­muļu pamatskola katru gadu izvēlas sakopt ceļmalas no skolas līdz Rīdzenei un no skolas līdz Vaivei, salasa atkritumus. Tā jau izveidojusies par skolas tradīciju. Tāpat pēdējos gados regulāri piesaka talku Cēsīs, Līgatnes un Kovārņu ielu apkaimē. Tur vietējie iedzīvotāji savāc ielu malās izmesto. Par citām vietām runājot, katru gadu sakopjamās teritorijas un objekti tomēr mainās, tas nozīmē, ka sakoptās vietas netiek atkārtoti piemēslotas.

-Kā ar savākto atkritumu daudzumu? Vai vērojams, ka vides piesārņojums mazinās, vai cilvēki ņem vērā, ka vide skar mūs visus?

-Diemžēl atkritumu daudzums, kas nonāk vidē, ir gana liels. Varbūt depozīta sistēmas ieviešanas dēļ mazāk ir plastmasas un stikla pudeļu, tomēr arī tās pa kādai var atrast. Diemžēl šis sliktais ieradums tik ātri nav mainījies.

Ja runājam par vides piesārņojumu, lielgabarīta atkritumiem, ko cilvēki mēdz neapdomīgi izmest grāvmalās un mežos, jāsaka – tādi gadījumi ir bieži. Pēdējos gados gan nav atklājies, ka kāds būtu mežā izmetis nevajadzīgās mēbeles vai elektroierīces, tomēr Liela­jā talkā pa laikam ir atrodami arī tādi atkritumi. Šur tur gadās atrast arī būvniecības materiālus. Tas niķis sabiedrībā nav izskausts. Lai gan ceru, ka pakāpeniski tas mazināsies. Aprīlī visā novadā norisinājās lielgabarīta atkritumu savākšana, cilvēki bez maksas varēja nodot atkritumus, vedot tos uz eko laukumiem vai citām norādītajām vietām. Interese par šo iespēju allaž ir pārsteidzoši liela.

-Runājot par vides tēmu, vai tā kļuvusi aktuālāka? Par to daudz runā skolās, pirmsskolās, ir sajūta, ka skats vides jomā nākotnē ir visnotaļ cerīgs.

-Es ļoti, ļoti ceru, ka tā būs. Skolēni aktīvi iesaistās vides sakopšanā, piemēram, jau iepriekš minētā Rāmuļu skolas tradīcija. Nupat saņēmu zvanu no Cēsu 2.pamatskolas, ka viena klase ļoti vēlas piedalīties 27.aprīļa talkā. Tā kā, domāju, bērni zina šīs tēmas aktualitāti. Pozitīvi, ka ne tikai jaunā paaudze saprot vides ilgtspējas un sakopšanas nozīmīgumu, bet arī skolās un bērnudārzos uzzināto par šīm tēmām nes sev līdzi mājās un izglīto gan vecākus, gan vecvecākus, kuri varbūt bērnā ieklausās un cenšas pamainīt līdzšinējo dzīvesstilu. Vēl viens piemērs. Pirms mūsu sarunas uz ielas pie manis un kolēģiem pienāca pirmās vai otrās klases skolēni un aptaujāja mūs par biokonteineriem – vai zinām, kādā krāsā tie ir, kas tie vispār ir un vai tos lietojam. Skolas ļoti aktīvi māca bērnus, cik nozīmīga ir tīra un sakopta vide.

-Vai pagastos ir jūtams sacensības gars par to, kurš tad būs tas videi draudzīgākais vai sakoptākais?

-Grūti atbildēt, tas ir atkarīgs no katra cilvēka, ģimenes un audzināšanas. Domāju, tā noteikti ir, kaut gan tik labi nepārzinu teritorijas. Tomēr man personīgi šķiet, ka laukos cilvēki vairāk cenšas rūpēties par vidi, jo cits citu taču pazīst, zina, kur katrs dzīvo, un nesakopta teritorija kļūst par kauna lietu. Laukos cilvēki šai ziņā latiņu tur augstāk nekā pilsētnieki. Lauku cilvēkiem ir jādara vairākas lietas vienlaicīgi, nav laika sūroties un nedarīt.

-Runājot par Cēsīm, – vai ir kāda aktuālā tēma, kas iedzīvotājus satrauc vai nomāc? Zinu, ka daudziem neskaidrs jautājums ir par zaļajiem atkritumiem – kur tos nogādāt, vai par to būs jāmaksā un tamlīdzīgi.

-Saprotu, ka cilvēkiem ļoti gribētos vēl vairāk atkritumu urnu. Tā ir ļoti liela sāpe, nevar noliegt. Cenšamies domāt par to un rast risinājumus. Tomēr uzskatu, ja cilvēks ir paņēmis ūdens pudeli vai nopircis produktu ar iepakojumu un spējis šīs lietas atnest no veikala līdz mājām vai līdz citai vietai, kādēļ ir problēma izlietoto iepakojumu aiznest līdz tuvākajai atkritumu tvertnei un nenomest to zemē? Diemžēl nav iespējams pie katras ēkas vai uz katra ielas stūra izvietot pa atkritumu tvertnei.

Runājot par zaļajiem atkritumiem, šogad ir mainījusies zaļo atkritumu pieņemšana ZAAO eko laukumā Cēsīs. Līdz 2023.gada beigām katrs iedzīvotājs zaļos atkritumus varēja nodot bez maksas, par tiem samaksāja pašvaldība, tomēr no šī gada janvāra par tiem ir jāmaksā pašiem.

Šogad ir pieejami brūnie konteineri pārtikas atlieku un zaļo atkritumu savākšanai, cilvēkiem ir iespēja tos pieteikt ZAAO. Saprotu, ka ir neapmierinātie, jo konteineri ir maksas pakalpojums, tie ir mazi, un tajos nav iespējams salikt visus zaļos atkritumus, piemēram, kas rodas ģimenes mājā. Tomēr tas ir virziens uz zaļāku nākotni. Protams, ja ir iespēja, es ieteiktu zaļos atkritumus kompostēt un pēcāk izmantot dārza vajadzībām.