Pēc gadu mijas pārtraukuma atsācies Pasaules kauss biatlonā, kura norisei Latvijas līdzjutēji var sekot līdzi LTV7 kanālā.
Komentētāja krēslā blakus pieredzējušajam Anatolijam Kreipānam vienmēr ir arī kāds biatlonists, un pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam Daumanta Lūsas balsi. Viņa dzimtā puse ir Jaunpiebalga, tagad dzīvo Cēsīs. Daumants slēpotāja, biatlonista gaitas sāka Cēsu Sporta skolā, bijis Latvijas izlasē, startējis Eiropas, Pasaules kausos, Eiropas un Pasaules čempionātos. Pirms dažiem gadiem lielajam biatlonam teica ardievas, tagad biatlona šauteni nomainījis pret komentētāja mikrofonu. Šī esot jau trešā sezona jaunajā ampluā.
Stress kā pirms starta
“Pirms tam ilgu laiku kopā ar Anatoliju Kreipānu sacensības komentēja Gundars Upenieks,” savu nonākšanu šajā amatā atceras Daumants. “Tad viņš kā Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents devās uz Pasaules čempionātu un meklēja, kurš varētu viņu aizstāt komentētāja krēslā. Prasīja, vai es to gribētu. Bija aizlicis par mani labu vārdu Anatolijam, kā smejoties atzina, ka uz mani varot paļauties, tiešraidē nepateikšu neko sliktu, nenolamāšos un esmu zināmu laiku bijis biatlonā. Piezvanīja arī Anatolijs, jautāja, vai gribētu pamēģināt. Daudz nedomājot, piekritu, jo biju pārliecināts, ka tā būs vērtīga pieredze.”
Pirmās tiešraides bija veiksmīgas, televīzijas producenti bija apmierināti ar Daumanta paveikto un piedāvāja turpmāko sadarbību. Pagājušajā sezonā ēterā bija jau vairāk, komentēšanas laikus dalot ar G. Upenieku.
Jautāts, vai pirmajās tiešraidēs bijis jūtams pirmsstarta satraukums, Daumants atklāj, ka sajūtas tiešām esot līdzīgas kā pirms sacensībām: “Pirmajā ziemā pamatīgs satraukums bija vienmēr, arī pagājušās sezonas sākumā pēc vasaras pārtraukuma, pēc tam jau lēnām iegāju ritmā. Anatolijs parasti iesāk tiešraidi, tikmēr iejūtos un pievienojos, bet satraukums ir tieši kā pirms starta. Kad viss aiziet, iestājas miers, arī tas ir līdzīgi kā sacensībās, kad esi distancē, satraukums pazūd, atliek tikai darīt savu darbu. Tagad jau ir uzkrāta zināma pieredze, ir vieglāk. Bet sākumā, jā, nebija viegli, patiesībā pat grūtāk nekā mačos, jo tiem trenējos regulāri, bet komentēšanai ikdienā netrenējos, tur jāiet un jādara!”
Kreipāna faktors
Tie, kuri regulāri seko līdzi biatlona translācijām, novērtē pieredzējušā komentētāja Anatolija Kreipāna zināšanas, kurš gandrīz par katru sportistu māk pastāstīt daudz un plaši līdz pat viņu vecvecākiem un vēl, un vēl. Arī citos sporta veidos, ko viņš komentē, Anatolijs apliecina, ka ir īstajā vietā.
D. Lūsa atzīst, ka no Anatolija var ļoti daudz mācīties: “Ikdienas skrējienā man tik daudz laika nesanāk interesēties par sportistu dzīvi, bērnību, radu rakstiem, un tad nu es arī ļoti daudz gūstu no Anatolija stāstījuma. Taču mans pluss, ka esmu daudzus gadus bijis biatlona apritē, varu biatlonistus atpazīt jau pēc slēpošanas tehnikas, slēpju zābakiem. Varu komentēšanā iedot savu kā biatlonista pienesumu, kura savukārt nav Anatolijam. Komentējot atmiņā uzreiz ataust trase, kurā notiek sacensības, atceros katru kāpumu, nobraucienu, arī tas lieti noder. Piemēram, ja pēdējā aplī vairāki sportisti slēpo kopā, zinu, kurā brīdī var gaidīt kāda biatlonista izrāvienu, kādi var būt situācijas pavērsieni. Pieredze no savām biatlonista gaitām lieti noder.”
Formāts, ka sacensību komentēšanā blakus televīzijas komentētājam vienmēr ir konkrētā sporta veida pārstāvis, ir ļoti vērtīgs, jo skatītājs spēj iegūt iespējami plašu informāciju. Tas ir viens no Latvijas Televīzijas nosacījumiem, gandrīz visas nozīmīgas sporta sacensības komentē tandēms. Tā bija arī tikko aizvadītajā Pasaules kausa izcīņā futbolā.
Redzot, ka A. Kreipāns pamatīgi gatavojas katrai tiešraidei, arī Daumantam nākas būt formā.
“Pilnīgi noteikti jāiegulda laiks. Iepazīstos ar starta protokoliem, lai redzētu, kuri startē. Sekoju līdzi sportistiem sociālajos tīklos, tad jau zinu, kurš kāda iemesla dēļ nestartēs. Tur arī var uzzināt interesantus faktus, kas var noderēt komentējot. Jo brīdī, kad televīzijā parāda kādu biatlonistu, jāmāk kaut kas par viņu pateikt,” stāsta D. Lūsa, ar smaidu piebilstot, ka jācenšas turēt līdzi arī Anatolijam, kuram vienmēr ir, ko stāstīt.
Klausoties A. Kreipānu, ne reizi vien klausītājs aizdomājas, vai komentētājs visu, ko saka, zina no galvas, vai līdzi ir pieraksti. Bet klausoties rodas sajūta, ka viss notiek it kā pats no sevis. Tas apliecina viņa augsto profesionalitāti. D. Lūsa saka, ka pirms sadarbības par to aizdomājies, bet tagad šo noslēpumu esot atklājis: “Liela daļa rezultātu ir pierakstīta, to vienkārši būtu grūti atcerēties. Teiksim, kur izcīnīta pirmā medaļa vai cik dubultuzvaru bijušas brāļiem Bē no Norvēģijas, taču ļoti daudzi fakti viņam ir galvā. Anatolijs lasa, meklē informāciju, piefiksē, atceras. Īpašs azarts viņam rodas, ja ienāk kāds jauns sportists. Piemēram, šogad no slēpošanas biatlonā ienāca Anamarija Lampiča, un jau nākamajā dienā viņam A4 lapa bija pilna ar informāciju par šo sportisti.”
Bez sporta nevar
Pats D. Lūsa biatlonu licis malā. Vai, komentējot sacensības, neiezogas vēlme būt trasē? Viņš neslēpj, ka ik pa laikam tāda sajūta esot, īpaši, ja sacensības notiek ideālos laika apstākļos, perfekti sagatavotās trasēs. “Protams, kad ir ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi, nodomāju, cik labi, ka neesmu tur, bet siltā telpā pie televizora,” smejot saka D. Lūsa. “Laikam jau ir tā, ka ne tik daudz gribas piedalīties sacensībās, cik izbaudīt atmosfēru, kas ļoti palikusi atmiņās.”
Fiziskās aktivitātes arī tagad nav noliktas malā. Sports esot saslimšana uz mūžu, bez kustībām nevarot iedomāties dzīvi, atzīst Daumants. Arī sacensību gars, adrenalīns nepieciešams. Tagad mazāk laika atvēl slēpošanai, biatlonam, bet izmēģinājis spēkus tenisā, startējot Cēsu tenisa čempionātā.
Laikam vēlme pēc adrenalīna izpaužas arī ikdienā, jo novembrī sācis mācības “Air Baltic” Pilotu akadēmijā. Atgādināsim, ka “Druva” rakstīja par priekulieti Mārci Ozoliņu, kurš tad no mūsu puses bija pirmais un vienīgais šajā skolā.
“Tagad viņam vairs nav tā goda,” saka Daumants. “Esmu tur pievienojies. Atceros, pavisam neilgi pirms iestāšanās izlasīju “Druvā” par Mārci, pie sevis nodomāju, ka nu jau esam tur divi. Uzsākušās intensīvas mācības, būs jāskatās, kā savienot ar komentēšanu. Šonedēļ vēl ir brīvlaiks, varēšu būt komentētāja krēslā, bet turpmāk darba dienās būs jāraugās, ko varu pats vai kurš varētu mani tur aizstāt.”
Komentāri