Piektdiena, 3. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Nomainīt biatlona šauteni pret mikrofonu

Jānis Gabrāns
08:20
17.01.2023
59
Daumants 2

Pēc gadu mijas pārtraukuma atsācies Pasaules kauss biatlonā, kura norisei Latvijas līdzjutēji var sekot līdzi LTV7 kanālā.

Komentētāja krēslā blakus pieredzējušajam Anatolijam Kreipānam vienmēr ir arī kāds biatlonists, un pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam Daumanta Lūsas balsi. Viņa dzimtā puse ir Jaunpiebalga, tagad dzīvo Cēsīs. Daumants slēpotāja, biatlonista gaitas sāka Cēsu Sporta skolā, bijis Latvijas izlasē, startējis Eiropas, Pasaules kausos, Eiropas un Pasaules čempionātos. Pirms dažiem gadiem lielajam biatlonam teica ardievas, tagad biatlona šauteni nomainījis pret komentētāja mikrofonu. Šī esot jau trešā sezona jaunajā ampluā.

Stress kā pirms starta

“Pirms tam ilgu laiku kopā ar Anatoliju Kreipānu sacensības komentēja Gundars Upenieks,” savu nonākšanu šajā amatā atceras Daumants. “Tad viņš kā Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents devās uz Pasaules čempionātu un meklēja, kurš varētu viņu aizstāt komentētāja krēslā. Prasīja, vai es to gribētu. Bija aizlicis par mani labu vārdu Anatolijam, kā smejoties atzina, ka uz mani varot paļauties, tiešraidē nepateikšu neko sliktu, nenolamāšos un esmu zināmu laiku bijis biatlonā. Piezvanīja arī Anatolijs, jautāja, vai gribētu pamēģināt. Daudz nedomājot, piekritu, jo biju pārliecināts, ka tā būs vērtīga pieredze.”

Pirmās tiešraides bija veiksmīgas, televīzijas producenti bija apmierināti ar Daumanta paveikto un piedāvāja turpmāko sadarbību. Pagājušajā sezonā ēterā bija jau vairāk, komentēšanas laikus dalot ar G. Upenieku.

Jautāts, vai pirmajās tiešraidēs bijis jūtams pirmsstarta satraukums, Daumants atklāj, ka sajūtas tiešām esot līdzīgas kā pirms sacensībām: “Pirmajā ziemā pamatīgs satraukums bija vienmēr, arī pagājušās sezonas sākumā pēc vasaras pārtraukuma, pēc tam jau lēnām iegāju ritmā. Anatolijs parasti iesāk tiešraidi, tikmēr iejūtos un pievienojos, bet satraukums ir tieši kā pirms starta. Kad viss aiziet, iestājas miers, arī tas ir līdzīgi kā sacensībās, kad esi distancē, satraukums pazūd, atliek tikai darīt savu darbu. Tagad jau ir uzkrāta zināma pieredze, ir vieglāk. Bet sākumā, jā, nebija viegli, patiesībā pat grūtāk nekā mačos, jo tiem trenējos regulāri, bet komentēšanai ikdienā netrenējos, tur jāiet un jādara!”

Kreipāna faktors

Tie, kuri regulāri seko līdzi biatlona translācijām, novērtē pieredzējušā komentētāja Anatolija Kreipāna zināšanas, kurš gandrīz par katru sportistu māk pastāstīt    daudz un plaši līdz pat viņu vecvecākiem un vēl, un vēl. Arī citos sporta veidos, ko viņš komentē, Anatolijs apliecina, ka ir īstajā vietā.

D. Lūsa atzīst, ka no Anatolija var ļoti daudz mācīties: “Ikdienas skrējienā man tik daudz laika nesanāk interesēties par sportistu dzīvi, bērnību, radu rakstiem, un tad nu es arī ļoti daudz gūstu no Anatolija stāstījuma. Taču mans pluss, ka esmu daudzus gadus bijis biatlona apritē, varu biatlonistus atpazīt jau pēc slēpošanas tehnikas, slēpju zābakiem. Varu komentēšanā iedot savu kā biatlo­nis­ta pienesumu, kura savukārt nav Anatolijam. Komentējot atmiņā uzreiz ataust trase, kurā notiek sacensības, atceros katru kāpumu, nobraucienu, arī tas lieti noder. Piemēram, ja pēdējā aplī vairāki sportisti slēpo kopā, zinu, kurā brīdī var gaidīt kāda biatlonista izrāvienu, kādi var būt situācijas pavērsieni. Pieredze no savām biatlonista gaitām lieti noder.”

Formāts, ka sacensību komentēšanā blakus televīzijas komentētājam vienmēr ir konkrētā sporta veida pārstāvis, ir ļoti vērtīgs, jo skatītājs spēj iegūt iespējami plašu informāciju. Tas ir viens no Latvijas Televīzijas nosacījumiem, gandrīz visas nozīmīgas sporta sacensības komentē tandēms. Tā bija arī tikko aizvadītajā Pasaules kausa izcīņā futbolā.

Redzot, ka A. Kreipāns pamatīgi gatavojas katrai tiešraidei, arī Daumantam nākas būt formā.

“Pilnīgi noteikti jāiegulda laiks. Iepazīstos ar starta protokoliem, lai redzētu, kuri startē. Sekoju līdzi sportistiem sociālajos tīklos, tad jau zinu, kurš kāda iemesla dēļ nestartēs. Tur arī var uzzināt interesantus faktus, kas var noderēt komentējot. Jo brīdī, kad televīzijā parāda kādu biatlonistu, jāmāk kaut kas par viņu pateikt,” stāsta D. Lūsa, ar smaidu piebilstot, ka jācenšas turēt līdzi arī Anatolijam, kuram vienmēr ir, ko stāstīt.

Klausoties A. Kreipānu, ne reizi vien klausītājs aizdomājas, vai komentētājs visu, ko saka, zina no galvas, vai līdzi ir pieraksti. Bet klausoties rodas sajūta, ka viss notiek it kā pats no sevis. Tas apliecina viņa augsto profesionalitāti.    D. Lūsa saka, ka pirms sadarbības par to aizdomājies, bet tagad šo noslēpumu esot atklājis: “Liela daļa    rezultātu ir pierakstīta, to vienkārši būtu grūti atcerēties. Teiksim, kur izcīnīta pirmā medaļa vai cik dubultuzvaru bijušas brāļiem Bē no Norvēģijas, taču ļoti daudzi fakti viņam ir galvā. Anatolijs lasa, meklē informāciju, piefiksē, atceras. Īpašs azarts viņam rodas, ja ienāk kāds jauns sportists. Piemēram, šogad no slēpošanas biatlonā ienāca Ana­marija Lampiča, un jau nākamajā dienā viņam A4 lapa bija pilna ar informāciju par šo sportisti.”

Bez sporta nevar

Pats D. Lūsa biatlonu licis malā. Vai, komentējot sacensības, neiezogas vēlme būt trasē? Viņš neslēpj, ka ik pa laikam tāda sajūta esot, īpaši, ja sacensības notiek ideālos laika apstākļos, perfekti sagatavotās trasēs. “Protams, kad ir ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi, nodomāju, cik labi, ka neesmu tur, bet siltā telpā pie televizora,” smejot saka D. Lūsa. “Laikam jau ir tā, ka ne tik daudz gribas piedalīties sacensībās, cik izbaudīt    atmosfēru, kas ļoti palikusi atmiņās.”

Fiziskās aktivitātes arī tagad nav noliktas malā. Sports esot saslimšana uz mūžu, bez kustībām nevarot iedomāties dzīvi, atzīst Daumants. Arī sacensību gars, adrenalīns nepieciešams. Tagad mazāk laika atvēl slēpošanai, biatlonam, bet izmēģinājis spēkus tenisā, startējot Cēsu tenisa čempionātā.

Laikam vēlme pēc adrenalīna izpaužas arī ikdienā, jo novembrī sācis mācības “Air Baltic” Pilotu akadēmijā. Atgādināsim, ka “Druva” rakstīja par priekulieti Mārci Ozoliņu, kurš tad no mūsu puses bija pirmais un vienīgais šajā skolā.

“Tagad viņam vairs nav tā goda,” saka Daumants. “Esmu tur pievienojies. Atceros, pavisam neilgi pirms iestāšanās izlasīju “Druvā” par Mārci,    pie sevis nodomāju, ka nu jau esam tur divi. Uzsākušās intensīvas mācības, būs jāskatās, kā savienot ar komentēšanu. Šonedēļ vēl ir brīvlaiks, varēšu būt komentētāja krēslā, bet turpmāk darba dienās būs jāraugās, ko varu pats vai kurš varētu mani tur aizstāt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
267

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
97

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
141

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
38
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi