Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Nomainīt biatlona šauteni pret mikrofonu

Jānis Gabrāns
08:20
17.01.2023
98
Daumants 2

Pēc gadu mijas pārtraukuma atsācies Pasaules kauss biatlonā, kura norisei Latvijas līdzjutēji var sekot līdzi LTV7 kanālā.

Komentētāja krēslā blakus pieredzējušajam Anatolijam Kreipānam vienmēr ir arī kāds biatlonists, un pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam Daumanta Lūsas balsi. Viņa dzimtā puse ir Jaunpiebalga, tagad dzīvo Cēsīs. Daumants slēpotāja, biatlonista gaitas sāka Cēsu Sporta skolā, bijis Latvijas izlasē, startējis Eiropas, Pasaules kausos, Eiropas un Pasaules čempionātos. Pirms dažiem gadiem lielajam biatlonam teica ardievas, tagad biatlona šauteni nomainījis pret komentētāja mikrofonu. Šī esot jau trešā sezona jaunajā ampluā.

Stress kā pirms starta

“Pirms tam ilgu laiku kopā ar Anatoliju Kreipānu sacensības komentēja Gundars Upenieks,” savu nonākšanu šajā amatā atceras Daumants. “Tad viņš kā Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents devās uz Pasaules čempionātu un meklēja, kurš varētu viņu aizstāt komentētāja krēslā. Prasīja, vai es to gribētu. Bija aizlicis par mani labu vārdu Anatolijam, kā smejoties atzina, ka uz mani varot paļauties, tiešraidē nepateikšu neko sliktu, nenolamāšos un esmu zināmu laiku bijis biatlonā. Piezvanīja arī Anatolijs, jautāja, vai gribētu pamēģināt. Daudz nedomājot, piekritu, jo biju pārliecināts, ka tā būs vērtīga pieredze.”

Pirmās tiešraides bija veiksmīgas, televīzijas producenti bija apmierināti ar Daumanta paveikto un piedāvāja turpmāko sadarbību. Pagājušajā sezonā ēterā bija jau vairāk, komentēšanas laikus dalot ar G. Upenieku.

Jautāts, vai pirmajās tiešraidēs bijis jūtams pirmsstarta satraukums, Daumants atklāj, ka sajūtas tiešām esot līdzīgas kā pirms sacensībām: “Pirmajā ziemā pamatīgs satraukums bija vienmēr, arī pagājušās sezonas sākumā pēc vasaras pārtraukuma, pēc tam jau lēnām iegāju ritmā. Anatolijs parasti iesāk tiešraidi, tikmēr iejūtos un pievienojos, bet satraukums ir tieši kā pirms starta. Kad viss aiziet, iestājas miers, arī tas ir līdzīgi kā sacensībās, kad esi distancē, satraukums pazūd, atliek tikai darīt savu darbu. Tagad jau ir uzkrāta zināma pieredze, ir vieglāk. Bet sākumā, jā, nebija viegli, patiesībā pat grūtāk nekā mačos, jo tiem trenējos regulāri, bet komentēšanai ikdienā netrenējos, tur jāiet un jādara!”

Kreipāna faktors

Tie, kuri regulāri seko līdzi biatlona translācijām, novērtē pieredzējušā komentētāja Anatolija Kreipāna zināšanas, kurš gandrīz par katru sportistu māk pastāstīt    daudz un plaši līdz pat viņu vecvecākiem un vēl, un vēl. Arī citos sporta veidos, ko viņš komentē, Anatolijs apliecina, ka ir īstajā vietā.

D. Lūsa atzīst, ka no Anatolija var ļoti daudz mācīties: “Ikdienas skrējienā man tik daudz laika nesanāk interesēties par sportistu dzīvi, bērnību, radu rakstiem, un tad nu es arī ļoti daudz gūstu no Anatolija stāstījuma. Taču mans pluss, ka esmu daudzus gadus bijis biatlona apritē, varu biatlonistus atpazīt jau pēc slēpošanas tehnikas, slēpju zābakiem. Varu komentēšanā iedot savu kā biatlo­nis­ta pienesumu, kura savukārt nav Anatolijam. Komentējot atmiņā uzreiz ataust trase, kurā notiek sacensības, atceros katru kāpumu, nobraucienu, arī tas lieti noder. Piemēram, ja pēdējā aplī vairāki sportisti slēpo kopā, zinu, kurā brīdī var gaidīt kāda biatlonista izrāvienu, kādi var būt situācijas pavērsieni. Pieredze no savām biatlonista gaitām lieti noder.”

Formāts, ka sacensību komentēšanā blakus televīzijas komentētājam vienmēr ir konkrētā sporta veida pārstāvis, ir ļoti vērtīgs, jo skatītājs spēj iegūt iespējami plašu informāciju. Tas ir viens no Latvijas Televīzijas nosacījumiem, gandrīz visas nozīmīgas sporta sacensības komentē tandēms. Tā bija arī tikko aizvadītajā Pasaules kausa izcīņā futbolā.

Redzot, ka A. Kreipāns pamatīgi gatavojas katrai tiešraidei, arī Daumantam nākas būt formā.

“Pilnīgi noteikti jāiegulda laiks. Iepazīstos ar starta protokoliem, lai redzētu, kuri startē. Sekoju līdzi sportistiem sociālajos tīklos, tad jau zinu, kurš kāda iemesla dēļ nestartēs. Tur arī var uzzināt interesantus faktus, kas var noderēt komentējot. Jo brīdī, kad televīzijā parāda kādu biatlonistu, jāmāk kaut kas par viņu pateikt,” stāsta D. Lūsa, ar smaidu piebilstot, ka jācenšas turēt līdzi arī Anatolijam, kuram vienmēr ir, ko stāstīt.

Klausoties A. Kreipānu, ne reizi vien klausītājs aizdomājas, vai komentētājs visu, ko saka, zina no galvas, vai līdzi ir pieraksti. Bet klausoties rodas sajūta, ka viss notiek it kā pats no sevis. Tas apliecina viņa augsto profesionalitāti.    D. Lūsa saka, ka pirms sadarbības par to aizdomājies, bet tagad šo noslēpumu esot atklājis: “Liela daļa    rezultātu ir pierakstīta, to vienkārši būtu grūti atcerēties. Teiksim, kur izcīnīta pirmā medaļa vai cik dubultuzvaru bijušas brāļiem Bē no Norvēģijas, taču ļoti daudzi fakti viņam ir galvā. Anatolijs lasa, meklē informāciju, piefiksē, atceras. Īpašs azarts viņam rodas, ja ienāk kāds jauns sportists. Piemēram, šogad no slēpošanas biatlonā ienāca Ana­marija Lampiča, un jau nākamajā dienā viņam A4 lapa bija pilna ar informāciju par šo sportisti.”

Bez sporta nevar

Pats D. Lūsa biatlonu licis malā. Vai, komentējot sacensības, neiezogas vēlme būt trasē? Viņš neslēpj, ka ik pa laikam tāda sajūta esot, īpaši, ja sacensības notiek ideālos laika apstākļos, perfekti sagatavotās trasēs. “Protams, kad ir ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi, nodomāju, cik labi, ka neesmu tur, bet siltā telpā pie televizora,” smejot saka D. Lūsa. “Laikam jau ir tā, ka ne tik daudz gribas piedalīties sacensībās, cik izbaudīt    atmosfēru, kas ļoti palikusi atmiņās.”

Fiziskās aktivitātes arī tagad nav noliktas malā. Sports esot saslimšana uz mūžu, bez kustībām nevarot iedomāties dzīvi, atzīst Daumants. Arī sacensību gars, adrenalīns nepieciešams. Tagad mazāk laika atvēl slēpošanai, biatlonam, bet izmēģinājis spēkus tenisā, startējot Cēsu tenisa čempionātā.

Laikam vēlme pēc adrenalīna izpaužas arī ikdienā, jo novembrī sācis mācības “Air Baltic” Pilotu akadēmijā. Atgādināsim, ka “Druva” rakstīja par priekulieti Mārci Ozoliņu, kurš tad no mūsu puses bija pirmais un vienīgais šajā skolā.

“Tagad viņam vairs nav tā goda,” saka Daumants. “Esmu tur pievienojies. Atceros, pavisam neilgi pirms iestāšanās izlasīju “Druvā” par Mārci,    pie sevis nodomāju, ka nu jau esam tur divi. Uzsākušās intensīvas mācības, būs jāskatās, kā savienot ar komentēšanu. Šonedēļ vēl ir brīvlaiks, varēšu būt komentētāja krēslā, bet turpmāk darba dienās būs jāraugās, ko varu pats vai kurš varētu mani tur aizstāt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nezina, kas ir garlaicība

05:52
25.07.2024
24

Genovefa Bojāre tikko aplaistījusi dārzu, nolasījusi jāņogas. Drustēniete pastāsta, ka dārziņa platību samazinājusi, lai godam tiktu galā ar kopšanu. “Pie mājas ir dīķītis, saleju ūdeni traukos un vedu uz dārziņu. Bez ūdens nekas neizaugs. Siltumnīcā karstajās dienās daudz ūdens vajag,” atgādina Genovefa un piebilst, ka karstajā laikā arī puķes ātri nozied. Vislielākais prieks viņai par […]

Neapjukt izklaidē, nepazaudēt vērtības

05:35
24.07.2024
217

Ingu Cipi pazīst daudzi. Vieni kā dažādu Latvijā nozīmīgu pasākumu un uzvedumu, arī Dziesmu svētku koncertu režisori, citi kā Priekuļu kultūras nama pasākumu organizatori, vēl citiem viņa ir deju grupas “Viva” vadītāja. Inga arī raksta dzejoļus un vārdus dziesmām. Domās jau ir XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku notikumos. Vasarā, kad svētku tik […]

Spēlē ar vecu koku atklāj pērles

11:01
23.07.2024
155

Vara Altāna darbnīcā gar sienu rūpīgi salikti veci dēļi, logu rāmji. Turpat blakus dažādu toņu galda virsmas, skapis, gleznu un spoguļu rāmji. Katrs īpašs un neatkārtojams. “Man patīk eksperimentēt,” saka kokmeistars un uzreiz uzsver: “Vecais ir vērtība tāpēc, ka vecs.” Viņš gadiem vāc vecos būvkokus, būvdetaļas un no tiem gatavo gan mēbeles, gan interjera priekšmetus.Pirms […]

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
55

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
40

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
36

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi