Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nekārtības uzturētājs – sesks

Druva
15:54
29.11.2012
645
Img 2389

Dažiem varētu šķist, ka sesks nebūt nav piemērotākais mājdzīvnieks un labāk iederētos mežā, taču taureniete Sintija Dubova tā nedomā un ir laimīga par jauko nekārtības radītāju – sesku vārdā Šīla.

Dzīvnieks pie Sintijas mitinās jau vairākus mēnešus, pie tā tik ļoti pierasts, ka saimniece pat vairs neatceras, kā pirms tam dzīvojusi bez seska. „Man vienmēr ir patikuši meža dzīvnieki – jenoti, lapsas, seski. Tas laikam tāpēc, ka tēvs ir mednieks. Tad nu es tik bieži runāju par šādiem dzīvniekiem, ka dēls man jubilejā izdomāja uzdāvināt sesku. Tāpēc tagad vienmēr saku, ka jāuzmanās, ko runā, jo tas var piepildīties,” smejoties stāsta Sintija. Mājās pašlaik dzīvo ne tikai sesks, bet arī kaķis, kas nepavisam nav apmierināts ar jauno iemītnieku. Kopš pirmās dienas kaķi nav iespējams turēt ar sesku vienā telpā, tāpēc kaķis nepārtraukti tiek iespundēts kādā istabā, par ko mājas mīlulis, protams, nav sajūsmā. Veterinārārste gan saka, ka kaķis neko nevarētu izdarīt seskam, būtu tieši otrādi, tomēr Sintija uztraucas, ka dzīvnieki viens otru varētu traumēt. Sesks gan lielākoties uzturas būrītī, jo laikā, kad cilvēku nav mājās, nav drošības sajūtas, vai dzīvnieciņš nesastrādā pārāk lielas palaidnības. Kad visi mājās, tad seskam tiek dota brīvība. „Tas parasti uzturas tajā istabā, kur mēs neesam, jo vēlas darīt to, ko tam neļauj. Seskiņš ir žiperīgs, visu laiku rosās. Jāuztraucas mirkļos, ja vairs nedzirdi viņa darbošanos, jo tad noteikti ir noticis kaut kas slikts. Iespējams, dzīvnieciņš ir aizrijies,” stāsta Sintija. Jā, gadās, ka sesks aizrijas, tādēļ pa rokai jābūt eļļai un piltuvītei, lai eļļu iepilinātu dzīvnieciņa rīklē un priekšmetu, ar ko notikusi aizrīšanās, nobīdītu no elpceļiem. Sintija atzīst, ka ņemšanās kā ar mazu bērnu, jo visu laiku ir jāuzmanās, vai sesks kaut ko nenorij. „Viņam ļoti patīk grauzt gumiju, tāpēc visi nieki, kā pildspalvas un zīmuļi ar gumijas galiem, arī mobilo tālruņu lādētāji un gumijas cimdi, tiek paslēpti. Bija gadījums, kad Šīla pat no veļasmašīnas bija nograuzusi kādu gumijas gabaliņu un norijusi, divas nedēļas bija veselības problēmas, es pat nezināju, kas par vainu,” atzīst dzīvnieka saimniece. Seski ēd galvenokārt speciālo barību, taču neatsakās arī no dažādiem gardumiem. Šad tad ar prieku nobauda paipalu olu vai mielojas ar vistas gaļu, kas tiem tik tiešām garšo. Sesks arī sapratis, ka ēdamais glabājas ledusskapī, tāpēc, kā tas ir atvērts, tā dzīvnieks, gluži kā kaķis vai suns, ir klāt un prasa barību. Taču seski ir arī nepaklausīgi, šad tad uznāk untumi. Kā stāsta Sintija, bieži vien Šīla mēģina rāpties tur, kur nav ļauts. Tādos brīžos nevar vienkārši uzkliegt kā kaķim vai sunim, kas aizietu stūrī un vairs tā nedarītu, sesks ies līdz galam, kamēr būs izdarījis savu. Dažkārt Šīla sabožas un izrāda, ka ir apvainojusies, uzlienot uz galda un apgāžot cukurtrauku vai izšķiežot sāli pa visu virtuvi.

Jautāta, cik izmaksā dzīvnieka uzturēšana, Sintija atzīst, ka tas nav lēti, sesks prasa daudz līdzekļu. „Sākumā jau izdevumi par pašu dzīvnieku. Sesku cenas ir atšķirīgas, tās atkarīgas, vai dzīvnieciņš jau ir vakcinēts, vai ne. Mēs nopirkām lētāku un potējām paši, beigās tā pati cena vien sanāca, jo nereti nepieciešamās vakcīnas maksā līdz pat 20 latiem. Pēc tam ir nepieciešama speciālā sesku barība, kas arī nav no lētajām, maksā līdz sešiem latiem par iesaiņojumu. Protams, vajadzīgs arī piemērots būris, līdzko sesks paaugas, arī krātiņš vajadzīgs lielāks. Pa reizei jānopērk arī vitamīni, kas ir vēl papildu izdevumi, tāpēc, iegādājoties sesku, jārēķinās, ka ik mēnesi būs jāšķiras no noteiktas summas,” atklāti saka dzīvnieka saimniece. Galvenais, ko seska saimniece iesaka, pirms iegādāties sesku, nepieciešams saprast, vai cilvēkam ir pietiekami daudz pacietības, jo sesks nepārtraukti radīs kādu nekārtību. „Kad ciemos atbrauc draudzenes, viņas saka, ka nevienu sekundi nevarētu sesku mājās paciest, jo tur, kur ir sesks, tur viss krīt un gāžas, puķu podi ir izrakņāti. Jā, tā ir, ka šis dzīvnieks rada lielu nekārtību. Cilvēki, kuri nav tik iecietīgi vai ir pārāk lieli kārtības mīļotāji, nevarētu mājās turēt sesku. Taču, ja to visu var pārvarēt, tad dzīvnieciņš ir ļoti mīļš,” stāsta seska saimniece Sintija.

Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
131

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
627
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
242

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi