Dažiem varētu šķist, ka sesks nebūt nav piemērotākais mājdzīvnieks un labāk iederētos mežā, taču taureniete Sintija Dubova tā nedomā un ir laimīga par jauko nekārtības radītāju – sesku vārdā Šīla.
Dzīvnieks pie Sintijas mitinās jau vairākus mēnešus, pie tā tik ļoti pierasts, ka saimniece pat vairs neatceras, kā pirms tam dzīvojusi bez seska. „Man vienmēr ir patikuši meža dzīvnieki – jenoti, lapsas, seski. Tas laikam tāpēc, ka tēvs ir mednieks. Tad nu es tik bieži runāju par šādiem dzīvniekiem, ka dēls man jubilejā izdomāja uzdāvināt sesku. Tāpēc tagad vienmēr saku, ka jāuzmanās, ko runā, jo tas var piepildīties,” smejoties stāsta Sintija. Mājās pašlaik dzīvo ne tikai sesks, bet arī kaķis, kas nepavisam nav apmierināts ar jauno iemītnieku. Kopš pirmās dienas kaķi nav iespējams turēt ar sesku vienā telpā, tāpēc kaķis nepārtraukti tiek iespundēts kādā istabā, par ko mājas mīlulis, protams, nav sajūsmā. Veterinārārste gan saka, ka kaķis neko nevarētu izdarīt seskam, būtu tieši otrādi, tomēr Sintija uztraucas, ka dzīvnieki viens otru varētu traumēt. Sesks gan lielākoties uzturas būrītī, jo laikā, kad cilvēku nav mājās, nav drošības sajūtas, vai dzīvnieciņš nesastrādā pārāk lielas palaidnības. Kad visi mājās, tad seskam tiek dota brīvība. „Tas parasti uzturas tajā istabā, kur mēs neesam, jo vēlas darīt to, ko tam neļauj. Seskiņš ir žiperīgs, visu laiku rosās. Jāuztraucas mirkļos, ja vairs nedzirdi viņa darbošanos, jo tad noteikti ir noticis kaut kas slikts. Iespējams, dzīvnieciņš ir aizrijies,” stāsta Sintija. Jā, gadās, ka sesks aizrijas, tādēļ pa rokai jābūt eļļai un piltuvītei, lai eļļu iepilinātu dzīvnieciņa rīklē un priekšmetu, ar ko notikusi aizrīšanās, nobīdītu no elpceļiem. Sintija atzīst, ka ņemšanās kā ar mazu bērnu, jo visu laiku ir jāuzmanās, vai sesks kaut ko nenorij. „Viņam ļoti patīk grauzt gumiju, tāpēc visi nieki, kā pildspalvas un zīmuļi ar gumijas galiem, arī mobilo tālruņu lādētāji un gumijas cimdi, tiek paslēpti. Bija gadījums, kad Šīla pat no veļasmašīnas bija nograuzusi kādu gumijas gabaliņu un norijusi, divas nedēļas bija veselības problēmas, es pat nezināju, kas par vainu,” atzīst dzīvnieka saimniece. Seski ēd galvenokārt speciālo barību, taču neatsakās arī no dažādiem gardumiem. Šad tad ar prieku nobauda paipalu olu vai mielojas ar vistas gaļu, kas tiem tik tiešām garšo. Sesks arī sapratis, ka ēdamais glabājas ledusskapī, tāpēc, kā tas ir atvērts, tā dzīvnieks, gluži kā kaķis vai suns, ir klāt un prasa barību. Taču seski ir arī nepaklausīgi, šad tad uznāk untumi. Kā stāsta Sintija, bieži vien Šīla mēģina rāpties tur, kur nav ļauts. Tādos brīžos nevar vienkārši uzkliegt kā kaķim vai sunim, kas aizietu stūrī un vairs tā nedarītu, sesks ies līdz galam, kamēr būs izdarījis savu. Dažkārt Šīla sabožas un izrāda, ka ir apvainojusies, uzlienot uz galda un apgāžot cukurtrauku vai izšķiežot sāli pa visu virtuvi.
Jautāta, cik izmaksā dzīvnieka uzturēšana, Sintija atzīst, ka tas nav lēti, sesks prasa daudz līdzekļu. „Sākumā jau izdevumi par pašu dzīvnieku. Sesku cenas ir atšķirīgas, tās atkarīgas, vai dzīvnieciņš jau ir vakcinēts, vai ne. Mēs nopirkām lētāku un potējām paši, beigās tā pati cena vien sanāca, jo nereti nepieciešamās vakcīnas maksā līdz pat 20 latiem. Pēc tam ir nepieciešama speciālā sesku barība, kas arī nav no lētajām, maksā līdz sešiem latiem par iesaiņojumu. Protams, vajadzīgs arī piemērots būris, līdzko sesks paaugas, arī krātiņš vajadzīgs lielāks. Pa reizei jānopērk arī vitamīni, kas ir vēl papildu izdevumi, tāpēc, iegādājoties sesku, jārēķinās, ka ik mēnesi būs jāšķiras no noteiktas summas,” atklāti saka dzīvnieka saimniece. Galvenais, ko seska saimniece iesaka, pirms iegādāties sesku, nepieciešams saprast, vai cilvēkam ir pietiekami daudz pacietības, jo sesks nepārtraukti radīs kādu nekārtību. „Kad ciemos atbrauc draudzenes, viņas saka, ka nevienu sekundi nevarētu sesku mājās paciest, jo tur, kur ir sesks, tur viss krīt un gāžas, puķu podi ir izrakņāti. Jā, tā ir, ka šis dzīvnieks rada lielu nekārtību. Cilvēki, kuri nav tik iecietīgi vai ir pārāk lieli kārtības mīļotāji, nevarētu mājās turēt sesku. Taču, ja to visu var pārvarēt, tad dzīvnieciņš ir ļoti mīļš,” stāsta seska saimniece Sintija.
Zane Ieviņa
Komentāri