Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Naksnīgās Prāgas burvība

Druva
12:28
21.09.2012
4
Dscf1384 1

Daudz ir dzirdēts par „zelta” pilsētu Prāgu, kas ir kā tūristu paradīze un viena no Eiropas arhitektūras pērlēm.

Parasti, kad pilsētu skatām ar tūristu acīm, vērtējam arhitektūras pieminekļus un objektus, kas minēti tūrisma bukletos. Protams, ir svarīgi redzēt visu, ko sniedz pilsēta, taču, lai ceļojums būtu īpašs, katram jāatrod tajā sava īpašā noskaņa. To Prāgā atrada arī cēsniece Džeina Šulte ar draugu Matīsu. Šī noskaņa ir naksnīgā Prāga. Pāris nolēma, ka jāizbauda vasaras pēdējās dienas un jāatpūšas pirms jaunā mācību gada. Abi sapratuši, ka, braukājot pa Latviju, ir grūti atslēgties no ikdienas darbiem, jo ik mirkli esi viena telefona zvana attālumā. Džeina stāsta, ka brauciens nācis tieši laikā: „Matīsam bija jāpiedalās Pasaules kausa posmā slaloma airēšanā, tāpēc bija arī pienākums doties uz Prāgu. Izlēmām apvienot lietderīgo ar patīkamo, bet jāsaka, ka brauciens nāca ne tikai kā veiksmīga sakritība, bet varētu pat teikt – vēlmju piepildījums.” Ceļā uz mērķi viņi devās ar automašīnu, tāpēc daudz laika tika pavadīts uz lielceļiem, taču ceļotāji nejutās nogurdināti, jo ar katru nobraukto kilometru, kas tuvināja galamērķim, noskaņojums uzlabojās. Prāgā Džeina ar Matīsu pavadīja nedēļu, īrēja dzīvokli netālu no vecpilsētas. Tas palīdzējis izbaudīt un sajust īpašo Čehijas galvaspilsētas atmosfēru. Pirmā tikšanās ar brīnišķīgo Prāgu bija naktī. „Jau braucot cauri pilsētai un veroties pa mašīnas logu, uzjundīja patīkama piedzīvojumu sajūta, gribējās ātrāk visu apskatīt, visur pabūt. Jau pirmajos mirkļos sajutu, ka Prāgai piemīt neaprakstāmā senatnes elpa, kas pilnībā aizrauj.” Par spīti tam, ka pāris pilsētā ieradās pēc gara ceļa un bija manāms nogurums, gulēt iet nemaz nav gribējies: „Bija tikai viena doma – ātrāk izkravāt visas

mantas, lai katru nākamo dienu varētu pavadīt tikai pilsētas apskatei un baudīšanai.” Tā kā Matīsam no rītiem bija ieplānoti treniņi, ekskursijām tika atvēlēti vakari, kuros izjusta Prāgas burvība. Džeina stāsta, ka ik mirkli naksnīgo pilsētu baudījusi tā, it kā tā būtu paradīze zemes virsū: „Prāga naktī ir kaut kas neaprakstāms! Katra mazākā izgaismotā ieliņa stāsta savu stāstu. Nostājoties Svētā Vīta katedrāles pakājē, tu jūties kā apburts līdz detaļai izspēlētas arhitektūras skaistuma priekšā, kur Prāgas augstie torņi slejas naksnīgajās debesīs.” Mazajās ieliņās arī vakara stundās kūsā dzīvība – tūristi apbrīnā skatās uz plašo preču klāstu, sarunājas, apspriežas, ko pārvest saviem mīļajiem, citviet ir viena āra kafejnīca pie otras, kur apmeklētāji nesteidzīgi bauda čehu alu, dalās iespaidos par redzēto, katrs izceļot sev tīkamāko un skaistāko. Tādos mirkļos rodas iespēja uz Prāgu paskatīties it kā no malas un uz mirkli izrauties no ikdienas steigas. „Ir interesanti vērot tūristus, kas iet garām, sparīgi kartē meklējot nākamo apskates objektu. Ir patīkami kaut kur pūlī sadzirdēt arī latviešu valodu. Aizejot nedaudz tālāk no vecpilsētas centra, var pilnībā izbaudīt arhitektūru. Tur pat naktī ielas malā stāv muzikanti un spēlē kaut ko senatnīgi skaistu, radot romantisku noskaņu, kas nepiestāv ikdienas steigai, bet naktij piešķir neaprakstāmu valdzinājumu,” tā Džeina.

Domādama par populārajiem tūrisma objektiem, ko būtu vērts redzēt, Džeina min Prāgas rātsnamu un astronomisko pulksteni: „Pulkstenis fascinēja visvairāk, jo tam ir vairākas sastāvdaļas, kas izraisa interesi. Piemēram, hronometrs, kas saukts arī par Prāgas Orloj. Tas veidots no trim vēl smalkākām detaļām – astronomiskās skalas, kas atspoguļo Saules un Mēness stāvokli, „Apustuļa pastaigas”, ko iespējams vērot ik stundu un kuras laikā pārvietojas vairākas skulptūras, un visbeidzot – kalendāra ciparnīca ar divpadsmit medaljoniem, kas pārstāv katru no divpadsmit mēnešiem,” stāsta Džeina. Kā vienu no iespaidīgākajiem apskates objektiem Džeina min arī Petrina skatu torni, kas veidots līdzīgi kā Parīzes Eifeļa tornis. Petrinas tornis atrodas kalna virsotnē, 318 metru augstumā, no tā paveras skats uz visu Prāgu. „Stāvot torņa smailē un raugoties lejā uz pilsētu, šķiet, ka to var satvert plaukstās. Pilsētas arhitektūra, nami ar dakstiņu jumtiem, Vltavas upe, senatnīgie tilti, katedrāles, prezidenta pils – visa šī varenība piepeši liekas rokas stiepiena attālumā. Tas lika elpai aizrauties,” tā Džeina un stāsta, ka torņa virsotnē sagaidījuši saulrietu. “Kad sāka krēslot, pilsēta zem mums iedegās mazās, spožās gaismiņās. Tas ir tiešām neaprakstāms skats, nav latviešu valodā tādu vārdu, lai izteiktu, cik vienreizēji tas bija. Šādos mirkļos tu sāc izmisīgi vēlēties, kaut spētu fotografēt ar acīm un visu reibinošo skaistumu iemūžināt tādu, kā tu to redzi,” tā Džeina par sajūtām, ko sniegusi naksnīgā Prāga. Pilsēta jauniešus tik ļoti pieradinājusi pie skaistā, ka sirds sāpējusi, kad prombraucot aiz mašīnas loga pamazām pagaisuši pilsētas apveidi. Džeina ir pārliecināta, ka Prāga ir pilsēta, kurā atgriezīsies. Palikušas neapskatītas vairākas vietas, arī Prāgas romantisma pērle – muzikālās strūklakas. Tās tika atstātas nākamajai reizei, lai būtu vieta, kur no jauna izgaršot senatnīgās pilsētas nakts romantiku. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
69

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi