Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Naksnīgās Prāgas burvība

Druva
12:28
21.09.2012
16
Dscf1384 1

Daudz ir dzirdēts par „zelta” pilsētu Prāgu, kas ir kā tūristu paradīze un viena no Eiropas arhitektūras pērlēm.

Parasti, kad pilsētu skatām ar tūristu acīm, vērtējam arhitektūras pieminekļus un objektus, kas minēti tūrisma bukletos. Protams, ir svarīgi redzēt visu, ko sniedz pilsēta, taču, lai ceļojums būtu īpašs, katram jāatrod tajā sava īpašā noskaņa. To Prāgā atrada arī cēsniece Džeina Šulte ar draugu Matīsu. Šī noskaņa ir naksnīgā Prāga. Pāris nolēma, ka jāizbauda vasaras pēdējās dienas un jāatpūšas pirms jaunā mācību gada. Abi sapratuši, ka, braukājot pa Latviju, ir grūti atslēgties no ikdienas darbiem, jo ik mirkli esi viena telefona zvana attālumā. Džeina stāsta, ka brauciens nācis tieši laikā: „Matīsam bija jāpiedalās Pasaules kausa posmā slaloma airēšanā, tāpēc bija arī pienākums doties uz Prāgu. Izlēmām apvienot lietderīgo ar patīkamo, bet jāsaka, ka brauciens nāca ne tikai kā veiksmīga sakritība, bet varētu pat teikt – vēlmju piepildījums.” Ceļā uz mērķi viņi devās ar automašīnu, tāpēc daudz laika tika pavadīts uz lielceļiem, taču ceļotāji nejutās nogurdināti, jo ar katru nobraukto kilometru, kas tuvināja galamērķim, noskaņojums uzlabojās. Prāgā Džeina ar Matīsu pavadīja nedēļu, īrēja dzīvokli netālu no vecpilsētas. Tas palīdzējis izbaudīt un sajust īpašo Čehijas galvaspilsētas atmosfēru. Pirmā tikšanās ar brīnišķīgo Prāgu bija naktī. „Jau braucot cauri pilsētai un veroties pa mašīnas logu, uzjundīja patīkama piedzīvojumu sajūta, gribējās ātrāk visu apskatīt, visur pabūt. Jau pirmajos mirkļos sajutu, ka Prāgai piemīt neaprakstāmā senatnes elpa, kas pilnībā aizrauj.” Par spīti tam, ka pāris pilsētā ieradās pēc gara ceļa un bija manāms nogurums, gulēt iet nemaz nav gribējies: „Bija tikai viena doma – ātrāk izkravāt visas

mantas, lai katru nākamo dienu varētu pavadīt tikai pilsētas apskatei un baudīšanai.” Tā kā Matīsam no rītiem bija ieplānoti treniņi, ekskursijām tika atvēlēti vakari, kuros izjusta Prāgas burvība. Džeina stāsta, ka ik mirkli naksnīgo pilsētu baudījusi tā, it kā tā būtu paradīze zemes virsū: „Prāga naktī ir kaut kas neaprakstāms! Katra mazākā izgaismotā ieliņa stāsta savu stāstu. Nostājoties Svētā Vīta katedrāles pakājē, tu jūties kā apburts līdz detaļai izspēlētas arhitektūras skaistuma priekšā, kur Prāgas augstie torņi slejas naksnīgajās debesīs.” Mazajās ieliņās arī vakara stundās kūsā dzīvība – tūristi apbrīnā skatās uz plašo preču klāstu, sarunājas, apspriežas, ko pārvest saviem mīļajiem, citviet ir viena āra kafejnīca pie otras, kur apmeklētāji nesteidzīgi bauda čehu alu, dalās iespaidos par redzēto, katrs izceļot sev tīkamāko un skaistāko. Tādos mirkļos rodas iespēja uz Prāgu paskatīties it kā no malas un uz mirkli izrauties no ikdienas steigas. „Ir interesanti vērot tūristus, kas iet garām, sparīgi kartē meklējot nākamo apskates objektu. Ir patīkami kaut kur pūlī sadzirdēt arī latviešu valodu. Aizejot nedaudz tālāk no vecpilsētas centra, var pilnībā izbaudīt arhitektūru. Tur pat naktī ielas malā stāv muzikanti un spēlē kaut ko senatnīgi skaistu, radot romantisku noskaņu, kas nepiestāv ikdienas steigai, bet naktij piešķir neaprakstāmu valdzinājumu,” tā Džeina.

Domādama par populārajiem tūrisma objektiem, ko būtu vērts redzēt, Džeina min Prāgas rātsnamu un astronomisko pulksteni: „Pulkstenis fascinēja visvairāk, jo tam ir vairākas sastāvdaļas, kas izraisa interesi. Piemēram, hronometrs, kas saukts arī par Prāgas Orloj. Tas veidots no trim vēl smalkākām detaļām – astronomiskās skalas, kas atspoguļo Saules un Mēness stāvokli, „Apustuļa pastaigas”, ko iespējams vērot ik stundu un kuras laikā pārvietojas vairākas skulptūras, un visbeidzot – kalendāra ciparnīca ar divpadsmit medaljoniem, kas pārstāv katru no divpadsmit mēnešiem,” stāsta Džeina. Kā vienu no iespaidīgākajiem apskates objektiem Džeina min arī Petrina skatu torni, kas veidots līdzīgi kā Parīzes Eifeļa tornis. Petrinas tornis atrodas kalna virsotnē, 318 metru augstumā, no tā paveras skats uz visu Prāgu. „Stāvot torņa smailē un raugoties lejā uz pilsētu, šķiet, ka to var satvert plaukstās. Pilsētas arhitektūra, nami ar dakstiņu jumtiem, Vltavas upe, senatnīgie tilti, katedrāles, prezidenta pils – visa šī varenība piepeši liekas rokas stiepiena attālumā. Tas lika elpai aizrauties,” tā Džeina un stāsta, ka torņa virsotnē sagaidījuši saulrietu. “Kad sāka krēslot, pilsēta zem mums iedegās mazās, spožās gaismiņās. Tas ir tiešām neaprakstāms skats, nav latviešu valodā tādu vārdu, lai izteiktu, cik vienreizēji tas bija. Šādos mirkļos tu sāc izmisīgi vēlēties, kaut spētu fotografēt ar acīm un visu reibinošo skaistumu iemūžināt tādu, kā tu to redzi,” tā Džeina par sajūtām, ko sniegusi naksnīgā Prāga. Pilsēta jauniešus tik ļoti pieradinājusi pie skaistā, ka sirds sāpējusi, kad prombraucot aiz mašīnas loga pamazām pagaisuši pilsētas apveidi. Džeina ir pārliecināta, ka Prāga ir pilsēta, kurā atgriezīsies. Palikušas neapskatītas vairākas vietas, arī Prāgas romantisma pērle – muzikālās strūklakas. Tās tika atstātas nākamajai reizei, lai būtu vieta, kur no jauna izgaršot senatnīgās pilsētas nakts romantiku. Zane Ieviņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi