Daudz ir dzirdēts par „zelta” pilsētu Prāgu, kas ir kā tūristu paradīze un viena no Eiropas arhitektūras pērlēm.
Parasti, kad pilsētu skatām ar tūristu acīm, vērtējam arhitektūras pieminekļus un objektus, kas minēti tūrisma bukletos. Protams, ir svarīgi redzēt visu, ko sniedz pilsēta, taču, lai ceļojums būtu īpašs, katram jāatrod tajā sava īpašā noskaņa. To Prāgā atrada arī cēsniece Džeina Šulte ar draugu Matīsu. Šī noskaņa ir naksnīgā Prāga. Pāris nolēma, ka jāizbauda vasaras pēdējās dienas un jāatpūšas pirms jaunā mācību gada. Abi sapratuši, ka, braukājot pa Latviju, ir grūti atslēgties no ikdienas darbiem, jo ik mirkli esi viena telefona zvana attālumā. Džeina stāsta, ka brauciens nācis tieši laikā: „Matīsam bija jāpiedalās Pasaules kausa posmā slaloma airēšanā, tāpēc bija arī pienākums doties uz Prāgu. Izlēmām apvienot lietderīgo ar patīkamo, bet jāsaka, ka brauciens nāca ne tikai kā veiksmīga sakritība, bet varētu pat teikt – vēlmju piepildījums.” Ceļā uz mērķi viņi devās ar automašīnu, tāpēc daudz laika tika pavadīts uz lielceļiem, taču ceļotāji nejutās nogurdināti, jo ar katru nobraukto kilometru, kas tuvināja galamērķim, noskaņojums uzlabojās. Prāgā Džeina ar Matīsu pavadīja nedēļu, īrēja dzīvokli netālu no vecpilsētas. Tas palīdzējis izbaudīt un sajust īpašo Čehijas galvaspilsētas atmosfēru. Pirmā tikšanās ar brīnišķīgo Prāgu bija naktī. „Jau braucot cauri pilsētai un veroties pa mašīnas logu, uzjundīja patīkama piedzīvojumu sajūta, gribējās ātrāk visu apskatīt, visur pabūt. Jau pirmajos mirkļos sajutu, ka Prāgai piemīt neaprakstāmā senatnes elpa, kas pilnībā aizrauj.” Par spīti tam, ka pāris pilsētā ieradās pēc gara ceļa un bija manāms nogurums, gulēt iet nemaz nav gribējies: „Bija tikai viena doma – ātrāk izkravāt visas
mantas, lai katru nākamo dienu varētu pavadīt tikai pilsētas apskatei un baudīšanai.” Tā kā Matīsam no rītiem bija ieplānoti treniņi, ekskursijām tika atvēlēti vakari, kuros izjusta Prāgas burvība. Džeina stāsta, ka ik mirkli naksnīgo pilsētu baudījusi tā, it kā tā būtu paradīze zemes virsū: „Prāga naktī ir kaut kas neaprakstāms! Katra mazākā izgaismotā ieliņa stāsta savu stāstu. Nostājoties Svētā Vīta katedrāles pakājē, tu jūties kā apburts līdz detaļai izspēlētas arhitektūras skaistuma priekšā, kur Prāgas augstie torņi slejas naksnīgajās debesīs.” Mazajās ieliņās arī vakara stundās kūsā dzīvība – tūristi apbrīnā skatās uz plašo preču klāstu, sarunājas, apspriežas, ko pārvest saviem mīļajiem, citviet ir viena āra kafejnīca pie otras, kur apmeklētāji nesteidzīgi bauda čehu alu, dalās iespaidos par redzēto, katrs izceļot sev tīkamāko un skaistāko. Tādos mirkļos rodas iespēja uz Prāgu paskatīties it kā no malas un uz mirkli izrauties no ikdienas steigas. „Ir interesanti vērot tūristus, kas iet garām, sparīgi kartē meklējot nākamo apskates objektu. Ir patīkami kaut kur pūlī sadzirdēt arī latviešu valodu. Aizejot nedaudz tālāk no vecpilsētas centra, var pilnībā izbaudīt arhitektūru. Tur pat naktī ielas malā stāv muzikanti un spēlē kaut ko senatnīgi skaistu, radot romantisku noskaņu, kas nepiestāv ikdienas steigai, bet naktij piešķir neaprakstāmu valdzinājumu,” tā Džeina.
Domādama par populārajiem tūrisma objektiem, ko būtu vērts redzēt, Džeina min Prāgas rātsnamu un astronomisko pulksteni: „Pulkstenis fascinēja visvairāk, jo tam ir vairākas sastāvdaļas, kas izraisa interesi. Piemēram, hronometrs, kas saukts arī par Prāgas Orloj. Tas veidots no trim vēl smalkākām detaļām – astronomiskās skalas, kas atspoguļo Saules un Mēness stāvokli, „Apustuļa pastaigas”, ko iespējams vērot ik stundu un kuras laikā pārvietojas vairākas skulptūras, un visbeidzot – kalendāra ciparnīca ar divpadsmit medaljoniem, kas pārstāv katru no divpadsmit mēnešiem,” stāsta Džeina. Kā vienu no iespaidīgākajiem apskates objektiem Džeina min arī Petrina skatu torni, kas veidots līdzīgi kā Parīzes Eifeļa tornis. Petrinas tornis atrodas kalna virsotnē, 318 metru augstumā, no tā paveras skats uz visu Prāgu. „Stāvot torņa smailē un raugoties lejā uz pilsētu, šķiet, ka to var satvert plaukstās. Pilsētas arhitektūra, nami ar dakstiņu jumtiem, Vltavas upe, senatnīgie tilti, katedrāles, prezidenta pils – visa šī varenība piepeši liekas rokas stiepiena attālumā. Tas lika elpai aizrauties,” tā Džeina un stāsta, ka torņa virsotnē sagaidījuši saulrietu. “Kad sāka krēslot, pilsēta zem mums iedegās mazās, spožās gaismiņās. Tas ir tiešām neaprakstāms skats, nav latviešu valodā tādu vārdu, lai izteiktu, cik vienreizēji tas bija. Šādos mirkļos tu sāc izmisīgi vēlēties, kaut spētu fotografēt ar acīm un visu reibinošo skaistumu iemūžināt tādu, kā tu to redzi,” tā Džeina par sajūtām, ko sniegusi naksnīgā Prāga. Pilsēta jauniešus tik ļoti pieradinājusi pie skaistā, ka sirds sāpējusi, kad prombraucot aiz mašīnas loga pamazām pagaisuši pilsētas apveidi. Džeina ir pārliecināta, ka Prāga ir pilsēta, kurā atgriezīsies. Palikušas neapskatītas vairākas vietas, arī Prāgas romantisma pērle – muzikālās strūklakas. Tās tika atstātas nākamajai reizei, lai būtu vieta, kur no jauna izgaršot senatnīgās pilsētas nakts romantiku. Zane Ieviņa
Komentāri