Otrdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

Sarmīte Feldmane
11:04
18.11.2024
13
Lukas

Katra detaļa svarīga. Lūkass Matutis savā modeļu darbnīcā. FOTO: no albuma

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi.

Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas vēsture 1/35 mērogā”.

 “Pirmā smagā tehnika, kas nonāk Latvijas armijas rīcībā, ir 1.pasaules kara britu tanki “Mark V”. Tā bija novecojusi, un 30.gados Latvija no vāciešiem armijas vajadzībām iegādājās divus tankus, nosauca par Maksu un Moricu,” stāsta Lūkass un uzsver, ka dzīvi Latvijā izmainīja 2.pasaules karš, kad pāri mūsu zemei brauca dažāda militārā tehnika. Izsekojot tai, var stāstīt arī Latvijas vēsturi.

Lūkass rāda fotogrāfiju, kurā redzams padomju tanks BT 7. “Tas 1941.gadā bija pamests Cēsīs pie tiesas mājas.  Viegls tanks, varēja braukt bez kāpurķēdēm, ātrs padomju tanks no 30.gadiem, viegli bruņots, tādi bija saražoti desmitiem tūkstošu. Kara sākumā bija novecojuši un nebija pretinieki vācu tankiem,” vēstures lappusi paver cēsnieks un turpina: “Ar tā pēcteci saistās šodiena, vērtējot interesants notikums”. 1942., 1943. gadā latvieši, kas bija aizbēguši vai dzīvoja Krievijā, valsts vadītā ziedojumu vākšanā sameta 1,2 miljonus rubļu un nodeva tos desmit tanku ražošanai. Visiem tankiem uz sāniem bija uzraksts “Latviešu strēlnieks”. “Tie devās kaujā pie    Kurskas, kur arī liela daļa palika. Katrā tankā četri cilvēki, visi latvieši, cik izdzīvoja, nav zināms,” stāsta Lūkass.

Fotogrāfijā redzamais vermahta tanks “Sturmgeschütz III” ( StuG III ), apmētāts ar puķēm. Tā 1941.gadā vācieši tika sagaidīti Rīgā. Blakus bildei tanka modelis. “Amerikāņi krieviem pārdeva daudzus tankus “Sherman” . Tādi brauca arī cauri Latvijai, kad Sarkanā armija devās uz Eiropu. Kara beigās Krievijā sāka ražot “IS 2” jeb Josifs Staļins. 120 milimetru lielgabals tika galā ar visu vācu tehniku. Blakus lielākais ienaidnieks “Tiger II”, viens no lielākajiem tankiem,  atpazīstama četrstūra forma, smagi bruņots. Tādi Latvijā ienāca 1943.gadā, bet cieta no tehniskām problēmām. Fotogrāfijā tāds redzams 1943.gadā Jelgavā.
Izlūku tanki T-60 2A, kaut nu jau 60, 70 gadus veci, aizvien noder Ukrainā. Kājnieku kaujas transports    “MTD2” bija    pielāgots karam Afganistānā. Aizved astoņus karavīrus, piesedz, ir kā smagi bruņots kara biedrs. Uz jumta prettanku raķete. Tas ir karš, par kuru daudz nerunā. No Latvijas tika iesaukti 3640 vīrieši. 63 gāja bojā, viens pazuda, vairāki ievainoti. Arī šo tehniku karā Ukrainā izmanto abas puses,” stāsta Lūkass.

Abramsi, himari – šodien dzirdēti militārās tehnikas nosaukumi. “Par katru tehnikas modeli var veidot izstādi, jo tā attīstās,” bilst cēsnieks un pastāsta, ka Latvijā ražotā “Patria” modeļa izstādē nav, jo tajā redzama uzbrukuma tehnika.   

Lūkasam uz galda kaudze ar simtiem kāda modeļa detaļu. Tās tiek izgrieztas, slīpētas, pielabotas, krāsotas. “Reti kad jau ir redzamas metāla līnijas, tās pašam ar roku jāiekausē. Krāsošana ir vissarežģītākā – atrast īsto toni, tad vecināt. Krāsojuma tekstūra ir svarīga, citam modelim tā glancēta, citam matēta. Dubļi, rūsa, eļļas pleķi, kādā vietā krāsa nolupusi – jāizskatās īsti, jo šajā tehnikā dzīvo cilvēki. Arī viņiem jāizskatās kā karavīriem ikdienā,” atklāj Lūkass. Viņš gatavs vairākas dienas pētīt  dubļus, kā tie krīt uz metāla, pielīp, kā putekļi krājas uz tehnikas.

“Par militāro tehniku internetā resursu ir ļoti daudz. Ja interesē, atbildes var atrast,” atgādina divdesmitgadnieks Lūkass.

Izstādē apskatāmie 15 modeļi ir    35 reizes mazāki par īsto prototipu. Viņš uzskata, ka 1:35 tehnikas modeļiem ir labākais mērogs, jo tad var redzēt mazās detaļas. Katra modeļa izgatavošana prasa laiku līdz nedēļai.    Lūkass atzīst, ka iegādāties detaļas nav problēmu. Rīgā ir hobijmodeļu veikals. Lietuvā ļoti liels veikals. “Tā ir sava pasaule,” saka Lūkass un atklāj, ka ne jau visu var iegādāties veikalā. Viņš izmanto arī 3D printeri, piemēram, lai izgatavotu ložmetēju, kas vajadzīgs tankam.    Bet aprīkojums – kannas, baļķi – ir paša izdomāti un izgatavoti.   

Kaujas ainām piemērotākais mērogs ir 1:100, kad tanks ir sērkociņu kastītes lielumā. “Ir izaicinājums izgatavot tik mazu, bet precīzu,” saka Lūkass un ar smaidu piebilst, ka gatavo arī civilās tehnikas modeļus. Nesen pabeidzis automašīnas “GAZ 66” modeli, ko pasūtījis vīrs, kurš kādreiz ar to braucis. Ar to saistās atmiņas, un bija jābūt    gan īstajai numura zīmei, gan tieši tādām buktēm, kādas bija.

“Lidmašīnai daudz laika prasa kabīnes izgatavošana, kuģi vienmēr mazi, tos izgatavot ir, kā pilsētu uzbūvēt,” saka Lūkass un piebilst: “Man patīk pamainīt – tad ķimerēties ar vienu, tad citu.” 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
23

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
21

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
90
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Aptaukošanās un diabēts – kāpēc jāārstē kopā?

13:57
13.11.2024
32

Gan aptaukošanās slimība, gan otrā tipa cukura diabēts ir cieši saistīti, un, ārstējot vienu, var novērst otru. Kurpretim neārstējot – pieaug abu izplatība. Kāpēc tā, skaidro Dr.med., endokrinoloģe un Diabēta federācijas vadītāja Indra Štelmane. Nianses par minerālvielu un vitamīnu papildu uzņemšana cukura diabēta pacientam raksturo “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa. “Lai gan daudziem šķiet, ka […]

Distanču slēpošana un veselība: Kādi ieguvumi ir no šīs aktivitātes?

13:51
13.11.2024
20

Distanču slēpošana arī Latvijā kļūst arvien populārāka, tā ir pieejama visiem un ļauj atpūsties, baudot sniegotās ainavas. Distanču slēpošanas priekšrocības noteikti pārliecinās jūs traukties pa sniegotām takām! No brīža, kad uz sasalušās zemes nosēžas pirmā sniega kārta līdz szonas noslēgumam, gan slēpotāji, gan snovbordisti iekaro kalnu nogāzes, lai izbaudītu sniegpilnus priekus. Un, lai gan šie […]

Inženiera darba radošums pārtapis dzejā

06:47
07.11.2024
34

Šoruden iznāca zaubēnieša Ojāra Evalda Bīriņa dzejas krājums bērniem “Pasakas no Ota vācelītes”. “Tā izdota uz mana mazmazdēliņa dzimšanas dienu,” stāsta 87 gadus vecais autors. Grāmata nosaukumu ieguvusi tāpēc, ka mazbērni viņu iesaukuši par Oti, tā aizstājot izplatīto vectētiņa sinonīmu opi. Viņam esot bijusi tā lielā laime izaudzināt ne vien savus bērnus, bet arī visus […]

Tautas balss

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
55
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Godināt savu vēsturi

14:53
13.11.2024
22
16
Lasītāja raksta:

“Rīgā atjaunota kādreizējā rātskunga dzimtas apbedījuma vieta. Pašvaldība tam veltījusi ap simts tūkstošiem eiro. Protams, vēsture jāsaglabā, bet vai tikpat lielu vērību un līdzekļus velta arī latviešu tautas dižgaru kapavietu kopšanai un uzturēšanai? Jā, baltvācu un krievu patricieši pirms gadsimtiem varēja atļauties būvēt varenas ēkas un varenas kapu vietas, latvieši ne, bet būtu vērts vairāk […]

Necieņa pret iedzīvotājiem

14:53
13.11.2024
39
Cēsnieks raksta:

“Cēsīs, Lāču ielā, jau ilgāku laiku nedeg trīs ielas laternas. Tur ielas malā ir garāžu kooperatīvs, cilvēki no rīta iet pēc mašīnas, vakarā to noliek. Tagad, kad dienas īsas, jātaustās pa tumsu. Skaidri saprotams, ka darba nav daudz, armatūra ir, jāieliek spuldzes, un, iespējams, vajadzīgs kāds neliels remonts. Laternas nedeg jau ilgāku laiku, manuprāt, tā […]

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
27
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
19
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Sludinājumi