Sestdiena, 13. decembris
Vārda dienas: Lūcija, Veldze

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

Sarmīte Feldmane
11:04
18.11.2024
188
Lukas

Katra detaļa svarīga. Lūkass Matutis savā modeļu darbnīcā. FOTO: no albuma

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi.

Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas vēsture 1/35 mērogā”.

 “Pirmā smagā tehnika, kas nonāk Latvijas armijas rīcībā, ir 1.pasaules kara britu tanki “Mark V”. Tā bija novecojusi, un 30.gados Latvija no vāciešiem armijas vajadzībām iegādājās divus tankus, nosauca par Maksu un Moricu,” stāsta Lūkass un uzsver, ka dzīvi Latvijā izmainīja 2.pasaules karš, kad pāri mūsu zemei brauca dažāda militārā tehnika. Izsekojot tai, var stāstīt arī Latvijas vēsturi.

Lūkass rāda fotogrāfiju, kurā redzams padomju tanks BT 7. “Tas 1941.gadā bija pamests Cēsīs pie tiesas mājas.  Viegls tanks, varēja braukt bez kāpurķēdēm, ātrs padomju tanks no 30.gadiem, viegli bruņots, tādi bija saražoti desmitiem tūkstošu. Kara sākumā bija novecojuši un nebija pretinieki vācu tankiem,” vēstures lappusi paver cēsnieks un turpina: “Ar tā pēcteci saistās šodiena, vērtējot interesants notikums”. 1942., 1943. gadā latvieši, kas bija aizbēguši vai dzīvoja Krievijā, valsts vadītā ziedojumu vākšanā sameta 1,2 miljonus rubļu un nodeva tos desmit tanku ražošanai. Visiem tankiem uz sāniem bija uzraksts “Latviešu strēlnieks”. “Tie devās kaujā pie    Kurskas, kur arī liela daļa palika. Katrā tankā četri cilvēki, visi latvieši, cik izdzīvoja, nav zināms,” stāsta Lūkass.

Fotogrāfijā redzamais vermahta tanks “Sturmgeschütz III” ( StuG III ), apmētāts ar puķēm. Tā 1941.gadā vācieši tika sagaidīti Rīgā. Blakus bildei tanka modelis. “Amerikāņi krieviem pārdeva daudzus tankus “Sherman” . Tādi brauca arī cauri Latvijai, kad Sarkanā armija devās uz Eiropu. Kara beigās Krievijā sāka ražot “IS 2” jeb Josifs Staļins. 120 milimetru lielgabals tika galā ar visu vācu tehniku. Blakus lielākais ienaidnieks “Tiger II”, viens no lielākajiem tankiem,  atpazīstama četrstūra forma, smagi bruņots. Tādi Latvijā ienāca 1943.gadā, bet cieta no tehniskām problēmām. Fotogrāfijā tāds redzams 1943.gadā Jelgavā.
Izlūku tanki T-60 2A, kaut nu jau 60, 70 gadus veci, aizvien noder Ukrainā. Kājnieku kaujas transports    “MTD2” bija    pielāgots karam Afganistānā. Aizved astoņus karavīrus, piesedz, ir kā smagi bruņots kara biedrs. Uz jumta prettanku raķete. Tas ir karš, par kuru daudz nerunā. No Latvijas tika iesaukti 3640 vīrieši. 63 gāja bojā, viens pazuda, vairāki ievainoti. Arī šo tehniku karā Ukrainā izmanto abas puses,” stāsta Lūkass.

Abramsi, himari – šodien dzirdēti militārās tehnikas nosaukumi. “Par katru tehnikas modeli var veidot izstādi, jo tā attīstās,” bilst cēsnieks un pastāsta, ka Latvijā ražotā “Patria” modeļa izstādē nav, jo tajā redzama uzbrukuma tehnika.   

Lūkasam uz galda kaudze ar simtiem kāda modeļa detaļu. Tās tiek izgrieztas, slīpētas, pielabotas, krāsotas. “Reti kad jau ir redzamas metāla līnijas, tās pašam ar roku jāiekausē. Krāsošana ir vissarežģītākā – atrast īsto toni, tad vecināt. Krāsojuma tekstūra ir svarīga, citam modelim tā glancēta, citam matēta. Dubļi, rūsa, eļļas pleķi, kādā vietā krāsa nolupusi – jāizskatās īsti, jo šajā tehnikā dzīvo cilvēki. Arī viņiem jāizskatās kā karavīriem ikdienā,” atklāj Lūkass. Viņš gatavs vairākas dienas pētīt  dubļus, kā tie krīt uz metāla, pielīp, kā putekļi krājas uz tehnikas.

“Par militāro tehniku internetā resursu ir ļoti daudz. Ja interesē, atbildes var atrast,” atgādina divdesmitgadnieks Lūkass.

Izstādē apskatāmie 15 modeļi ir    35 reizes mazāki par īsto prototipu. Viņš uzskata, ka 1:35 tehnikas modeļiem ir labākais mērogs, jo tad var redzēt mazās detaļas. Katra modeļa izgatavošana prasa laiku līdz nedēļai.    Lūkass atzīst, ka iegādāties detaļas nav problēmu. Rīgā ir hobijmodeļu veikals. Lietuvā ļoti liels veikals. “Tā ir sava pasaule,” saka Lūkass un atklāj, ka ne jau visu var iegādāties veikalā. Viņš izmanto arī 3D printeri, piemēram, lai izgatavotu ložmetēju, kas vajadzīgs tankam.    Bet aprīkojums – kannas, baļķi – ir paša izdomāti un izgatavoti.   

Kaujas ainām piemērotākais mērogs ir 1:100, kad tanks ir sērkociņu kastītes lielumā. “Ir izaicinājums izgatavot tik mazu, bet precīzu,” saka Lūkass un ar smaidu piebilst, ka gatavo arī civilās tehnikas modeļus. Nesen pabeidzis automašīnas “GAZ 66” modeli, ko pasūtījis vīrs, kurš kādreiz ar to braucis. Ar to saistās atmiņas, un bija jābūt    gan īstajai numura zīmei, gan tieši tādām buktēm, kādas bija.

“Lidmašīnai daudz laika prasa kabīnes izgatavošana, kuģi vienmēr mazi, tos izgatavot ir, kā pilsētu uzbūvēt,” saka Lūkass un piebilst: “Man patīk pamainīt – tad ķimerēties ar vienu, tad citu.” 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
12

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
846
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
135

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
50

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
485
3

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
143

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi