Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Mazs gabaliņš Amerikas

Druva
11:41
16.12.2014
273
Varis Adamsons

Uzņēmuma “Vinda” direktors Varis Ādamsons kopā ar dažiem nozares pārstāvjiem viesojās Amerikā, apmeklējot šīs valsts specializēto ūdenssaimniecības izstādi “Weftec 2014”.

Viņus turp uzaicināja ASV vēstniecība Latvijā. Izstāde notiek katru gadu, vienreiz – Čikāgā, otru – Jaunorleānā, kurā tā bija šogad. Jāatgādina, ka 2005.gadā Jaunorleāna piedzīvoja postošu dabas katastrofu, ko atnesa viesuļvētra “Katrīna”.

V. Ādamsons atzīst, ka šo nevar saukt par ekskursiju klasiskā izpratnē, jo pirmajā vietā bija profesionālie pasākumi. Taču atlicis arī brīdis redzēt kaut ko vairāk, iepazīt pilsētu un Ameriku, kur viņš viesojās pirmo reizi.

“Pirmais secinājums – Amerikā dominē vārds – liels,” saka V. Ādamsons. “Tur viss ir liels, arī mūsu profesionālajā jomā. Bijām notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās uzbūvēti četri milzīgi rezervuāri. Darbināts tiekot tikai viens, bet uz jautājumu – kāpēc četri – atteica, ka tā ļoti labi izskatoties. Ceļi plati, automašīnas lielas, jaudīgas. Iznomājām 12 vietīgu busiņu, kas bija aprīkots ar 5,9 litru benzīna dzinēju. Mums tas šķiet kaut kas nesaprotams.”

Plūdu sekas pilsētā redzamas joprojām, bet pēc 2005.gada nelaimes ļoti domājot, kā nodrošināties pret to. Pilsētai cauri tek Misisipi, kuras krastā uzbūvētas betona sienas, arī ap pilsētas attīrīšanas iekārtām uzbūvēta četrus metrus augsta siena.

V. Ādamsons stāsta, ka viņi iepazīstināti ar jauno rajonu apbūvi: “Pēc “Katrīnas” apmēram ceturtdaļa iedzīvotāju pameta pilsētu, tagad tās vadība sākusi aktivitātes, lai dabūtu viņus atpakaļ. Tiek būvētas jaunas mājas, kuras piedāvā ar izdevīgiem noteikumiem. Interesanta ir privātmāju apbūve, visas būvētas uz pāļiem, paceltas vismaz metru virs zemes.”

Līdztekus profesionālām ekskursijām latvieši paspējuši vakarā ar senlaicīgu kuģīti izbraukt pa Misisipi, pabūt Otrā pasaules kara muzejā, kurā iespaidos gatavi dalīties vīri, kuri 1944. izcēlās Normandijā. Apmeklējuši muižu, kur risinājušies daži romānā “Vējiem līdzi” aprakstītie notikumi. Tā kā Jaunorleānas apkaime ir ļoti purvaina, ar laivu braukuši skatīties aligatorus.

“Tas bija interesants piedzīvojums. Iekāpām laivā, un tās vadītājs pēkšņi sāka atdarināt vardes kurkstēšanu un saukt kādu vārdu. Domājām, tas pa jokam, bet pēc brītiņa skatāmies – pie laivas patiešām piepeld aligators. Gids to pabaroja, tad pabraucām pa šiem ūdens klajiem, redzējām arī citus aligatorus. Lai arī Misisipi aligatori mazāki par krokodiliem, roku bāzt ūdenī tomēr negribējās,” saka V. Ādamsons.

Jaunorleāna saistās ar mūziku, ar džezu, un V. Ādamsons atzīst, ka mūzikas tur esot daudz. Uz ielām spēlē muzikanti, ir bezgala daudz krodziņu, kuros spēlē dzīvā mūzika. Interesanti bijis redzēt amerikāņu futbola spēli, kurā piedalījusies vietējā komanda “Saints”.

“Tas pilsētā ir vesels notikums,” saka V. Ādamsons. “Jau divas stundas pirms spēles galvenajā ielā, kas ved gar arēnu, tiek slēgta satiksme, lai cilvēki var netraucēti nokļūt uz spēli. Arēna uzņem 75 tūkstošus, un, manuprāt, 65 – 70 tūkstoši tur bija. Tas vietējiem ir pasākums ar ēšanu, dzeršanu, līdzi jušanu. Nopirkām biļetes augšējā sektora pēdējās rindās, kur tās maksāja 70 dolārus. Var tikai minēt, cik maksā biļetes labākajos sektoros.

Atmosfēra labi parādīja, ka cilvēkiem tie ir svētki. Ir ne tikai spēle, bet vesels šovs ar dažādām akcijām. Šoreiz dalīja lentītes cīņai pret krūts vēzi, pirms spēles sākuma uz laukuma tika aicināti un sveikti ārsti, kas cīnās pret to.

Bija interesanti pavērot divas līdzjutējas – , cik sapratu, māti ar meitu. Meitai 40 – 50 gadi, mātei kādi 80, viņa sēdēja ratiņkrēslā, taču abas no sirds juta līdzi. Kad komanda guva punktus, abas savstarpēji sasita plaukstas, atzīmējot veiksmīgo izspēli. Kopumā viss pasākums ilga kādas četras stundas, kas bija pilnas pozitīvu emociju!”

Ceļotājs atzīst, ka pēc vienas pilsētas nevar spriest par visu Ameriku, kas ir ļoti liela un daudzveidīga valsts. Taču radusies vēlme tur aizbraukt kā vienkāršam tūristam, lai izjustu šo valsti pilnvērtīgāk. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
11

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
20

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
277
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1052
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
139

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi