Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mazliet bāskerviliskās noskaņās

Druva
13:28
15.10.2014
16
Tirelpurvs

Uzreiz gan jāpasaka, ka nerunāšu par milzu suņiem kā Artura Konan-Doila zināmajā grāmatā, bet par purvu gan. Aicinājums par dzimtās zemes apceļošanu jau spēkā vienmēr, un arī mūsu mazajā zemītē vienmēr var atklāt ko jaunu, neredzētu.

Kad uzzināju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā rekonstruēta Lielā tīreļa laipa, nolēmu – vienreiz taču jāizmet loks pa vienu no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Domāts, darīts, un kādā saulainā septembra dienā, izmantojot atvaļinājumu, devāmies turp. Pa ceļam prātā atausa savdabīgā filma “Dokumentālists” par Intu, kura dzīvo pie Lielā tīreļa, filmā izceļoties ar diezgan necenzētu leksiku.

Samērā viegli atrodam autostāvvietu, lai gan vēlāk izrādās, ka var purvam piebraukt arī tuvāk. Bet noiet liekus pārsimt metru jau dažkārt der, jo īpaši tāpēc, ka dienas pārsvarā paiet, sēžot pie datora. Blakus autostāvvietai balta ķieģeļu māja, pie tās nevienu neredzam, taču iet pārbaudīt, vai tur tiešām dzīvo purva Inta, nedodamies. Tā teikt, ne jau ar tādu mērķi turp braukts.

Dodamies iepazīt purvu, jo, atklāti sakot, tādā klasiskā purvā īsti nav sanācis būt. Tā kā ir darba diena, automašīnu maz, kas liecina, ka nebūs jācenšas laipu sadalīt ar citiem purva vērotājiem. Nonākam līdz vietai, kur sākas laipa, kas apmeklētājiem atvērta pērnā gada augustā, bet pirms tam piecus gadus bija slēgta. Pirms došanās purvā izlasām informāciju, ka laipa izveidota divos lokos – lielajā un mazajā, un nolemjam – ja reiz atbraukts, ejam lielo, apmēram trīsarpus kilometru garo. Jo vairāk tāpēc, ka tā tālākajā galā uzbūvēts skatu tornis, lai uz tīreļpurvu var paraudzīties no augšienes.

Laipa stabila, ar margām, ik pa laikam ierīkotas atpūtas vietas, kur lielākā apmeklētāju plūsmā var palaist garām steidzīgākos, samainīties ar pretimnākošajiem. Purvā jūtams rudens tuvums, sāk dzeltēt purva bērziņu lapas, bet dabā – klusums. Nav vasaras putnu klaigu, dažādu sīku lidoņu sanoņas. Nospriežam, ka rudens labs laiks šīs vietas apmeklēšanai, jo odi netraucē, taču izpaliek putnu vērošana. Ik pa laikam uzstādītas planšetes ar informāciju par purvā vērojamo augu valstību, kas nav pārāk bagāta, tur mītošajiem putniem, citu noderīgu informāciju. Interesanti vērot purva pārvērtības. Sākumā tas pilnībā aizaudzis, ar palieliem kokiem, taču, jo tālāk, jo koki sīkāki, un arvien biežāk redzamas atklāta ūdens platības – ezeriņi, lāmas un akači. Ir skaidrs, ka ķert adrenalīnu, mēģinot nokāpt no laipas, būtu neprāts. Uzskatāmi var redzēt, kā notiek ūdens tilpes aizaugšana vai pārpurvošanās, jo pa ceļam ir gan vaļēji ezeriņi, kuros pat varētu peldēties, ja vien varētu pēc tam tikt ārā no ūdens, gan lāmas, kas sāk aizaugt, gan – gandrīz pilnībā aizaugušas. Kļūst skaidrs, ka purvs – tā ir joprojām mainīga dabas ekosistēma, kas dzīvo savu īpašo dzīvi, ar sev raksturīgo augu valstību. Informācija vēsta, ka Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no tā saucamajiem augstajiem purviem, proti, tā vidusdaļa ir augstāka par krastiem. Šo purvu pēdējo 8000 gadu laikā izveidojušas nelielas sūnas – sfagni, uzaudzējot līdz pat astoņus metrus biezu kūdras slāni, kura virspusē tās joprojām ir dzīvas un turpina augt. Un tā kā malas ir zemāk, kūdras kārta lēnām (ļoti, ļoti lēnām) slīd uz malām, kā rezultātā vidū atveras jauni ezeriņi. Tas vislabāk redzams no skatu torņa, jo purva vidū šo vaļējo ūdens platību ļoti daudz. Pilnīgi nemanot, rodas asociācija ar grāmatu “Bāskervilu suns”, kur šāda tīreļa vidū mita aprakstītais nezvērs. Pieļauju, ka rakstnieks pats pabijis šādā tīrelī, kur arī radās sižets. Domāju, ka, iestājoties tumsai, arī Lielajā tīrelī nav pārāk patīkamas sajūtas.

Jā, skats no torņa patiešām iespaidīgs, kā teikt, to nevar aprakstīt, tas jāredz pašam. Te vislabāk atklājas Lielā tīreļa apjoms, kura platība ir 5000 hektāru. Salīdzinājumam – Cēsu pilsētas platība nedaudz virs 1900 hektāriem. Pie purva lasāmajā informācijā tā platība salīdzināta ar Jelgavas pilsētu. Saule, miers, klusums un apkārt nebeidzamais purva klajums – sūnu, purva priedīšu, akaču, tumšu ezeriņu un vaivariņu smaržas valstība. Patiesībā ļoti meditatīva ainava, kas neliek skatienam aizķerieties aiz kāda objekta, kas izlec no kopējā fona. Vieta, kur atpūtināt acis un domas, lai pēc tam dotos tālāk. Interesanta ir purva priedīšu un bērziņu cīņa par izdzīvošanu. Koki nav augstāki par dažiem metriem, ar mezglos saaugušiem stumbriem un zariem, taču gatavi augt šajā skarbajā vidē. Kā lasāms, augstā purva ekosistēma, ko Lielā tīreļa laipa ļauj apmeklētājam iepazīt, ir unikāla un vitāli svarīga ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Turpinām ceļu, un purvs atkal no mitrā pārvēršas stingrākā, vairāk aizaugušā, jo tuvojas mala, un tad jau esam mežā, lai dotos atpakaļ pie mašīnas.

Secinājums – bija vērts atbraukt, un patiesībā te būtu iespējams pabūt arī citos gadalaikos, lai sajustu, kā purvs dzīvo vasarā, kā mostas no ziemas miega un varbūt pat – kā pārziemo. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi