Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Mazliet bāskerviliskās noskaņās

Druva
13:28
15.10.2014
70
Tirelpurvs

Uzreiz gan jāpasaka, ka nerunāšu par milzu suņiem kā Artura Konan-Doila zināmajā grāmatā, bet par purvu gan. Aicinājums par dzimtās zemes apceļošanu jau spēkā vienmēr, un arī mūsu mazajā zemītē vienmēr var atklāt ko jaunu, neredzētu.

Kad uzzināju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā rekonstruēta Lielā tīreļa laipa, nolēmu – vienreiz taču jāizmet loks pa vienu no lielākajiem sūnu purviem Latvijas piekrastē. Domāts, darīts, un kādā saulainā septembra dienā, izmantojot atvaļinājumu, devāmies turp. Pa ceļam prātā atausa savdabīgā filma “Dokumentālists” par Intu, kura dzīvo pie Lielā tīreļa, filmā izceļoties ar diezgan necenzētu leksiku.

Samērā viegli atrodam autostāvvietu, lai gan vēlāk izrādās, ka var purvam piebraukt arī tuvāk. Bet noiet liekus pārsimt metru jau dažkārt der, jo īpaši tāpēc, ka dienas pārsvarā paiet, sēžot pie datora. Blakus autostāvvietai balta ķieģeļu māja, pie tās nevienu neredzam, taču iet pārbaudīt, vai tur tiešām dzīvo purva Inta, nedodamies. Tā teikt, ne jau ar tādu mērķi turp braukts.

Dodamies iepazīt purvu, jo, atklāti sakot, tādā klasiskā purvā īsti nav sanācis būt. Tā kā ir darba diena, automašīnu maz, kas liecina, ka nebūs jācenšas laipu sadalīt ar citiem purva vērotājiem. Nonākam līdz vietai, kur sākas laipa, kas apmeklētājiem atvērta pērnā gada augustā, bet pirms tam piecus gadus bija slēgta. Pirms došanās purvā izlasām informāciju, ka laipa izveidota divos lokos – lielajā un mazajā, un nolemjam – ja reiz atbraukts, ejam lielo, apmēram trīsarpus kilometru garo. Jo vairāk tāpēc, ka tā tālākajā galā uzbūvēts skatu tornis, lai uz tīreļpurvu var paraudzīties no augšienes.

Laipa stabila, ar margām, ik pa laikam ierīkotas atpūtas vietas, kur lielākā apmeklētāju plūsmā var palaist garām steidzīgākos, samainīties ar pretimnākošajiem. Purvā jūtams rudens tuvums, sāk dzeltēt purva bērziņu lapas, bet dabā – klusums. Nav vasaras putnu klaigu, dažādu sīku lidoņu sanoņas. Nospriežam, ka rudens labs laiks šīs vietas apmeklēšanai, jo odi netraucē, taču izpaliek putnu vērošana. Ik pa laikam uzstādītas planšetes ar informāciju par purvā vērojamo augu valstību, kas nav pārāk bagāta, tur mītošajiem putniem, citu noderīgu informāciju. Interesanti vērot purva pārvērtības. Sākumā tas pilnībā aizaudzis, ar palieliem kokiem, taču, jo tālāk, jo koki sīkāki, un arvien biežāk redzamas atklāta ūdens platības – ezeriņi, lāmas un akači. Ir skaidrs, ka ķert adrenalīnu, mēģinot nokāpt no laipas, būtu neprāts. Uzskatāmi var redzēt, kā notiek ūdens tilpes aizaugšana vai pārpurvošanās, jo pa ceļam ir gan vaļēji ezeriņi, kuros pat varētu peldēties, ja vien varētu pēc tam tikt ārā no ūdens, gan lāmas, kas sāk aizaugt, gan – gandrīz pilnībā aizaugušas. Kļūst skaidrs, ka purvs – tā ir joprojām mainīga dabas ekosistēma, kas dzīvo savu īpašo dzīvi, ar sev raksturīgo augu valstību. Informācija vēsta, ka Lielais Ķemeru tīrelis ir viens no tā saucamajiem augstajiem purviem, proti, tā vidusdaļa ir augstāka par krastiem. Šo purvu pēdējo 8000 gadu laikā izveidojušas nelielas sūnas – sfagni, uzaudzējot līdz pat astoņus metrus biezu kūdras slāni, kura virspusē tās joprojām ir dzīvas un turpina augt. Un tā kā malas ir zemāk, kūdras kārta lēnām (ļoti, ļoti lēnām) slīd uz malām, kā rezultātā vidū atveras jauni ezeriņi. Tas vislabāk redzams no skatu torņa, jo purva vidū šo vaļējo ūdens platību ļoti daudz. Pilnīgi nemanot, rodas asociācija ar grāmatu “Bāskervilu suns”, kur šāda tīreļa vidū mita aprakstītais nezvērs. Pieļauju, ka rakstnieks pats pabijis šādā tīrelī, kur arī radās sižets. Domāju, ka, iestājoties tumsai, arī Lielajā tīrelī nav pārāk patīkamas sajūtas.

Jā, skats no torņa patiešām iespaidīgs, kā teikt, to nevar aprakstīt, tas jāredz pašam. Te vislabāk atklājas Lielā tīreļa apjoms, kura platība ir 5000 hektāru. Salīdzinājumam – Cēsu pilsētas platība nedaudz virs 1900 hektāriem. Pie purva lasāmajā informācijā tā platība salīdzināta ar Jelgavas pilsētu. Saule, miers, klusums un apkārt nebeidzamais purva klajums – sūnu, purva priedīšu, akaču, tumšu ezeriņu un vaivariņu smaržas valstība. Patiesībā ļoti meditatīva ainava, kas neliek skatienam aizķerieties aiz kāda objekta, kas izlec no kopējā fona. Vieta, kur atpūtināt acis un domas, lai pēc tam dotos tālāk. Interesanta ir purva priedīšu un bērziņu cīņa par izdzīvošanu. Koki nav augstāki par dažiem metriem, ar mezglos saaugušiem stumbriem un zariem, taču gatavi augt šajā skarbajā vidē. Kā lasāms, augstā purva ekosistēma, ko Lielā tīreļa laipa ļauj apmeklētājam iepazīt, ir unikāla un vitāli svarīga ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā.

Turpinām ceļu, un purvs atkal no mitrā pārvēršas stingrākā, vairāk aizaugušā, jo tuvojas mala, un tad jau esam mežā, lai dotos atpakaļ pie mašīnas.

Secinājums – bija vērts atbraukt, un patiesībā te būtu iespējams pabūt arī citos gadalaikos, lai sajustu, kā purvs dzīvo vasarā, kā mostas no ziemas miega un varbūt pat – kā pārziemo. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
37

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
53

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1001
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
505
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi