Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Mākslā apvieno modernās tehnoloģijas un dabas izjūtu

Anna Kola
07:11
31.10.2024
238
Skujene

Rūdolfs Balcers. FOTO: no albuma

Nācis no Madonas puses, Rūdolfs Balcers savas jaunās mājas veido Skujenē un sauc šo pagastu par piemērotāko vietu dzīvei un savai radošajai darbībai. “Esmu pārvākšanās procesā. Kādu laiku jau dzīvoju pie draugiem Skujenē, tagad iekārtoju pats savas mājas,” teic Rūdolfs.

Viņa profesija saistīta ar programmēšanu – pirmie darbi bijuši mājaslapu un lietotņu izstrāde, vēlāk sācis darboties virtuālās realitātes spēļu veidošanā, bet pēdējos piecus gadus Rūdolfs aizraujas ar audio vizuālo mākslu. “3D animācija un projection mapping (video projekciju kartēšana- aut.), proti, strādāju ar jebkāda veida projekciju, ko pielāgoju attiecīgam priekšmetam, tādējādi projicēju mākslu uz objektiem. Parasti tas iet kopā ar mūziku, visbiežāk ar techno, psytrance mūzikas žanriem, bet var izmantot jebkāda stila mūziku,”stāsta Rūdolfs.

“Projekcijas var pielāgot dažādiem priekšnesumiem: izrādēm, koncertiem, uzvedumiem. Varu izstrādāt dizainus pēc savas vīzijas, projicēt tos uz dažādiem objektiem. Tas būtībā ir lielisks veids, kā mākslā vienlaikus sniegt piepildījumu vairākām maņām.” Rūdolfs neslēpj, ka lielu daļu viņa mākslas veikumu aplūkojami interneta vidē, tieši tur arī guvis pirmo atskārsmi, ka viņam šī lieta ļoti labi padodas. “Internetā darbojos ar pseidonīmu “Bear­fromVoid”. Šogad uzstājos festivālā “Valnis” , kas norisinājās Rīgas tuvumā. Otrs festivāls, kurā piedalījos, bija “Terra”. Jāsaka, tas bija pirmais šāda veida notikums Latvijā. Tāpat ar saviem darbiem sanāk piedalīties ballītēs, privātos pasākumos.”

Inovatīvais mākslinieks pastāsta, ka daudzi tehnoloģiski – radoši darbi top arī paša priekam. “Ir aizraujoši darboties ne tikai virtuāli, bet arī ielikt procesā fizisko darbu – strādāt ar koku, piemēram,” pastāsta Rūdolfs. “Pēc 9.klases beigšanas jau zināju, ka gribēšu nodarboties ar spēļu veidošanu. Tas bija kaut kas tāds, kur var izpausties – nav nekādu limitu. Sākumā strādāju ar 3-D spēlēm. Vēlāk, vairāk laika pavadot pie dabas un kopā ar iedvesmojošiem cilvēkiem, sapratu – nē, ar to man ir par maz. Gribas radīt ko vairāk! Tā izdomāju pamēģināt uztaisīt saucamo “motion graphic” (kustības grafika -aut.) darbu, video failu, kas būtībā ir animācija bez precīza pielietojuma. Ieliku to savā “Reddit” un “Instagram” profilā. Nākamajā dienā saņēmu ļoti daudz pozitīvu atsauksmju, ka man šī lieta padodas un jādara vairāk!” stāsta Rūdolfs.
Viņš šo nodarbošanos sauc par savu vistiešāko izpausmi, kur iespējams projicēt savu prātu, vīziju, radošumu. “Tas ir process, kas no idejas smadzenēs pārtop par fizisku objektu realitātē. Ja man nav intelektuālas stimulācijas, man nav interesanti.”

Spēļu izstrādi Rūdolfs izvēlējies arī tādēļ, ka darboties tikai vienā jomā viņam nav interesanti, tāpēc darbs ar video projekciju kartēšanu viņam ir ideāls – tas ietver gan tehnisko pusi ar, piemēram, projekciju skicēšanu, kas jāmodelē arī 3D, un tam visam jāpievieno animācija, kam fonā ir arī darbs ar dažādiem materiāliem.

Patlaban gan skujeniešiem nav bijusi iespēja iepazīties ar Rū­dolfa darbiem, jo, kā pats saka, viņa dzīve tur tikai pamazām sākas. Plānā gan esot izveidot kādu instalāciju, kas priecētu arī vietējo ļaužu acis. “Latvijā mākslas nozare vismaz man ir samērā garlaicīga. Esmu runājis ar daudziem populāriem modernajiem māksliniekiem, tas savā ziņā mainīja manu vērtējumu pret mākslu kā tādu. Rodas jautājums, kāpēc cilvēki Latvijā šo lietu maz dara,” atklāj mākslinieks.

Lielākajai daļai dizainu Rūdolfs iedvesmu guvis dabā. “Manos darbos dominē dabā atrodamā ģeometrija, arī dabas kustība. Daudz iedvesmojos no okeāna dzīves – ūdens kustības, plūsmas. Man ir sajūta, ka mēs kā cilvēki ļoti integrējamies dabā, bet vienlaikus arī radām cilvēku pasaules infrastruktūru. Šī mijiedarbība arī atspoguļojas manos darbos. Pēdējā laikā top tādas kā citplanētiešu puķes. Arī turpmāk noteikti manos darbos dominēs dabas tematika. Piemēram, ja dekorācija atrodas meža vidē, tad visam darbam arī jāakcentē – ideja arī no meža nākusi. Tas ir tas, kā es iedvesmojos radošajam procesam. Visi mēs esam dabas daļa, un visam, ko radām, arī būtu jābūt daļai no dabas,” tā Rūdolfs. Viņš piebilst, ka tieši tāpēc pēc studiju laika Valmierā un dažiem Rīgā nodzīvotiem gadiem sapratis, dzīve pilsētā ar visu tās steigu nav domāta viņam. “Ma­nas smadzenes pilsētā tiek aizņemtas ar ikdienas skriešanu tik daudz, ka man tas traucē kreatīvi izpausties. Nejūtos ne vesels, ne priecīgs. Lauku mierā un klusumā ir daudz, daudz labāk. Skujene ir lieliska vieta, te ir skaista daba, atvērti un draudzīgi cilvēki. Priekšrocība ir tā, ka tuvu ir pilsēta – jebkurā brīdī var aizbraukt, ja to ievajagas,” piemetina radošais mākslinieks. “Mani draugi šeit ir ļoti izpalīdzīgi, uzskatu, ka tā mūsu sabiedrībā ļoti trūkst. Cilvēks ir sociāla būtne, mums vajag citam citu, vajag panākt pretī un sniegt palīdzīgu roku.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
128

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
622
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi