Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Līdakas ķeras, līņi arī

Druva
12:11
10.06.2011
121
M Ris Lasmanis Loms Ungur

Cik vairs tālu līdz Jāņiem, jāsāk domāt par svētku maltīti. Kāpēc lai pie miestiņa nepasniegtu zivi – ceptu, kūpinātu vai citādi pagatavotu, bet, galvenais, paša noķertu.

Ir milzīgas līdakas Jau gandrīz pusotru mēnesi makšķernieki ar mainīgām sekmēm ķer līdakas. Kā stāsta Māris Lasmanis, Ungurā pēdējā laikā ķeras tādas 2 –3 kilogramus smagas: “Iebraucu ezerā gandrīz katru dienu, vienmēr kāda tiek izvilkta. Pa zālēm ir ļoti daudz zemmēra līdaku, kas ir patīkams fakts, jo liecina, ka līdakas būs arī turpmāk. Ja grib ko lielāku, tās jāmeklē uz kantēm.” Viņš norāda, ka šobrīd līdakas lielo apetīti apmierinājušas, tāpēc jāpāriet uz mazākiem mānekļiem. Zivs, gluži kā cilvēks, arī karstā laikā ēd mazāk. Kad vasarā ir ļoti liels karstums, labākā cope ir pašā rīta agrumā no apmēram pusčetriem līdz sešiem un vēlā vakarā pēc saules rieta. Taču Ungurā mīt ne tikai trīskilogramīgas līdakas.

“Man aizgāja pamatīga līdaka, kurai nebiju gatavs. Biju uzlicis 25 centimetru pavadiņu, bet zivs auklu pārkoda aiz tās. Tas liek domāt, ka bija tāda virs desmit kilogramiem. Arī no citiem vīriem dzirdēts, ka aizgājušas lielas līdakas, kaut izvilkta nav neviena. Taču ir vēl kāds pierādījums, ka ezerā mīt patiešām lielas zivis. Izvilkām vienu 1,7 kg smagu, otru 2,5 kg līdaku, abas bija pamatīgi sakostas. Tātad, kādai krietni lielākai sakārojās šāds liels kumoss. Atliek cerēt, ka kādam tiks arī pamatīgs loms,” saka M. Lasmanis. Viņš arī norāda, ka Ungurā sākuši labi ķerties asari, kuri jāmeklē uz akmens krāvumiem. Arī tiem der mazās gumijas zivtiņas, mazie rotiņi, mazie voblerīši vai dzīvā ēsma.

Uz līņiem Ciemiņus vienmēr var pārsteigt ar garšīgi pagatavotu līni. Zivi izķidā, notīra, sagriež gabalos, ierīvē ar garšvielām un sāli. Uz pannas apcep no abām pusēm, tad pielej saldo krējumu, pieber sagrieztas dillītes, kādu garšvielu un sautē apmēram 20 minūtes. Rezultāts – brīnišķīgs.

Šis ir īstais laiks iet uz līņiem, jo ap šo laiku zivs nārsto, bet vislabākā cope ir pirms un pēc nārsta. Līnis pārsvarā uzturas seklumā, tā līdz vienam metram, lai gan ir atsevišķi izņēmumi, kad līnis izvilkts no piecu metru dziļuma. Līņi atrodami gandrīz visos ezeros, populārākie – Āraišu ezers, Auciems. M. Lasmanis stāsta, ka tādā karstumā, kāds ir patlaban, uz līņiem jāiet pašā rīta agrumā, kad zivs vēl aktīva: “Tad līnis paēd un dienu pavada, mierīgu gulēdams siltajā ūdenī. Var mēģināt arī vakarā, bet lielos līņus visreālāk ir noķert naktīs.”

Tā kā līnis dzīvo zālēs, svarīgi ir sagatavot vietu makšķerēšanai jeb, kā teikt, vietu, kur tam baroties. Var paņemt izkapti un nopļaut zāli, izveidojot klaju vietu. Svarīgi, kāds ir ūdenskrātuves dibens. Ja ir dūņas, no kurām ceļas burbulīši, zivij nepatiks, jo dūņās ir gāze, kuras smarža līnim netīk. Vai nu jāmeklē smilšaina grunts, vai dūņainā vieta jānober ar granti. Dažs iesaka ūdenī ielikt kādu plāksni vai ko citu plakanu un to izmantot par “mielasta galdu”.

M. Lasmanis iesaka, ka vietai jābūt itin plašai, jo, ja līdzās būs zāles, līnis iemuks tajās un būs problēmas ar izvilkšanu: “Jāatceras, ka līnis ir tramīga zivs, tāpēc makšķerniekam jāsēž ļoti klusu, turklāt tā ir ļoti spēcīga zivs, jābūt gatavam dažādiem pārsteigumiem. Bet tāpēc līni ir interesanti makšķerēt.”

Līņu makšķerēšanai iesaka mačkātu vai fīderi. Atkarīgs, cik tālu jāiemet ēsma. Ar mačkātu var tālu iemest, aukla nelīp pie kāta, tātad, nav nekādas bremzēšanās un aukla viegli slīd. Auklu ņemam 0,22 – 0,24, pavadiņu 0,18 – 0,2. Var likt arī tievāku, tas pēc katra izvēles. Ir speciālie līņu pludiņi, tie ir slaidāki un neķeras zālēs. Ir arī pludiņi ar svaru apakšā, tad uz auklas svaru var nelikt. Tāds pludiņš ir ļoti jūtīgs, tam nav nekādas pretestības.

Ēsma – baltais tārps un slieka, reizēm kukurūza, bet labāk pirmie divi. Pirms makšķerēšanas līni vajadzētu iebarot, un tam var izmantot Latvijā ražoto barību “NG Mix” līņiem.

Līnis Līnis ir kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem. Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie līņi – pa vienam. Ziemā mazaktīvs, mēdz ierak- ties dūņās. Četru gadu vecumā svars var sasniegt kilogramu. Latvijas rekordlīnis noķerts 2009.gadā Alberta dīķos, tā svars bija 3,2 kilogrami. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi