Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Līdakas ķeras, līņi arī

Druva
12:11
10.06.2011
497
M Ris Lasmanis Loms Ungur

Cik vairs tālu līdz Jāņiem, jāsāk domāt par svētku maltīti. Kāpēc lai pie miestiņa nepasniegtu zivi – ceptu, kūpinātu vai citādi pagatavotu, bet, galvenais, paša noķertu.

Ir milzīgas līdakas Jau gandrīz pusotru mēnesi makšķernieki ar mainīgām sekmēm ķer līdakas. Kā stāsta Māris Lasmanis, Ungurā pēdējā laikā ķeras tādas 2 –3 kilogramus smagas: “Iebraucu ezerā gandrīz katru dienu, vienmēr kāda tiek izvilkta. Pa zālēm ir ļoti daudz zemmēra līdaku, kas ir patīkams fakts, jo liecina, ka līdakas būs arī turpmāk. Ja grib ko lielāku, tās jāmeklē uz kantēm.” Viņš norāda, ka šobrīd līdakas lielo apetīti apmierinājušas, tāpēc jāpāriet uz mazākiem mānekļiem. Zivs, gluži kā cilvēks, arī karstā laikā ēd mazāk. Kad vasarā ir ļoti liels karstums, labākā cope ir pašā rīta agrumā no apmēram pusčetriem līdz sešiem un vēlā vakarā pēc saules rieta. Taču Ungurā mīt ne tikai trīskilogramīgas līdakas.

“Man aizgāja pamatīga līdaka, kurai nebiju gatavs. Biju uzlicis 25 centimetru pavadiņu, bet zivs auklu pārkoda aiz tās. Tas liek domāt, ka bija tāda virs desmit kilogramiem. Arī no citiem vīriem dzirdēts, ka aizgājušas lielas līdakas, kaut izvilkta nav neviena. Taču ir vēl kāds pierādījums, ka ezerā mīt patiešām lielas zivis. Izvilkām vienu 1,7 kg smagu, otru 2,5 kg līdaku, abas bija pamatīgi sakostas. Tātad, kādai krietni lielākai sakārojās šāds liels kumoss. Atliek cerēt, ka kādam tiks arī pamatīgs loms,” saka M. Lasmanis. Viņš arī norāda, ka Ungurā sākuši labi ķerties asari, kuri jāmeklē uz akmens krāvumiem. Arī tiem der mazās gumijas zivtiņas, mazie rotiņi, mazie voblerīši vai dzīvā ēsma.

Uz līņiem Ciemiņus vienmēr var pārsteigt ar garšīgi pagatavotu līni. Zivi izķidā, notīra, sagriež gabalos, ierīvē ar garšvielām un sāli. Uz pannas apcep no abām pusēm, tad pielej saldo krējumu, pieber sagrieztas dillītes, kādu garšvielu un sautē apmēram 20 minūtes. Rezultāts – brīnišķīgs.

Šis ir īstais laiks iet uz līņiem, jo ap šo laiku zivs nārsto, bet vislabākā cope ir pirms un pēc nārsta. Līnis pārsvarā uzturas seklumā, tā līdz vienam metram, lai gan ir atsevišķi izņēmumi, kad līnis izvilkts no piecu metru dziļuma. Līņi atrodami gandrīz visos ezeros, populārākie – Āraišu ezers, Auciems. M. Lasmanis stāsta, ka tādā karstumā, kāds ir patlaban, uz līņiem jāiet pašā rīta agrumā, kad zivs vēl aktīva: “Tad līnis paēd un dienu pavada, mierīgu gulēdams siltajā ūdenī. Var mēģināt arī vakarā, bet lielos līņus visreālāk ir noķert naktīs.”

Tā kā līnis dzīvo zālēs, svarīgi ir sagatavot vietu makšķerēšanai jeb, kā teikt, vietu, kur tam baroties. Var paņemt izkapti un nopļaut zāli, izveidojot klaju vietu. Svarīgi, kāds ir ūdenskrātuves dibens. Ja ir dūņas, no kurām ceļas burbulīši, zivij nepatiks, jo dūņās ir gāze, kuras smarža līnim netīk. Vai nu jāmeklē smilšaina grunts, vai dūņainā vieta jānober ar granti. Dažs iesaka ūdenī ielikt kādu plāksni vai ko citu plakanu un to izmantot par “mielasta galdu”.

M. Lasmanis iesaka, ka vietai jābūt itin plašai, jo, ja līdzās būs zāles, līnis iemuks tajās un būs problēmas ar izvilkšanu: “Jāatceras, ka līnis ir tramīga zivs, tāpēc makšķerniekam jāsēž ļoti klusu, turklāt tā ir ļoti spēcīga zivs, jābūt gatavam dažādiem pārsteigumiem. Bet tāpēc līni ir interesanti makšķerēt.”

Līņu makšķerēšanai iesaka mačkātu vai fīderi. Atkarīgs, cik tālu jāiemet ēsma. Ar mačkātu var tālu iemest, aukla nelīp pie kāta, tātad, nav nekādas bremzēšanās un aukla viegli slīd. Auklu ņemam 0,22 – 0,24, pavadiņu 0,18 – 0,2. Var likt arī tievāku, tas pēc katra izvēles. Ir speciālie līņu pludiņi, tie ir slaidāki un neķeras zālēs. Ir arī pludiņi ar svaru apakšā, tad uz auklas svaru var nelikt. Tāds pludiņš ir ļoti jūtīgs, tam nav nekādas pretestības.

Ēsma – baltais tārps un slieka, reizēm kukurūza, bet labāk pirmie divi. Pirms makšķerēšanas līni vajadzētu iebarot, un tam var izmantot Latvijā ražoto barību “NG Mix” līņiem.

Līnis Līnis ir kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem. Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie līņi – pa vienam. Ziemā mazaktīvs, mēdz ierak- ties dūņās. Četru gadu vecumā svars var sasniegt kilogramu. Latvijas rekordlīnis noķerts 2009.gadā Alberta dīķos, tā svars bija 3,2 kilogrami. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
129

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
624
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
241

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi