Otrdiena, 9. decembris
Vārda dienas: Tabita, Sarmīte

Līdakas ķeras, līņi arī

Druva
12:11
10.06.2011
500
M Ris Lasmanis Loms Ungur

Cik vairs tālu līdz Jāņiem, jāsāk domāt par svētku maltīti. Kāpēc lai pie miestiņa nepasniegtu zivi – ceptu, kūpinātu vai citādi pagatavotu, bet, galvenais, paša noķertu.

Ir milzīgas līdakas Jau gandrīz pusotru mēnesi makšķernieki ar mainīgām sekmēm ķer līdakas. Kā stāsta Māris Lasmanis, Ungurā pēdējā laikā ķeras tādas 2 –3 kilogramus smagas: “Iebraucu ezerā gandrīz katru dienu, vienmēr kāda tiek izvilkta. Pa zālēm ir ļoti daudz zemmēra līdaku, kas ir patīkams fakts, jo liecina, ka līdakas būs arī turpmāk. Ja grib ko lielāku, tās jāmeklē uz kantēm.” Viņš norāda, ka šobrīd līdakas lielo apetīti apmierinājušas, tāpēc jāpāriet uz mazākiem mānekļiem. Zivs, gluži kā cilvēks, arī karstā laikā ēd mazāk. Kad vasarā ir ļoti liels karstums, labākā cope ir pašā rīta agrumā no apmēram pusčetriem līdz sešiem un vēlā vakarā pēc saules rieta. Taču Ungurā mīt ne tikai trīskilogramīgas līdakas.

“Man aizgāja pamatīga līdaka, kurai nebiju gatavs. Biju uzlicis 25 centimetru pavadiņu, bet zivs auklu pārkoda aiz tās. Tas liek domāt, ka bija tāda virs desmit kilogramiem. Arī no citiem vīriem dzirdēts, ka aizgājušas lielas līdakas, kaut izvilkta nav neviena. Taču ir vēl kāds pierādījums, ka ezerā mīt patiešām lielas zivis. Izvilkām vienu 1,7 kg smagu, otru 2,5 kg līdaku, abas bija pamatīgi sakostas. Tātad, kādai krietni lielākai sakārojās šāds liels kumoss. Atliek cerēt, ka kādam tiks arī pamatīgs loms,” saka M. Lasmanis. Viņš arī norāda, ka Ungurā sākuši labi ķerties asari, kuri jāmeklē uz akmens krāvumiem. Arī tiem der mazās gumijas zivtiņas, mazie rotiņi, mazie voblerīši vai dzīvā ēsma.

Uz līņiem Ciemiņus vienmēr var pārsteigt ar garšīgi pagatavotu līni. Zivi izķidā, notīra, sagriež gabalos, ierīvē ar garšvielām un sāli. Uz pannas apcep no abām pusēm, tad pielej saldo krējumu, pieber sagrieztas dillītes, kādu garšvielu un sautē apmēram 20 minūtes. Rezultāts – brīnišķīgs.

Šis ir īstais laiks iet uz līņiem, jo ap šo laiku zivs nārsto, bet vislabākā cope ir pirms un pēc nārsta. Līnis pārsvarā uzturas seklumā, tā līdz vienam metram, lai gan ir atsevišķi izņēmumi, kad līnis izvilkts no piecu metru dziļuma. Līņi atrodami gandrīz visos ezeros, populārākie – Āraišu ezers, Auciems. M. Lasmanis stāsta, ka tādā karstumā, kāds ir patlaban, uz līņiem jāiet pašā rīta agrumā, kad zivs vēl aktīva: “Tad līnis paēd un dienu pavada, mierīgu gulēdams siltajā ūdenī. Var mēģināt arī vakarā, bet lielos līņus visreālāk ir noķert naktīs.”

Tā kā līnis dzīvo zālēs, svarīgi ir sagatavot vietu makšķerēšanai jeb, kā teikt, vietu, kur tam baroties. Var paņemt izkapti un nopļaut zāli, izveidojot klaju vietu. Svarīgi, kāds ir ūdenskrātuves dibens. Ja ir dūņas, no kurām ceļas burbulīši, zivij nepatiks, jo dūņās ir gāze, kuras smarža līnim netīk. Vai nu jāmeklē smilšaina grunts, vai dūņainā vieta jānober ar granti. Dažs iesaka ūdenī ielikt kādu plāksni vai ko citu plakanu un to izmantot par “mielasta galdu”.

M. Lasmanis iesaka, ka vietai jābūt itin plašai, jo, ja līdzās būs zāles, līnis iemuks tajās un būs problēmas ar izvilkšanu: “Jāatceras, ka līnis ir tramīga zivs, tāpēc makšķerniekam jāsēž ļoti klusu, turklāt tā ir ļoti spēcīga zivs, jābūt gatavam dažādiem pārsteigumiem. Bet tāpēc līni ir interesanti makšķerēt.”

Līņu makšķerēšanai iesaka mačkātu vai fīderi. Atkarīgs, cik tālu jāiemet ēsma. Ar mačkātu var tālu iemest, aukla nelīp pie kāta, tātad, nav nekādas bremzēšanās un aukla viegli slīd. Auklu ņemam 0,22 – 0,24, pavadiņu 0,18 – 0,2. Var likt arī tievāku, tas pēc katra izvēles. Ir speciālie līņu pludiņi, tie ir slaidāki un neķeras zālēs. Ir arī pludiņi ar svaru apakšā, tad uz auklas svaru var nelikt. Tāds pludiņš ir ļoti jūtīgs, tam nav nekādas pretestības.

Ēsma – baltais tārps un slieka, reizēm kukurūza, bet labāk pirmie divi. Pirms makšķerēšanas līni vajadzētu iebarot, un tam var izmantot Latvijā ražoto barību “NG Mix” līņiem.

Līnis Līnis ir kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem. Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi uzturas baros, bet pieaugušie līņi – pa vienam. Ziemā mazaktīvs, mēdz ierak- ties dūņās. Četru gadu vecumā svars var sasniegt kilogramu. Latvijas rekordlīnis noķerts 2009.gadā Alberta dīķos, tā svars bija 3,2 kilogrami. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
7

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
12

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
24

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Savējie jāpalutina

05:15
06.12.2025
81

Valija Viļuma paspēj būt visur. Viņa dzied senioru ansamblī “Mantojums”, darbojas Līgatnes Muzikālajā teātrī, pensionāru klubā “Možums”, un vēl darāmais mājās, dārzā. “Tikai jākustas, tik daudz kas notiek, nevar sēdēt mājās,” teic līgatniete un piebilst, ka divreiz nedēļā ir teātra, vienreiz ansambļa mēģinājumi, brīvdienās koncerti, izrādes. Gada nogale būs notikumiem bagāta, koncerts kultūras namā, pensionāru […]

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
303

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
710
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
24
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
25
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
31
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi