Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Lauku dzīvesveids, atpūta laukos interesē arī ārzemniekus

Sarmīte Feldmane
07:02
08.12.2022
74
Lauku Tirisms 1

Pēc ierobežojuma laika šovasar, šķiet, pasaule atdzīvojās. Cilvēki apmeklēja pasākumus, devās braucienos, rīkoja saietus. Daudzi izvēlējās laiku pavadīt laukos.

Lauku dzīvesveids, kā to atklāt, kā par to ieinteresēt – par to runāja, to vērtēja  biedrības “Lau­ku ceļotājs” gadskārtējā konferencē.

“Galvenā vērtība laukos ir cilvēki – uzņēmēji, spilgtas personības, vietējās sabiedrības entuziasti -, bez kuru iedvesmas, apņēmības un atvērtības Latvijas lauki zaudētu ne tikai savu dvēselisko un emocionālo pusi, bet arī vērtību un    tūristiem svarīgāko iemeslu brīvdienām laukos. Lauku dzīvesveida piedāvājums – tā ir gan kultūra    un gastronomija, gan aktīvais tūrisms un dabas baudīšana,” saka   “Lauku ceļotāja” vadītāja Asnāte Ziemele.

Naktsmītnēs tūristu mazāk

Kāda bijusi aizvadītā vasara vairāk nekā 330 biedrības biedriem – lauku tūrisma uzņēmējiem? 31,5% aptaujāto naktsmītņu saimnieku atzīst tūristu skaita samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 23% naktsmītnēs viesu skaits bijis nemainīgs, bet 26,7% naktsmītnes pieredzējušas tūristu skaita pieaugumu. Pārsvarā tika apkalpoti pasākumi: kāzas, jubilejas, uzņēmumu un    sporta pasākumi, bērnu nometnes. Jūnijā un jūlijā krasi samazinājies vietējo Latvijas apceļotāju skaits, jo arvien spēkā ir tendence izmantot ceļošanas iespējas uz ārvalstīm. Augustā un septembrī vietējie tūristi atgriezušies.    Ārvalstu tūristu skaits šogad bijis ļoti mazs.
Saīsinājies lauku naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits no divām līdz četrām naktīm uz tikai vienu nakti. Gandrīz nav bijis ilglaicīgo nakšņotāju, kuri apmetas uz nedēļu un  ilgāk.

Parādījusies jauna tendence, ka no Anglijas, Īrijas vecāki ar bērniem brauc ciemos pie vecvecākiem, bet viņu mājās visiem nav vietas, atbraucēji apmetas kādā viesu namā. Tur rīko jubilejas, ģimeņu saietus. Jaunākajai paaudzei tiek rādīta Latvija.

80 procentos “Lauku ceļotāja” biedru    tūrisma mītnēs pabijuši ārzemju viesi, lielākoties no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, un tikai uz vienas dienas ekskursiju, pārnakšņojot vienu nakti.

Uzņēmēji atzina, ka rudenī situācija līdz ar pirmajiem komunālajiem rēķiniem krietni mainījusies. Nevar salīdzināt lauku tūrisma mītņu noslodzi pērn novembrī un šogad. Tiek arī atteiktas rezervācijas. “Strādnieku brigādes    meklē, kur apmesties, bet piedāvā tādu cenu, par kādu nevaram paņemt. Ir pat gatavi braukt ar savu gultasveļu. Bet kaut kur viņi atrod naktsmītnes,” situāciju raksturo  kāds uzņēmējs.

Vasarā plašs piedāvājums

Vasarā notika vairākas biedrības rīkotās akcijas. A.Ziemele atzina, ka jāvērtē, vai turpmāk rīkot    “Atvērtās dienas laukos”, jo uzņēmējiem ir  maza interese, kā arī piedāvājumā pietrūcis inovāciju. Aizvien populārāks kļūst sadarbības projekts “Militārais man­tojums”. Plaši izskanēja Maizes un sidra svētki Āraišu dzirnavās, kas pulcēja gan uzņēmējus, gan daudz citu apmeklētāju.

Par veiksmīgu projektu tiek atzītas “Mājas kafejnīcu dienas”. Šovasar tās notika 40 reģionos, bija atvērtas 496 kafejnīcas un katru apmeklēja no neviena līdz tūkstotim interesentu. Pavisam tās ieinteresēja    60 650 cilvēkus.

“Liela nozīme, protams, ir laika apstākļiem. Ja turpat pagastā vai pilsētā ir kādi svētki, mājas kafejnīcas nodrošina ēdināšanu,” uzsver A.Ziemele un    atgādina, ka svarīgi ir, lai iesaistās tūrisma informācijas centri, lai ir gan kā padomdevēji, gan atbalstītāji. Daudzās pašvaldībās tūrisma speciālisti veido vienotu reklāmu, iepazīstina ar Mājas kafejnīcu piedāvājumiem novadā. “Mājas kafejnīcu dienas” ir vietējo sadarbība, cits citam palīdz, atbalsta. Un ieguvēji ir visi,” vērtē A.Ziemele un piebilst, ka dzirdēti iebildumi no restorāniem, kafejnīcām, ka cilvēki tik braukā pa laukiem uz “Mājas kafejnīcu dienām” un uz restorāniem vairs neiet.

Tūrisma uzņēmēji arī pārrunāja krievu valodas mācīšanu skolā. Daudzi atzina, ka ne tikai no Krievijas ierodas tūristi, kuri saprot krievu valodu, krieviski nereti sazinās arī viesi no citām Austrumeiropas un Centrā­lei­ropas valstīm. “Valoda ir bagātība, katra, ko protam, atver pasauli,” uzsver uzņēmēji.

Nezaudēt optimismu

Runāt par nākamo gadu, pat šo ziemu ir sarežģīti, jo situācija ir neparedzama. 70% aptaujāto uzņēmēju plāno celt cenas vidēji par 20%. 30% aptaujāto uzņēmēju cenas celt neplāno. Savukārt ēdināšanas pakalpojumiem cenas varētu celties vidēji par 30%.

Vasara ir devusi iespēju veidot nelielus uzkrājumus, taču uzņēmēji plāno gaidāmo ziemu strādāt taupības režīmā, vēl rūpīgāk plānot izdevumus un pielāgoties situācijai. Ar lielākām bažām ziemu gaida mazie ražotāji – maizes cepēji, alus darītavas un citi-, kuru darbību ietekmēs elektroenerģijas cenas.

“Šovasar Vācija bija pilna ar kemperiem, viņi atbrauks arī līdz mums,” ar optimismu teica “Apaļ­­kalna” saimnieks Juris Lei­manis.

“Mazie uzņēmēji nedrīkstam vārīties savā sulā, pieredzes un informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga,” atgādina A.Ziemele. Viņai piekrīt arī Straupes pagasta “Upesleju” saimniece Elita Marti­­nsone un piebilst, ka “Lauku ceļotājs” ir tas, kas ir stiprais plecs un padomdevējs mazajiem uzņēmējiem.

Atvilināt viesus no Āzijas

Biedrības izstrādātais piedāvājums “Lauku dzīvesveids”  pamazām iegūst atpazīstamību. Tas tapis, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas, Dienvidsomijas, Āla­n­du salu un Zviedrijas rietumkrasta lauku tūrisma mārketinga organizācijām.

“Baltijas un Skandināvijas valstis – vienots tūrisma galamērķis. Daudzi ceļotāji no Āzijas valstīm ierodas mūsu reģionā caur Somiju, un kopīga galamērķa izveidošana palīdz viņiem nokļūt ne tikai Rīgā un Tallinā, bet arī sasniegt laukus. Ir aprakstīts piedāvājums, praktiska informācija par ceļošanu valstu iekšienē un starp tām, iespēja no viena avota uzzināt visu ceļojumam nepieciešamo informāciju un to saplānot sniedz ērtības un uzticamību, kas svarīga gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma kompānijām,” stāsta    produkta veidošanas eksperte Antra Spinga.

Projekta ietvaros novembra beigās Latvijā pēc ilga laika ieradās      pirmās tūrisma profesionāļu un mediju grupas no Taizemes un Japānas. Viņiem programmā bija ietverta gan maizes cepšana pie Brantu muižas saimnieces, “Birzī” bērzu sulas dzērienu baudīšana, gan Mazmežotnes muižas īpašās pusdienas, “Ķiploku pasaules” lauku labumu un    ķiploku alus baudīšana. Igaunijā bija UNESCO sarakstā iekļautā “melnās” jeb dūmu pirts apmeklējums, iespēja uzzināt, kā no piena gatavo sieru, viesošanās Igau­nijas piena muzejā, savvaļas zvēru vērošana. Dienvidsomijā – viesošanās vietējā ģimenē un kopīgas vakariņas, pazemes raktuvju un Somijas dabas iepazīšana.

Ceļotājus no Japānas un Taizemes saista viss autentiskais un patiesais: saikne ar dabu, zināšanas par savvaļas augiem un to izmantošanu, dažādas prasmes: maizes cepšana, rakstaino cimdu adīšana, puzuru gatavošana.

Uzņēmēji dalījās pieredzē par Āzijas valstu apmeklētājiem. Viesi brīnījušies, kā tiek lobīti zirņi, kā aug ķiploki, kādās mājās izpirkuši visus adījumus, jo tas roku darbs. “Japāņiem pirmais jautājums bija – kur ir tās alas, kur vietējie glabā produktus. Viņi par tām bija lasījuši. Iespaidu guva, bija pārsteigti,” pastāsta    Līga­tnes vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags.

A.Spinga uzsver, ka, uzņemot tūristus no Āzijas, ir jārēķinās ar daudz tāda, ko pat neiedomājamies. “Ja programmās ir amatu demonstrējumi, japāņi par to ir uztraukti, nedrīkst būt darbošanās ar asiem instrumentiem. Par bitēm labāk nerunāt. Ja ceļojums nopirkts no operatora, japānis nekāps saimnieka privātajā mašīnā. Tāpat ļoti svarīga ir precizitāte, lai viss notiktu tieši tad, kad paredzēts programmā, rodas sarežģījumi, ja kaut kas tiek mainīts,” dažas nianses atklāj produkta veidošanas eksperte un uzsver, ka tūristus interesē, kā dzīvojam, kāda ir daba, kā to izmantojam, kā lasām zālītes, kā ogas aug dārzā, kā rotājam mājas svētkos.

“Tas ir personisks piedāvājums tūristam, kā katrs dzīvojam. Ne katrs ir gatavs to parādīt,” atgādina A.Spinga un pauž pārliecību, ka pamazām tūristi no Āzijas ieinteresēsies par Latvijas laukiem, jo pilsētas jau ir iepazinuši.    “Pro­tams, lauku dzīves iepazīšana nav domāta  tikai tālu zemju ciemiņiem, bet arī ceļotājiem no Eiro­pas un tuvākām kaimiņvalstīm, kā arī pašmāju pilsētniekiem, kuri vēlas pieredzēt ko savdabīgu ārpus ierastās ikdienas,” saka A.Spinga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
28

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
326

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi