Pēc ierobežojuma laika šovasar, šķiet, pasaule atdzīvojās. Cilvēki apmeklēja pasākumus, devās braucienos, rīkoja saietus. Daudzi izvēlējās laiku pavadīt laukos.
Lauku dzīvesveids, kā to atklāt, kā par to ieinteresēt – par to runāja, to vērtēja biedrības “Lauku ceļotājs” gadskārtējā konferencē.
“Galvenā vērtība laukos ir cilvēki – uzņēmēji, spilgtas personības, vietējās sabiedrības entuziasti -, bez kuru iedvesmas, apņēmības un atvērtības Latvijas lauki zaudētu ne tikai savu dvēselisko un emocionālo pusi, bet arī vērtību un tūristiem svarīgāko iemeslu brīvdienām laukos. Lauku dzīvesveida piedāvājums – tā ir gan kultūra un gastronomija, gan aktīvais tūrisms un dabas baudīšana,” saka “Lauku ceļotāja” vadītāja Asnāte Ziemele.
Naktsmītnēs tūristu mazāk
Kāda bijusi aizvadītā vasara vairāk nekā 330 biedrības biedriem – lauku tūrisma uzņēmējiem? 31,5% aptaujāto naktsmītņu saimnieku atzīst tūristu skaita samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 23% naktsmītnēs viesu skaits bijis nemainīgs, bet 26,7% naktsmītnes pieredzējušas tūristu skaita pieaugumu. Pārsvarā tika apkalpoti pasākumi: kāzas, jubilejas, uzņēmumu un sporta pasākumi, bērnu nometnes. Jūnijā un jūlijā krasi samazinājies vietējo Latvijas apceļotāju skaits, jo arvien spēkā ir tendence izmantot ceļošanas iespējas uz ārvalstīm. Augustā un septembrī vietējie tūristi atgriezušies. Ārvalstu tūristu skaits šogad bijis ļoti mazs.
Saīsinājies lauku naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits no divām līdz četrām naktīm uz tikai vienu nakti. Gandrīz nav bijis ilglaicīgo nakšņotāju, kuri apmetas uz nedēļu un ilgāk.
Parādījusies jauna tendence, ka no Anglijas, Īrijas vecāki ar bērniem brauc ciemos pie vecvecākiem, bet viņu mājās visiem nav vietas, atbraucēji apmetas kādā viesu namā. Tur rīko jubilejas, ģimeņu saietus. Jaunākajai paaudzei tiek rādīta Latvija.
80 procentos “Lauku ceļotāja” biedru tūrisma mītnēs pabijuši ārzemju viesi, lielākoties no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, un tikai uz vienas dienas ekskursiju, pārnakšņojot vienu nakti.
Uzņēmēji atzina, ka rudenī situācija līdz ar pirmajiem komunālajiem rēķiniem krietni mainījusies. Nevar salīdzināt lauku tūrisma mītņu noslodzi pērn novembrī un šogad. Tiek arī atteiktas rezervācijas. “Strādnieku brigādes meklē, kur apmesties, bet piedāvā tādu cenu, par kādu nevaram paņemt. Ir pat gatavi braukt ar savu gultasveļu. Bet kaut kur viņi atrod naktsmītnes,” situāciju raksturo kāds uzņēmējs.
Vasarā plašs piedāvājums
Vasarā notika vairākas biedrības rīkotās akcijas. A.Ziemele atzina, ka jāvērtē, vai turpmāk rīkot “Atvērtās dienas laukos”, jo uzņēmējiem ir maza interese, kā arī piedāvājumā pietrūcis inovāciju. Aizvien populārāks kļūst sadarbības projekts “Militārais mantojums”. Plaši izskanēja Maizes un sidra svētki Āraišu dzirnavās, kas pulcēja gan uzņēmējus, gan daudz citu apmeklētāju.
Par veiksmīgu projektu tiek atzītas “Mājas kafejnīcu dienas”. Šovasar tās notika 40 reģionos, bija atvērtas 496 kafejnīcas un katru apmeklēja no neviena līdz tūkstotim interesentu. Pavisam tās ieinteresēja 60 650 cilvēkus.
“Liela nozīme, protams, ir laika apstākļiem. Ja turpat pagastā vai pilsētā ir kādi svētki, mājas kafejnīcas nodrošina ēdināšanu,” uzsver A.Ziemele un atgādina, ka svarīgi ir, lai iesaistās tūrisma informācijas centri, lai ir gan kā padomdevēji, gan atbalstītāji. Daudzās pašvaldībās tūrisma speciālisti veido vienotu reklāmu, iepazīstina ar Mājas kafejnīcu piedāvājumiem novadā. “Mājas kafejnīcu dienas” ir vietējo sadarbība, cits citam palīdz, atbalsta. Un ieguvēji ir visi,” vērtē A.Ziemele un piebilst, ka dzirdēti iebildumi no restorāniem, kafejnīcām, ka cilvēki tik braukā pa laukiem uz “Mājas kafejnīcu dienām” un uz restorāniem vairs neiet.
Tūrisma uzņēmēji arī pārrunāja krievu valodas mācīšanu skolā. Daudzi atzina, ka ne tikai no Krievijas ierodas tūristi, kuri saprot krievu valodu, krieviski nereti sazinās arī viesi no citām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm. “Valoda ir bagātība, katra, ko protam, atver pasauli,” uzsver uzņēmēji.
Nezaudēt optimismu
Runāt par nākamo gadu, pat šo ziemu ir sarežģīti, jo situācija ir neparedzama. 70% aptaujāto uzņēmēju plāno celt cenas vidēji par 20%. 30% aptaujāto uzņēmēju cenas celt neplāno. Savukārt ēdināšanas pakalpojumiem cenas varētu celties vidēji par 30%.
Vasara ir devusi iespēju veidot nelielus uzkrājumus, taču uzņēmēji plāno gaidāmo ziemu strādāt taupības režīmā, vēl rūpīgāk plānot izdevumus un pielāgoties situācijai. Ar lielākām bažām ziemu gaida mazie ražotāji – maizes cepēji, alus darītavas un citi-, kuru darbību ietekmēs elektroenerģijas cenas.
“Šovasar Vācija bija pilna ar kemperiem, viņi atbrauks arī līdz mums,” ar optimismu teica “Apaļkalna” saimnieks Juris Leimanis.
“Mazie uzņēmēji nedrīkstam vārīties savā sulā, pieredzes un informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga,” atgādina A.Ziemele. Viņai piekrīt arī Straupes pagasta “Upesleju” saimniece Elita Martinsone un piebilst, ka “Lauku ceļotājs” ir tas, kas ir stiprais plecs un padomdevējs mazajiem uzņēmējiem.
Atvilināt viesus no Āzijas
Biedrības izstrādātais piedāvājums “Lauku dzīvesveids” pamazām iegūst atpazīstamību. Tas tapis, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas, Dienvidsomijas, Ālandu salu un Zviedrijas rietumkrasta lauku tūrisma mārketinga organizācijām.
“Baltijas un Skandināvijas valstis – vienots tūrisma galamērķis. Daudzi ceļotāji no Āzijas valstīm ierodas mūsu reģionā caur Somiju, un kopīga galamērķa izveidošana palīdz viņiem nokļūt ne tikai Rīgā un Tallinā, bet arī sasniegt laukus. Ir aprakstīts piedāvājums, praktiska informācija par ceļošanu valstu iekšienē un starp tām, iespēja no viena avota uzzināt visu ceļojumam nepieciešamo informāciju un to saplānot sniedz ērtības un uzticamību, kas svarīga gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma kompānijām,” stāsta produkta veidošanas eksperte Antra Spinga.
Projekta ietvaros novembra beigās Latvijā pēc ilga laika ieradās pirmās tūrisma profesionāļu un mediju grupas no Taizemes un Japānas. Viņiem programmā bija ietverta gan maizes cepšana pie Brantu muižas saimnieces, “Birzī” bērzu sulas dzērienu baudīšana, gan Mazmežotnes muižas īpašās pusdienas, “Ķiploku pasaules” lauku labumu un ķiploku alus baudīšana. Igaunijā bija UNESCO sarakstā iekļautā “melnās” jeb dūmu pirts apmeklējums, iespēja uzzināt, kā no piena gatavo sieru, viesošanās Igaunijas piena muzejā, savvaļas zvēru vērošana. Dienvidsomijā – viesošanās vietējā ģimenē un kopīgas vakariņas, pazemes raktuvju un Somijas dabas iepazīšana.
Ceļotājus no Japānas un Taizemes saista viss autentiskais un patiesais: saikne ar dabu, zināšanas par savvaļas augiem un to izmantošanu, dažādas prasmes: maizes cepšana, rakstaino cimdu adīšana, puzuru gatavošana.
Uzņēmēji dalījās pieredzē par Āzijas valstu apmeklētājiem. Viesi brīnījušies, kā tiek lobīti zirņi, kā aug ķiploki, kādās mājās izpirkuši visus adījumus, jo tas roku darbs. “Japāņiem pirmais jautājums bija – kur ir tās alas, kur vietējie glabā produktus. Viņi par tām bija lasījuši. Iespaidu guva, bija pārsteigti,” pastāsta Līgatnes vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags.
A.Spinga uzsver, ka, uzņemot tūristus no Āzijas, ir jārēķinās ar daudz tāda, ko pat neiedomājamies. “Ja programmās ir amatu demonstrējumi, japāņi par to ir uztraukti, nedrīkst būt darbošanās ar asiem instrumentiem. Par bitēm labāk nerunāt. Ja ceļojums nopirkts no operatora, japānis nekāps saimnieka privātajā mašīnā. Tāpat ļoti svarīga ir precizitāte, lai viss notiktu tieši tad, kad paredzēts programmā, rodas sarežģījumi, ja kaut kas tiek mainīts,” dažas nianses atklāj produkta veidošanas eksperte un uzsver, ka tūristus interesē, kā dzīvojam, kāda ir daba, kā to izmantojam, kā lasām zālītes, kā ogas aug dārzā, kā rotājam mājas svētkos.
“Tas ir personisks piedāvājums tūristam, kā katrs dzīvojam. Ne katrs ir gatavs to parādīt,” atgādina A.Spinga un pauž pārliecību, ka pamazām tūristi no Āzijas ieinteresēsies par Latvijas laukiem, jo pilsētas jau ir iepazinuši. “Protams, lauku dzīves iepazīšana nav domāta tikai tālu zemju ciemiņiem, bet arī ceļotājiem no Eiropas un tuvākām kaimiņvalstīm, kā arī pašmāju pilsētniekiem, kuri vēlas pieredzēt ko savdabīgu ārpus ierastās ikdienas,” saka A.Spinga.
Komentāri