Pirmdiena, 15. aprīlis
Vārda dienas: Aelita, Gastons

Lauku dzīvesveids, atpūta laukos interesē arī ārzemniekus

Sarmīte Feldmane
07:02
08.12.2022
11
Lauku Tirisms 1

Pēc ierobežojuma laika šovasar, šķiet, pasaule atdzīvojās. Cilvēki apmeklēja pasākumus, devās braucienos, rīkoja saietus. Daudzi izvēlējās laiku pavadīt laukos.

Lauku dzīvesveids, kā to atklāt, kā par to ieinteresēt – par to runāja, to vērtēja  biedrības “Lau­ku ceļotājs” gadskārtējā konferencē.

“Galvenā vērtība laukos ir cilvēki – uzņēmēji, spilgtas personības, vietējās sabiedrības entuziasti -, bez kuru iedvesmas, apņēmības un atvērtības Latvijas lauki zaudētu ne tikai savu dvēselisko un emocionālo pusi, bet arī vērtību un    tūristiem svarīgāko iemeslu brīvdienām laukos. Lauku dzīvesveida piedāvājums – tā ir gan kultūra    un gastronomija, gan aktīvais tūrisms un dabas baudīšana,” saka   “Lauku ceļotāja” vadītāja Asnāte Ziemele.

Naktsmītnēs tūristu mazāk

Kāda bijusi aizvadītā vasara vairāk nekā 330 biedrības biedriem – lauku tūrisma uzņēmējiem? 31,5% aptaujāto naktsmītņu saimnieku atzīst tūristu skaita samazinājumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. 23% naktsmītnēs viesu skaits bijis nemainīgs, bet 26,7% naktsmītnes pieredzējušas tūristu skaita pieaugumu. Pārsvarā tika apkalpoti pasākumi: kāzas, jubilejas, uzņēmumu un    sporta pasākumi, bērnu nometnes. Jūnijā un jūlijā krasi samazinājies vietējo Latvijas apceļotāju skaits, jo arvien spēkā ir tendence izmantot ceļošanas iespējas uz ārvalstīm. Augustā un septembrī vietējie tūristi atgriezušies.    Ārvalstu tūristu skaits šogad bijis ļoti mazs.
Saīsinājies lauku naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits no divām līdz četrām naktīm uz tikai vienu nakti. Gandrīz nav bijis ilglaicīgo nakšņotāju, kuri apmetas uz nedēļu un  ilgāk.

Parādījusies jauna tendence, ka no Anglijas, Īrijas vecāki ar bērniem brauc ciemos pie vecvecākiem, bet viņu mājās visiem nav vietas, atbraucēji apmetas kādā viesu namā. Tur rīko jubilejas, ģimeņu saietus. Jaunākajai paaudzei tiek rādīta Latvija.

80 procentos “Lauku ceļotāja” biedru    tūrisma mītnēs pabijuši ārzemju viesi, lielākoties no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, un tikai uz vienas dienas ekskursiju, pārnakšņojot vienu nakti.

Uzņēmēji atzina, ka rudenī situācija līdz ar pirmajiem komunālajiem rēķiniem krietni mainījusies. Nevar salīdzināt lauku tūrisma mītņu noslodzi pērn novembrī un šogad. Tiek arī atteiktas rezervācijas. “Strādnieku brigādes    meklē, kur apmesties, bet piedāvā tādu cenu, par kādu nevaram paņemt. Ir pat gatavi braukt ar savu gultasveļu. Bet kaut kur viņi atrod naktsmītnes,” situāciju raksturo  kāds uzņēmējs.

Vasarā plašs piedāvājums

Vasarā notika vairākas biedrības rīkotās akcijas. A.Ziemele atzina, ka jāvērtē, vai turpmāk rīkot    “Atvērtās dienas laukos”, jo uzņēmējiem ir  maza interese, kā arī piedāvājumā pietrūcis inovāciju. Aizvien populārāks kļūst sadarbības projekts “Militārais man­tojums”. Plaši izskanēja Maizes un sidra svētki Āraišu dzirnavās, kas pulcēja gan uzņēmējus, gan daudz citu apmeklētāju.

Par veiksmīgu projektu tiek atzītas “Mājas kafejnīcu dienas”. Šovasar tās notika 40 reģionos, bija atvērtas 496 kafejnīcas un katru apmeklēja no neviena līdz tūkstotim interesentu. Pavisam tās ieinteresēja    60 650 cilvēkus.

“Liela nozīme, protams, ir laika apstākļiem. Ja turpat pagastā vai pilsētā ir kādi svētki, mājas kafejnīcas nodrošina ēdināšanu,” uzsver A.Ziemele un    atgādina, ka svarīgi ir, lai iesaistās tūrisma informācijas centri, lai ir gan kā padomdevēji, gan atbalstītāji. Daudzās pašvaldībās tūrisma speciālisti veido vienotu reklāmu, iepazīstina ar Mājas kafejnīcu piedāvājumiem novadā. “Mājas kafejnīcu dienas” ir vietējo sadarbība, cits citam palīdz, atbalsta. Un ieguvēji ir visi,” vērtē A.Ziemele un piebilst, ka dzirdēti iebildumi no restorāniem, kafejnīcām, ka cilvēki tik braukā pa laukiem uz “Mājas kafejnīcu dienām” un uz restorāniem vairs neiet.

Tūrisma uzņēmēji arī pārrunāja krievu valodas mācīšanu skolā. Daudzi atzina, ka ne tikai no Krievijas ierodas tūristi, kuri saprot krievu valodu, krieviski nereti sazinās arī viesi no citām Austrumeiropas un Centrā­lei­ropas valstīm. “Valoda ir bagātība, katra, ko protam, atver pasauli,” uzsver uzņēmēji.

Nezaudēt optimismu

Runāt par nākamo gadu, pat šo ziemu ir sarežģīti, jo situācija ir neparedzama. 70% aptaujāto uzņēmēju plāno celt cenas vidēji par 20%. 30% aptaujāto uzņēmēju cenas celt neplāno. Savukārt ēdināšanas pakalpojumiem cenas varētu celties vidēji par 30%.

Vasara ir devusi iespēju veidot nelielus uzkrājumus, taču uzņēmēji plāno gaidāmo ziemu strādāt taupības režīmā, vēl rūpīgāk plānot izdevumus un pielāgoties situācijai. Ar lielākām bažām ziemu gaida mazie ražotāji – maizes cepēji, alus darītavas un citi-, kuru darbību ietekmēs elektroenerģijas cenas.

“Šovasar Vācija bija pilna ar kemperiem, viņi atbrauks arī līdz mums,” ar optimismu teica “Apaļ­­kalna” saimnieks Juris Lei­manis.

“Mazie uzņēmēji nedrīkstam vārīties savā sulā, pieredzes un informācijas apmaiņa ir ļoti svarīga,” atgādina A.Ziemele. Viņai piekrīt arī Straupes pagasta “Upesleju” saimniece Elita Marti­­nsone un piebilst, ka “Lauku ceļotājs” ir tas, kas ir stiprais plecs un padomdevējs mazajiem uzņēmējiem.

Atvilināt viesus no Āzijas

Biedrības izstrādātais piedāvājums “Lauku dzīvesveids”  pamazām iegūst atpazīstamību. Tas tapis, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas, Dienvidsomijas, Āla­n­du salu un Zviedrijas rietumkrasta lauku tūrisma mārketinga organizācijām.

“Baltijas un Skandināvijas valstis – vienots tūrisma galamērķis. Daudzi ceļotāji no Āzijas valstīm ierodas mūsu reģionā caur Somiju, un kopīga galamērķa izveidošana palīdz viņiem nokļūt ne tikai Rīgā un Tallinā, bet arī sasniegt laukus. Ir aprakstīts piedāvājums, praktiska informācija par ceļošanu valstu iekšienē un starp tām, iespēja no viena avota uzzināt visu ceļojumam nepieciešamo informāciju un to saplānot sniedz ērtības un uzticamību, kas svarīga gan individuāliem ceļotājiem, gan tūrisma kompānijām,” stāsta    produkta veidošanas eksperte Antra Spinga.

Projekta ietvaros novembra beigās Latvijā pēc ilga laika ieradās      pirmās tūrisma profesionāļu un mediju grupas no Taizemes un Japānas. Viņiem programmā bija ietverta gan maizes cepšana pie Brantu muižas saimnieces, “Birzī” bērzu sulas dzērienu baudīšana, gan Mazmežotnes muižas īpašās pusdienas, “Ķiploku pasaules” lauku labumu un    ķiploku alus baudīšana. Igaunijā bija UNESCO sarakstā iekļautā “melnās” jeb dūmu pirts apmeklējums, iespēja uzzināt, kā no piena gatavo sieru, viesošanās Igau­nijas piena muzejā, savvaļas zvēru vērošana. Dienvidsomijā – viesošanās vietējā ģimenē un kopīgas vakariņas, pazemes raktuvju un Somijas dabas iepazīšana.

Ceļotājus no Japānas un Taizemes saista viss autentiskais un patiesais: saikne ar dabu, zināšanas par savvaļas augiem un to izmantošanu, dažādas prasmes: maizes cepšana, rakstaino cimdu adīšana, puzuru gatavošana.

Uzņēmēji dalījās pieredzē par Āzijas valstu apmeklētājiem. Viesi brīnījušies, kā tiek lobīti zirņi, kā aug ķiploki, kādās mājās izpirkuši visus adījumus, jo tas roku darbs. “Japāņiem pirmais jautājums bija – kur ir tās alas, kur vietējie glabā produktus. Viņi par tām bija lasījuši. Iespaidu guva, bija pārsteigti,” pastāsta    Līga­tnes vīna darītavas saimnieks Ainārs Vanags.

A.Spinga uzsver, ka, uzņemot tūristus no Āzijas, ir jārēķinās ar daudz tāda, ko pat neiedomājamies. “Ja programmās ir amatu demonstrējumi, japāņi par to ir uztraukti, nedrīkst būt darbošanās ar asiem instrumentiem. Par bitēm labāk nerunāt. Ja ceļojums nopirkts no operatora, japānis nekāps saimnieka privātajā mašīnā. Tāpat ļoti svarīga ir precizitāte, lai viss notiktu tieši tad, kad paredzēts programmā, rodas sarežģījumi, ja kaut kas tiek mainīts,” dažas nianses atklāj produkta veidošanas eksperte un uzsver, ka tūristus interesē, kā dzīvojam, kāda ir daba, kā to izmantojam, kā lasām zālītes, kā ogas aug dārzā, kā rotājam mājas svētkos.

“Tas ir personisks piedāvājums tūristam, kā katrs dzīvojam. Ne katrs ir gatavs to parādīt,” atgādina A.Spinga un pauž pārliecību, ka pamazām tūristi no Āzijas ieinteresēsies par Latvijas laukiem, jo pilsētas jau ir iepazinuši.    “Pro­tams, lauku dzīves iepazīšana nav domāta  tikai tālu zemju ciemiņiem, bet arī ceļotājiem no Eiro­pas un tuvākām kaimiņvalstīm, kā arī pašmāju pilsētniekiem, kuri vēlas pieredzēt ko savdabīgu ārpus ierastās ikdienas,” saka A.Spinga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nekautrēties, nebaidīties no kļūdām

08:37
13.04.2024
119

Uzticēties procesam un negaidīt no sevis izcilu rezultātu pirmajā reizē. Gleznošanas pasniedzēja BAIBA FEOKTISTOVA Viņa sirdī ir īsta cēsniece. Šai pusē pagājusi bērnība, skolas gadi – ģimnāzijā, vēlāk Rīgā studiju gadi žurnālistikā un mārketingā, bet nu ikdiena paiet tikai saistībā ar mākslu. Gan gleznojot, gan mācot gleznot citus. Baiba Feoktistova dalās savā pieredzē, iedvesmas avotos […]

Galda spēles rosina sadarbību un ļauj iepazīties

10:07
10.04.2024
39

Straupē reizi mēnesī sanāk kopā ģimenes, lai parunātos un spēlētu galda spēles. Pēdējās tikšanās reizēs ar aizrautību visi iesaistījušies prāta spēlē “6. ņem!”. To spēlē ar kārtīm, uz kurām ir skaitļi. No­teikumi ir vienkārši, katrs spēlētājs no kāršu kavas izvelk desmit kārtis. Gājienu pēc gājiena tās izliek četrās rindās augošā secībā. Spēlētāji cenšas, lai viņa […]

Lai skaisti ikdienā

10:04
09.04.2024
323

“Inešos dzīve ir ļoti laba. Mums te ir viss nepieciešamais, tikai    mazā mērogā,” saka Sandra Jermacāne un pastāsta, ka bijis satraukums, kad diskutēja par pili, ka pagastā nebūs kultūras darbinieka. “Toreiz parunājām, bet pēc tam bija pilnīgs klusums. Kaut kādu ziņu, kas tad domāts, tā arī nesaņēmām. Tagad Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja organizē nelielus, […]

Laukos dzīves ritms lēnāks

10:02
08.04.2024
240

Tomass Vegners smaidot atzīst, ka teju katrs, ko iepazīst Inešos, noteikti pajautā, kāpēc ģimene šurp pārcēlusies. “Bet viena stāsta nav. Atnācām nejauši, te mums nav ne radu, ne draugu. Kad braucām apskatīt īpašumu Inešos, bijām te pirmoreiz,” stāsta inesietis un piebilst, ka katrs nejaušais solis reizē bijis arī likumsakarīgs.    Tomass ir rīdzinieks, audzis Jūrmalā, […]

Alus cauri gadsimtiem

09:55
07.04.2024
98

Ilggadējais Cēsu alus darītavas vadītājs Kārlis Tomsons veicis pētniecisku darbu par alus rūpniecības attīstību Latvijā. Ar to ikviens var iepazīties grāmatā “Alus rūpniecība Latvijā. Ar ieskatu alus darīšanas vissenākajā vēsturē” . Sarunā par daudzu gadu darbu, interesi par vēsturi un aktīvu dzīvi. Prieks, ka grāmata ir izdota. Alus ražošana ir tautsaimniecības nozare, un to tāpat […]

Kā uzcelt ekonomisku ģimenes māju, saglabājot labu sirdsapziņu

08:55
05.04.2024
359
1

Idejas pirmsākumi meklējami nu jau kā desmit gadu tālā pagātnē, kad cēsnieks Krišjānis Kārkls, tobrīd students Aalto universitātē Helsinkos, uzsāka pētniecību savam maģistra darbam, reizē sākot veidot sadarbību ar Baltijas valstu un pašmāju būvniecības materiālu un ēku komponenšu ražotājiem. Tolaik uzdevums bijis atrast atbildi uz jautājumu: “Kā šodien uzcelt naudas ziņā ekonomisku un energoefektīvu ģimenes […]

Tautas balss

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
12
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
28
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
20
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
37
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
39
12
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Sludinājumi