Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kad augi kļūst par drogām

Druva
10:16
19.08.2014
123
Enina Img 9586

Vasara jau iegriezusies uz rudens pusi, bet pļavās, norās aizvien ir ziedu bagātība, augi dāvā savu spēku un mudina tos noplūkt, saglabāt ziemai. Tad sniegputeņa laikā varēs baudīt tēju ar vasaras smaržām.

Pēdējos gados zāļu tēju vākšana un dzeršana kļūst aizvien iecienītāka. Nekas taču nevar būt garšīgāks un spēcinošāks par paša pļavā vāktām un žāvētām ziedlapiņām, augiem.

Farmācijas doktore, asociētā profesore Vija Eniņa sarakstījusi daudzas grāmatas par ārstniecības augiem. Viņas padomos allaž ieklausās. Zvārtes svētkos pazīstamā augu īpašību zinātāja dalījās savās zināšanās.

“Sakām – ejam pļavā un vācam ārstniecības augus. Nē, mēs vācam drogas. Tikai dažu augu vāc visu, lielākoties vāc vai nu pumpurus, vai mizu, ziedus, lapas, lakstus, augļus, saknes, tos apstrādā un iegūst drogu. Mēs vācam ārstniecības augu drogas,” skaidro Vija Eniņa.

Ko un kad vākt – tas atkarīgs, kādam mērķim to darām. “Svarīgi ievērot, kad drogā ir visvairāk aktīvo vielu. Augs iedarbojas ar ķīmisko vielu kompleksu, ko uzkrājis sev, ne jau cilvēkam. Augs aug neatkarīgi no cilvēka. Mums liekas, ka esam radības kronis un viss ir mums. Visu dzīvo pasauli – augus, dzīvniekus, cilvēkus, mikroorganismus – dala trīs lielās valstīs. Pati vienkāršākā, primitīvākā ir dzīvnieku valsts, pie kuras piederam arī mēs. Bet pati augstākā, pilnīgākā ir augu valsts, kas vienīgā spēj no nekā radīt to, kas vajadzīgs visiem pārējiem – organiskās barības vielas, bez kurām pārējie nespēj dzīvot. Tikai augi, izmantojot ūdeni, ogļskābo gāzi un gaismas enerģiju, veido lielu vielu dažādību – ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus. Bet tas viss ir vajadzīgs augam pašam. Graudu iesēj – augā ir olbaltumvielas, lai varētu augt jaunais augs,” stāsta farmācijas doktore.

Augos ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, ko tie sintezē savām vajadzībām. Karstā laikā, kad cilvēks pret sauli lieto aizsargkrēmu, augi sintezē aizsargvielas.

Lai ievāktu kvalitatīvu drogu, tas jādara tad, kad augā ir visvairāk aktīvo vielu. Ziediem tas ir ziedēšanas pirmajā pusē, vēlāk to jau ir mazāk, tās sāk veidot sēklas. Vija Eniņa min piemēru, ka piemēram, pieneņu saknes nav vērts rakt. Tagad augs saknē krāj vajadzīgo nākamajam veģetācijas periodam. Rudenī viss būs sakrāts, arī pavasarī, kad tikko parādās mazas, zaļas lapiņas, enerģijas un labo vielu visvairāk. Tāpat tagad nav jēgas plēst kokam mizu, tas jādara pavasarī.

“Vācot drogas, svarīgi apzināties, kam tās lietosim – ārstnieciskam mērķim, kādai hroniskai kaitei, piemēram, bronhītam, vai ikdienas zāļu tējai.

Tējas krūzē var likt visu, kas zem kājām. Saka taču – Dievs pie kājām nolicis to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs,” atgādina Vija Eniņa.

Katrā augā ir noteikta ķīmisko vielu daudzveidība, jo augam pašam tik daudz ko vajag. “Nedrīkst neievērot, ka cilvēki atšķirīgi reaģē uz dažādu augu aktīvajām vielām. Arī tā ir ķīmija. Pēdējā laikā parādās netipiskas reakcijas, jutība. Īpaši jāuzmanās tiem, kuri

drogas nav lietojuši no bērnības,” padomu dod farmācijas doktore un piebilst, lai

kaut ko pārbaudītu, iesākumā jādzer tēja no vienas drogas, nevis maisījums. To ir viegli dozēt. Izdzerot jūt reakciju. Darbības efekts izpaužas atkarībā no tā, kāds ir cilvēka organisma stāvoklis.

“Vienu drogu nav ieteicams lietot ilgstoši. Trīs gadus dzert tikai piparmētru, kaut arī tā ir garšīga, nav labi, jo organismam regulāri tiek piegādāts vienu sastāvdaļu komplekss. Jā, labs, bet ar laiku tas var arī ietekmēt. Vienu drogu iesaka lietot ne ilgāk par desmit dienām.

Drogu maisījums labāks, jo var likt kopā vairākus komponentus un paplašināt organismam piedāvāto vielu dažādību, ne daudzumu. To var lietot ilgstošāk, līdz diviem mēnešiem,” stāsta Vija Eniņa. Dzerot drogu maisījumu, ja rodas nepatīkamas izjūtas, ir grūtāk pateikt, ko nevajadzētu lietot. Vija Eniņa uzsver, ka grāmatās allaž ir uzsvērts, kam katra droga ir piemērota, daudz

informācijas atrodams internetā, taču katram nepieciešama zināšanu pamatbāze, lai internetā izlasīto neņemtu pārāk nopietni.

Gatavojot tēju, domājam, lai tā būtu garšīga, smaržīga un arī skaista. To nodrošina bioloģiski aktīvo vielu dažādība. “Melleņu tējai krāsa nekāda, bet, ja klāt skābumam pieliek citronmētru, citrona šķēlīti – tā kļūst skaista,

sarkanīga. Tēju dzerot, jābūt omulīgai sajūtai,” atgādina Vija Eniņa.

Viņa neiesaka vienā maisījumā likt kopā drogas, kurām līdzīgs ķīmiskais sastāvs un iedarbība. Piemēram, urīndzenošu drogu maisījumā, ja kopā saliks vairākas, kam viena aktīvā viela, nieres sadusmosies.

Vienā tējā nav ieteicams likt arī dažādas konsistences drogas. Ziedi ir maigi, tos parasti tikai aplej ar verdošu ūdeni, ja klāt, piemēram, rožu augļi, kamēr ievilksies, ziedu smarža jau būs izgaisusi. Maisījumus, kuros ir gan ziedi, gan augļi vai mizas, vispirms pagatavo to, kas jāpavāra, tad pievieno ziedus.

“Vienā maisījumā kopā var likt no divām līdz simts drogām. Mazkomponentu maisījumā ir līdz sešām, daudzkomponentu –

līdz pat 30. Labi ir abi,” pastāsta Vija Eniņa.

Lai, žāvējot augu, nepazaudētu tā vērtīgās īpašības, tie jāpasargā no saules. Jāraugās, lai augi ātri izžūst, nesāk pelēt. Ja to dara mākslīgā temperatūrā, tad jāatceras, ka ēteriskās vielas izgaros, ja temperatūra būs augstāka par 40 grādiem, smaržas pazudīs. Augos, kur daudz vitamīnu, piemēram, upenēs, žāvēšana jāsāk ar 90 grādiem, tad bojā iet tie enzīmi, kas noārda askorbīnskābi, pēc tam var žāvēt 60 grādos.

Glabājot drogas, tās jāsargā no gaismas, jātur tumšā, sausā vietā. Var likt maisiņos, stikla burkās, metāla kārbās. Vija Eniņa atgādina, ka noteikti klāt jāpieliek zīmīte, norādot, kas tā par drogu, un vākšanas gadu. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
134

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
628
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
243

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
449

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi