Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Kad augi kļūst par drogām

Druva
10:16
19.08.2014
45
Enina Img 9586

Vasara jau iegriezusies uz rudens pusi, bet pļavās, norās aizvien ir ziedu bagātība, augi dāvā savu spēku un mudina tos noplūkt, saglabāt ziemai. Tad sniegputeņa laikā varēs baudīt tēju ar vasaras smaržām.

Pēdējos gados zāļu tēju vākšana un dzeršana kļūst aizvien iecienītāka. Nekas taču nevar būt garšīgāks un spēcinošāks par paša pļavā vāktām un žāvētām ziedlapiņām, augiem.

Farmācijas doktore, asociētā profesore Vija Eniņa sarakstījusi daudzas grāmatas par ārstniecības augiem. Viņas padomos allaž ieklausās. Zvārtes svētkos pazīstamā augu īpašību zinātāja dalījās savās zināšanās.

“Sakām – ejam pļavā un vācam ārstniecības augus. Nē, mēs vācam drogas. Tikai dažu augu vāc visu, lielākoties vāc vai nu pumpurus, vai mizu, ziedus, lapas, lakstus, augļus, saknes, tos apstrādā un iegūst drogu. Mēs vācam ārstniecības augu drogas,” skaidro Vija Eniņa.

Ko un kad vākt – tas atkarīgs, kādam mērķim to darām. “Svarīgi ievērot, kad drogā ir visvairāk aktīvo vielu. Augs iedarbojas ar ķīmisko vielu kompleksu, ko uzkrājis sev, ne jau cilvēkam. Augs aug neatkarīgi no cilvēka. Mums liekas, ka esam radības kronis un viss ir mums. Visu dzīvo pasauli – augus, dzīvniekus, cilvēkus, mikroorganismus – dala trīs lielās valstīs. Pati vienkāršākā, primitīvākā ir dzīvnieku valsts, pie kuras piederam arī mēs. Bet pati augstākā, pilnīgākā ir augu valsts, kas vienīgā spēj no nekā radīt to, kas vajadzīgs visiem pārējiem – organiskās barības vielas, bez kurām pārējie nespēj dzīvot. Tikai augi, izmantojot ūdeni, ogļskābo gāzi un gaismas enerģiju, veido lielu vielu dažādību – ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus. Bet tas viss ir vajadzīgs augam pašam. Graudu iesēj – augā ir olbaltumvielas, lai varētu augt jaunais augs,” stāsta farmācijas doktore.

Augos ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, ko tie sintezē savām vajadzībām. Karstā laikā, kad cilvēks pret sauli lieto aizsargkrēmu, augi sintezē aizsargvielas.

Lai ievāktu kvalitatīvu drogu, tas jādara tad, kad augā ir visvairāk aktīvo vielu. Ziediem tas ir ziedēšanas pirmajā pusē, vēlāk to jau ir mazāk, tās sāk veidot sēklas. Vija Eniņa min piemēru, ka piemēram, pieneņu saknes nav vērts rakt. Tagad augs saknē krāj vajadzīgo nākamajam veģetācijas periodam. Rudenī viss būs sakrāts, arī pavasarī, kad tikko parādās mazas, zaļas lapiņas, enerģijas un labo vielu visvairāk. Tāpat tagad nav jēgas plēst kokam mizu, tas jādara pavasarī.

“Vācot drogas, svarīgi apzināties, kam tās lietosim – ārstnieciskam mērķim, kādai hroniskai kaitei, piemēram, bronhītam, vai ikdienas zāļu tējai.

Tējas krūzē var likt visu, kas zem kājām. Saka taču – Dievs pie kājām nolicis to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs,” atgādina Vija Eniņa.

Katrā augā ir noteikta ķīmisko vielu daudzveidība, jo augam pašam tik daudz ko vajag. “Nedrīkst neievērot, ka cilvēki atšķirīgi reaģē uz dažādu augu aktīvajām vielām. Arī tā ir ķīmija. Pēdējā laikā parādās netipiskas reakcijas, jutība. Īpaši jāuzmanās tiem, kuri

drogas nav lietojuši no bērnības,” padomu dod farmācijas doktore un piebilst, lai

kaut ko pārbaudītu, iesākumā jādzer tēja no vienas drogas, nevis maisījums. To ir viegli dozēt. Izdzerot jūt reakciju. Darbības efekts izpaužas atkarībā no tā, kāds ir cilvēka organisma stāvoklis.

“Vienu drogu nav ieteicams lietot ilgstoši. Trīs gadus dzert tikai piparmētru, kaut arī tā ir garšīga, nav labi, jo organismam regulāri tiek piegādāts vienu sastāvdaļu komplekss. Jā, labs, bet ar laiku tas var arī ietekmēt. Vienu drogu iesaka lietot ne ilgāk par desmit dienām.

Drogu maisījums labāks, jo var likt kopā vairākus komponentus un paplašināt organismam piedāvāto vielu dažādību, ne daudzumu. To var lietot ilgstošāk, līdz diviem mēnešiem,” stāsta Vija Eniņa. Dzerot drogu maisījumu, ja rodas nepatīkamas izjūtas, ir grūtāk pateikt, ko nevajadzētu lietot. Vija Eniņa uzsver, ka grāmatās allaž ir uzsvērts, kam katra droga ir piemērota, daudz

informācijas atrodams internetā, taču katram nepieciešama zināšanu pamatbāze, lai internetā izlasīto neņemtu pārāk nopietni.

Gatavojot tēju, domājam, lai tā būtu garšīga, smaržīga un arī skaista. To nodrošina bioloģiski aktīvo vielu dažādība. “Melleņu tējai krāsa nekāda, bet, ja klāt skābumam pieliek citronmētru, citrona šķēlīti – tā kļūst skaista,

sarkanīga. Tēju dzerot, jābūt omulīgai sajūtai,” atgādina Vija Eniņa.

Viņa neiesaka vienā maisījumā likt kopā drogas, kurām līdzīgs ķīmiskais sastāvs un iedarbība. Piemēram, urīndzenošu drogu maisījumā, ja kopā saliks vairākas, kam viena aktīvā viela, nieres sadusmosies.

Vienā tējā nav ieteicams likt arī dažādas konsistences drogas. Ziedi ir maigi, tos parasti tikai aplej ar verdošu ūdeni, ja klāt, piemēram, rožu augļi, kamēr ievilksies, ziedu smarža jau būs izgaisusi. Maisījumus, kuros ir gan ziedi, gan augļi vai mizas, vispirms pagatavo to, kas jāpavāra, tad pievieno ziedus.

“Vienā maisījumā kopā var likt no divām līdz simts drogām. Mazkomponentu maisījumā ir līdz sešām, daudzkomponentu –

līdz pat 30. Labi ir abi,” pastāsta Vija Eniņa.

Lai, žāvējot augu, nepazaudētu tā vērtīgās īpašības, tie jāpasargā no saules. Jāraugās, lai augi ātri izžūst, nesāk pelēt. Ja to dara mākslīgā temperatūrā, tad jāatceras, ka ēteriskās vielas izgaros, ja temperatūra būs augstāka par 40 grādiem, smaržas pazudīs. Augos, kur daudz vitamīnu, piemēram, upenēs, žāvēšana jāsāk ar 90 grādiem, tad bojā iet tie enzīmi, kas noārda askorbīnskābi, pēc tam var žāvēt 60 grādos.

Glabājot drogas, tās jāsargā no gaismas, jātur tumšā, sausā vietā. Var likt maisiņos, stikla burkās, metāla kārbās. Vija Eniņa atgādina, ka noteikti klāt jāpieliek zīmīte, norādot, kas tā par drogu, un vākšanas gadu. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
19

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
316

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi