Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Kad augi kļūst par drogām

Druva
10:16
19.08.2014
28
Enina Img 9586

Vasara jau iegriezusies uz rudens pusi, bet pļavās, norās aizvien ir ziedu bagātība, augi dāvā savu spēku un mudina tos noplūkt, saglabāt ziemai. Tad sniegputeņa laikā varēs baudīt tēju ar vasaras smaržām.

Pēdējos gados zāļu tēju vākšana un dzeršana kļūst aizvien iecienītāka. Nekas taču nevar būt garšīgāks un spēcinošāks par paša pļavā vāktām un žāvētām ziedlapiņām, augiem.

Farmācijas doktore, asociētā profesore Vija Eniņa sarakstījusi daudzas grāmatas par ārstniecības augiem. Viņas padomos allaž ieklausās. Zvārtes svētkos pazīstamā augu īpašību zinātāja dalījās savās zināšanās.

“Sakām – ejam pļavā un vācam ārstniecības augus. Nē, mēs vācam drogas. Tikai dažu augu vāc visu, lielākoties vāc vai nu pumpurus, vai mizu, ziedus, lapas, lakstus, augļus, saknes, tos apstrādā un iegūst drogu. Mēs vācam ārstniecības augu drogas,” skaidro Vija Eniņa.

Ko un kad vākt – tas atkarīgs, kādam mērķim to darām. “Svarīgi ievērot, kad drogā ir visvairāk aktīvo vielu. Augs iedarbojas ar ķīmisko vielu kompleksu, ko uzkrājis sev, ne jau cilvēkam. Augs aug neatkarīgi no cilvēka. Mums liekas, ka esam radības kronis un viss ir mums. Visu dzīvo pasauli – augus, dzīvniekus, cilvēkus, mikroorganismus – dala trīs lielās valstīs. Pati vienkāršākā, primitīvākā ir dzīvnieku valsts, pie kuras piederam arī mēs. Bet pati augstākā, pilnīgākā ir augu valsts, kas vienīgā spēj no nekā radīt to, kas vajadzīgs visiem pārējiem – organiskās barības vielas, bez kurām pārējie nespēj dzīvot. Tikai augi, izmantojot ūdeni, ogļskābo gāzi un gaismas enerģiju, veido lielu vielu dažādību – ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus. Bet tas viss ir vajadzīgs augam pašam. Graudu iesēj – augā ir olbaltumvielas, lai varētu augt jaunais augs,” stāsta farmācijas doktore.

Augos ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, ko tie sintezē savām vajadzībām. Karstā laikā, kad cilvēks pret sauli lieto aizsargkrēmu, augi sintezē aizsargvielas.

Lai ievāktu kvalitatīvu drogu, tas jādara tad, kad augā ir visvairāk aktīvo vielu. Ziediem tas ir ziedēšanas pirmajā pusē, vēlāk to jau ir mazāk, tās sāk veidot sēklas. Vija Eniņa min piemēru, ka piemēram, pieneņu saknes nav vērts rakt. Tagad augs saknē krāj vajadzīgo nākamajam veģetācijas periodam. Rudenī viss būs sakrāts, arī pavasarī, kad tikko parādās mazas, zaļas lapiņas, enerģijas un labo vielu visvairāk. Tāpat tagad nav jēgas plēst kokam mizu, tas jādara pavasarī.

“Vācot drogas, svarīgi apzināties, kam tās lietosim – ārstnieciskam mērķim, kādai hroniskai kaitei, piemēram, bronhītam, vai ikdienas zāļu tējai.

Tējas krūzē var likt visu, kas zem kājām. Saka taču – Dievs pie kājām nolicis to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs,” atgādina Vija Eniņa.

Katrā augā ir noteikta ķīmisko vielu daudzveidība, jo augam pašam tik daudz ko vajag. “Nedrīkst neievērot, ka cilvēki atšķirīgi reaģē uz dažādu augu aktīvajām vielām. Arī tā ir ķīmija. Pēdējā laikā parādās netipiskas reakcijas, jutība. Īpaši jāuzmanās tiem, kuri

drogas nav lietojuši no bērnības,” padomu dod farmācijas doktore un piebilst, lai

kaut ko pārbaudītu, iesākumā jādzer tēja no vienas drogas, nevis maisījums. To ir viegli dozēt. Izdzerot jūt reakciju. Darbības efekts izpaužas atkarībā no tā, kāds ir cilvēka organisma stāvoklis.

“Vienu drogu nav ieteicams lietot ilgstoši. Trīs gadus dzert tikai piparmētru, kaut arī tā ir garšīga, nav labi, jo organismam regulāri tiek piegādāts vienu sastāvdaļu komplekss. Jā, labs, bet ar laiku tas var arī ietekmēt. Vienu drogu iesaka lietot ne ilgāk par desmit dienām.

Drogu maisījums labāks, jo var likt kopā vairākus komponentus un paplašināt organismam piedāvāto vielu dažādību, ne daudzumu. To var lietot ilgstošāk, līdz diviem mēnešiem,” stāsta Vija Eniņa. Dzerot drogu maisījumu, ja rodas nepatīkamas izjūtas, ir grūtāk pateikt, ko nevajadzētu lietot. Vija Eniņa uzsver, ka grāmatās allaž ir uzsvērts, kam katra droga ir piemērota, daudz

informācijas atrodams internetā, taču katram nepieciešama zināšanu pamatbāze, lai internetā izlasīto neņemtu pārāk nopietni.

Gatavojot tēju, domājam, lai tā būtu garšīga, smaržīga un arī skaista. To nodrošina bioloģiski aktīvo vielu dažādība. “Melleņu tējai krāsa nekāda, bet, ja klāt skābumam pieliek citronmētru, citrona šķēlīti – tā kļūst skaista,

sarkanīga. Tēju dzerot, jābūt omulīgai sajūtai,” atgādina Vija Eniņa.

Viņa neiesaka vienā maisījumā likt kopā drogas, kurām līdzīgs ķīmiskais sastāvs un iedarbība. Piemēram, urīndzenošu drogu maisījumā, ja kopā saliks vairākas, kam viena aktīvā viela, nieres sadusmosies.

Vienā tējā nav ieteicams likt arī dažādas konsistences drogas. Ziedi ir maigi, tos parasti tikai aplej ar verdošu ūdeni, ja klāt, piemēram, rožu augļi, kamēr ievilksies, ziedu smarža jau būs izgaisusi. Maisījumus, kuros ir gan ziedi, gan augļi vai mizas, vispirms pagatavo to, kas jāpavāra, tad pievieno ziedus.

“Vienā maisījumā kopā var likt no divām līdz simts drogām. Mazkomponentu maisījumā ir līdz sešām, daudzkomponentu –

līdz pat 30. Labi ir abi,” pastāsta Vija Eniņa.

Lai, žāvējot augu, nepazaudētu tā vērtīgās īpašības, tie jāpasargā no saules. Jāraugās, lai augi ātri izžūst, nesāk pelēt. Ja to dara mākslīgā temperatūrā, tad jāatceras, ka ēteriskās vielas izgaros, ja temperatūra būs augstāka par 40 grādiem, smaržas pazudīs. Augos, kur daudz vitamīnu, piemēram, upenēs, žāvēšana jāsāk ar 90 grādiem, tad bojā iet tie enzīmi, kas noārda askorbīnskābi, pēc tam var žāvēt 60 grādos.

Glabājot drogas, tās jāsargā no gaismas, jātur tumšā, sausā vietā. Var likt maisiņos, stikla burkās, metāla kārbās. Vija Eniņa atgādina, ka noteikti klāt jāpieliek zīmīte, norādot, kas tā par drogu, un vākšanas gadu. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
47

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi