Otrdiena, 11. novembris
Vārda dienas: Ojārs, Rainers, Nellija

Kad augi kļūst par drogām

Druva
10:16
19.08.2014
122
Enina Img 9586

Vasara jau iegriezusies uz rudens pusi, bet pļavās, norās aizvien ir ziedu bagātība, augi dāvā savu spēku un mudina tos noplūkt, saglabāt ziemai. Tad sniegputeņa laikā varēs baudīt tēju ar vasaras smaržām.

Pēdējos gados zāļu tēju vākšana un dzeršana kļūst aizvien iecienītāka. Nekas taču nevar būt garšīgāks un spēcinošāks par paša pļavā vāktām un žāvētām ziedlapiņām, augiem.

Farmācijas doktore, asociētā profesore Vija Eniņa sarakstījusi daudzas grāmatas par ārstniecības augiem. Viņas padomos allaž ieklausās. Zvārtes svētkos pazīstamā augu īpašību zinātāja dalījās savās zināšanās.

“Sakām – ejam pļavā un vācam ārstniecības augus. Nē, mēs vācam drogas. Tikai dažu augu vāc visu, lielākoties vāc vai nu pumpurus, vai mizu, ziedus, lapas, lakstus, augļus, saknes, tos apstrādā un iegūst drogu. Mēs vācam ārstniecības augu drogas,” skaidro Vija Eniņa.

Ko un kad vākt – tas atkarīgs, kādam mērķim to darām. “Svarīgi ievērot, kad drogā ir visvairāk aktīvo vielu. Augs iedarbojas ar ķīmisko vielu kompleksu, ko uzkrājis sev, ne jau cilvēkam. Augs aug neatkarīgi no cilvēka. Mums liekas, ka esam radības kronis un viss ir mums. Visu dzīvo pasauli – augus, dzīvniekus, cilvēkus, mikroorganismus – dala trīs lielās valstīs. Pati vienkāršākā, primitīvākā ir dzīvnieku valsts, pie kuras piederam arī mēs. Bet pati augstākā, pilnīgākā ir augu valsts, kas vienīgā spēj no nekā radīt to, kas vajadzīgs visiem pārējiem – organiskās barības vielas, bez kurām pārējie nespēj dzīvot. Tikai augi, izmantojot ūdeni, ogļskābo gāzi un gaismas enerģiju, veido lielu vielu dažādību – ogļhidrātus, olbaltumvielas, taukus. Bet tas viss ir vajadzīgs augam pašam. Graudu iesēj – augā ir olbaltumvielas, lai varētu augt jaunais augs,” stāsta farmācijas doktore.

Augos ir daudz bioloģiski aktīvu vielu, ko tie sintezē savām vajadzībām. Karstā laikā, kad cilvēks pret sauli lieto aizsargkrēmu, augi sintezē aizsargvielas.

Lai ievāktu kvalitatīvu drogu, tas jādara tad, kad augā ir visvairāk aktīvo vielu. Ziediem tas ir ziedēšanas pirmajā pusē, vēlāk to jau ir mazāk, tās sāk veidot sēklas. Vija Eniņa min piemēru, ka piemēram, pieneņu saknes nav vērts rakt. Tagad augs saknē krāj vajadzīgo nākamajam veģetācijas periodam. Rudenī viss būs sakrāts, arī pavasarī, kad tikko parādās mazas, zaļas lapiņas, enerģijas un labo vielu visvairāk. Tāpat tagad nav jēgas plēst kokam mizu, tas jādara pavasarī.

“Vācot drogas, svarīgi apzināties, kam tās lietosim – ārstnieciskam mērķim, kādai hroniskai kaitei, piemēram, bronhītam, vai ikdienas zāļu tējai.

Tējas krūzē var likt visu, kas zem kājām. Saka taču – Dievs pie kājām nolicis to, kas cilvēkam visvairāk vajadzīgs,” atgādina Vija Eniņa.

Katrā augā ir noteikta ķīmisko vielu daudzveidība, jo augam pašam tik daudz ko vajag. “Nedrīkst neievērot, ka cilvēki atšķirīgi reaģē uz dažādu augu aktīvajām vielām. Arī tā ir ķīmija. Pēdējā laikā parādās netipiskas reakcijas, jutība. Īpaši jāuzmanās tiem, kuri

drogas nav lietojuši no bērnības,” padomu dod farmācijas doktore un piebilst, lai

kaut ko pārbaudītu, iesākumā jādzer tēja no vienas drogas, nevis maisījums. To ir viegli dozēt. Izdzerot jūt reakciju. Darbības efekts izpaužas atkarībā no tā, kāds ir cilvēka organisma stāvoklis.

“Vienu drogu nav ieteicams lietot ilgstoši. Trīs gadus dzert tikai piparmētru, kaut arī tā ir garšīga, nav labi, jo organismam regulāri tiek piegādāts vienu sastāvdaļu komplekss. Jā, labs, bet ar laiku tas var arī ietekmēt. Vienu drogu iesaka lietot ne ilgāk par desmit dienām.

Drogu maisījums labāks, jo var likt kopā vairākus komponentus un paplašināt organismam piedāvāto vielu dažādību, ne daudzumu. To var lietot ilgstošāk, līdz diviem mēnešiem,” stāsta Vija Eniņa. Dzerot drogu maisījumu, ja rodas nepatīkamas izjūtas, ir grūtāk pateikt, ko nevajadzētu lietot. Vija Eniņa uzsver, ka grāmatās allaž ir uzsvērts, kam katra droga ir piemērota, daudz

informācijas atrodams internetā, taču katram nepieciešama zināšanu pamatbāze, lai internetā izlasīto neņemtu pārāk nopietni.

Gatavojot tēju, domājam, lai tā būtu garšīga, smaržīga un arī skaista. To nodrošina bioloģiski aktīvo vielu dažādība. “Melleņu tējai krāsa nekāda, bet, ja klāt skābumam pieliek citronmētru, citrona šķēlīti – tā kļūst skaista,

sarkanīga. Tēju dzerot, jābūt omulīgai sajūtai,” atgādina Vija Eniņa.

Viņa neiesaka vienā maisījumā likt kopā drogas, kurām līdzīgs ķīmiskais sastāvs un iedarbība. Piemēram, urīndzenošu drogu maisījumā, ja kopā saliks vairākas, kam viena aktīvā viela, nieres sadusmosies.

Vienā tējā nav ieteicams likt arī dažādas konsistences drogas. Ziedi ir maigi, tos parasti tikai aplej ar verdošu ūdeni, ja klāt, piemēram, rožu augļi, kamēr ievilksies, ziedu smarža jau būs izgaisusi. Maisījumus, kuros ir gan ziedi, gan augļi vai mizas, vispirms pagatavo to, kas jāpavāra, tad pievieno ziedus.

“Vienā maisījumā kopā var likt no divām līdz simts drogām. Mazkomponentu maisījumā ir līdz sešām, daudzkomponentu –

līdz pat 30. Labi ir abi,” pastāsta Vija Eniņa.

Lai, žāvējot augu, nepazaudētu tā vērtīgās īpašības, tie jāpasargā no saules. Jāraugās, lai augi ātri izžūst, nesāk pelēt. Ja to dara mākslīgā temperatūrā, tad jāatceras, ka ēteriskās vielas izgaros, ja temperatūra būs augstāka par 40 grādiem, smaržas pazudīs. Augos, kur daudz vitamīnu, piemēram, upenēs, žāvēšana jāsāk ar 90 grādiem, tad bojā iet tie enzīmi, kas noārda askorbīnskābi, pēc tam var žāvēt 60 grādos.

Glabājot drogas, tās jāsargā no gaismas, jātur tumšā, sausā vietā. Var likt maisiņos, stikla burkās, metāla kārbās. Vija Eniņa atgādina, ka noteikti klāt jāpieliek zīmīte, norādot, kas tā par drogu, un vākšanas gadu. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Darbs ar jauniešiem – dzīves misija

06:21
10.11.2025
88

Ja sarunās iznāk pieminēt jauniešu centru “Apelsīns” Liepā, cilvēki visbiežāk ir informēti, ka tas ir pirmais un ilglaicīgākais jauniešu centrs Cēsu novadā. Oktobrī “Apelsīns” nosvinēja jauniešiem svarīgu dzimšanas dienu – 18. jubileju. Nu jau astoņus no tiem centru pretī pilngadībai veda Maija Ozoliņa. Par godu nozīmīgajai jubilejai Maija piekrita “Druvai” pastāstīt par savu darbu. -Kad […]

No grāmatas uz kino ekrāna

06:25
06.11.2025
92

 Zane (Nuts) Riekstiņa dažu gadu laikā no diplomētas juristes veidola pārtapusi radošā personībā un nu jau izdevusi desmit grāmatas, turklāt tās piedāvājot ne tikai fiziski lasāmā, bet arī klausāmā formātā. Taču tagad viņas radošo rakstīšanas ceļu šķērsojuši arī kino darboņi, un nu jau aptuveni nedēļu televīzijas programmu sarakstā    “Go3” skatītāju baudījumam piedāvātas divas sērijas, […]

Jau desmit gadu apmeklē un vērtē kultūras pasākumus

06:09
04.11.2025
55

Jaunpiebalgas pagasta bibliotēkā regulāri tiekas domubiedru klubiņš “Teātra afiša”, lai dalītos iespaidos par kultūras pasākumiem. Oktobrī tikšanās reize aizritēja svētku noskaņās, atzīmējot kluba desmito jubileju. Bibliotēkas vadītāja un domubiedru pulcinātāja Baiba Logina “Druvai” pastāstīja, ka jubilejas reizē bija plānots doties kopīgi noskatīties kādu izrādi, tomēr ikdiena bija pārāk aizņemta un tas neizdevās. Pāris dienu pirms […]

Mācās noadīt savu sapņu džemperi

08:06
03.11.2025
112

Reizi mēnesī Auciemmuižā, Raiskuma pagastā, kopā sanāk dažādu paaudžu novadnieces, apsēžas ap galdu, pārspriež ikdienu un ada. “Citi dejo, citi dzied, citi ada,” saka Inga Kalniņa, uzsverot, ka kopā adīšanā ne mazāk svarīga ir kopā būšana. Auciemmuiža ir laba vieta, kur rīkot dažādas meistarklases, atzīst Cēsu novada  Pārgaujas apvienības pārvaldes Kultūras centra vadītāja Solveiga Lobuzova. […]

Savienošanās ar ezoterisko pasauli ir sava iekšējā spēka atgūšana

06:10
31.10.2025
93

Agnese Mārtiņkrista ikdienā darbojas ezoterikas jomā – viņa strādā arī ar regresijām jeb iepriekšējo dzīvju ceļojumiem. Ar viņu sarunājāmies par šī darba nozīmi, atklāsmēm un piedzīvoto. -Kur rit jūsu ikdiena? -Dzīvoju Jelgavā. Jāsaka gan, ka esmu gana daudz paceļojusi pa Latviju, bērnībā uzturējos Baus­kas pusē – Misā un Skaistkalnē. Vēlāk, no pusaudža gadiem, dzīvoju Jelgavā […]

Turpina tradicionālu amatu

06:44
27.10.2025
122

Kaspars Zvirbulis jau desmit gadus dzīvo Līgatnē. Pusaudža gados Rīgas puika brauca pie tēvoča un palīdzēja tāšu darbnīcā. “Jau 20 gados apzinājos, ka tāsiķa amats noderēs. Vismaz  vecumdienāsnoteikti,” stāsta Kaspars. Kaspars Rīgā strādāja celt­niecībā, sieva Madara absolvēja Mākslas akadēmiju. Bija jāizlemj, ko tālāk darīt. Tad arī nolēma pārcelties uz Līgatni un kopā ar Vizmu un […]

Tautas balss

Soliņu trūkums kā gadu desmitu tradīcija

08:20
10.11.2025
26
Cēsniece raksta:

“Gadiem runā, ka Cēsīs ir pārāk maz soliņu, bet pašvaldība izliekas nedzirdam. Man diezgan bieži ir jāiet uz klīniku, esmu krietnos gados, bet eju kājām, jo nav pārāk tālu. Tomēr atsēsties pa laikam vajag. Ejot pa Glūdas ielu, līdz Lenču ielai nav neviena soliņa. Pie jauniešu centra autobusu pieturas ir metāla sēdekļi, bet tie tomēr […]

Kas aizstāvēs stirnu?

08:19
09.11.2025
21
Lasītāja raksta:

“Aizvien nerimst satraukums par Bauskas novadā nošautajiem suņiem. Protams, jāizpēta, vai situācija tiešām bija tāda, ka dzīvnieki jālikvidē. Tomēr jocīgi, ka neviens nerunā par saplosīto stirnu, kas bija redzama fotogrāfijās. Vai šo dzīvnieku aizsardzība nerūp nevienam?” pārdomās dalījās lasītāja.

Nav jāpārmet, bet jāpalīdz

08:16
09.11.2025
23
Iedzīvotāja raksta:

“Izlasīju “Druvā” par sirmgalvi, kura Taurenē baro ap trīsdesmit kaķu. Uzskatu, ka nedrīkst kundzei to pārmest un teikt, ka tagad viņai pašai ar visiem dzīvniekiem jātiek galā. Saprotams taču, ja pie tevis atnāk bezpalīdzīgs dzīvnieks, tu viņu pabarosi. Es arī esmu sastapusies ar līdzīgām situācijām. Ik pa laikam man pieklīdis kāds kaķis, domājams, no kaimiņu […]

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
41
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
46
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Sludinājumi