Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Jāmācās dzīvot digitāli

Sarmīte Feldmane
08:17
02.04.2019
103
Macibas Bibliotekaa Fotomarta 1 1

Latvijā desmito reizi norisinās ikgadējā informatīvā kampaņa “Eiropas digitālā nedēļa”,iepriekšējos gados to sauca par E-prasmju nedēļu. Dažādi pasākumi notika daudzās bibliotēkās, arī citās pašvaldību iestādēs. Cēsu Centrālā bibliotēka
iedzīvotājiem piedāvāja praktisku un informatīvu nodarbību, kurā skaidroja, kā lietot mobilās aplikācijas Smart-ID, VID attaisnotie izdevumi un Mobile-pocket.

Bibliotēkas sociālo mediju speciāliste Krista Lauberga atzīst, ka tik lielu interesi nebija gaidījuši. Pērn, kad stāstīja par Smart-ID un Cēsu pašvaldības aplikāciju, bija atnākuši tikai pāris cilvēku. Šoreiz uz nodarbību bija ieradušies vairāk nekā 20 interesentu, lielākoties seniori. “Zināšanu līmenis bija ļoti dažāds. Katram individuāli nebija iespējams parādīt,” stāsta K.Lauberga un piebilst: “Daudzi jautāja, kad būs nākamā nodarbība. Tas rosina domāt un plānot nodarbību ciklu, kur mācītu par mobilajām lietotnēm. Tās ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. “

Ar cēsniekiem zināšanās dalījās ne tikai K.Lauberga, bet arī Mār­tiņš Rijnieks un Ināra Elbrete. “Pamazām mainās cilvēku domāšana. Ja vēl nesen daudzi baidījās lietot telefonu, jo var taču kaut ko izdarīt nepareizi, tad tagad ar viedtālruņiem situācija ir vēl sarežģītāka. Galvenais- nebaidīties, uzdrošināties, un mobilās aplikācijas nemanot kļūst par ikdienu, “ saka M. Rijnieks.

Cēsniece Ingrīte Kļaviņa “Druvai” atklāj, ka nodarbība bijusi vērtīga. “Smart-ID nebiju lietojusi, pamēģināju, patīk. Rē­ķinus kārtoju internetbankā, telefonā kaut kā vēl nav uzticības. Iespējams, kādreiz to darīšu, dzīve jau rādīs, “ pastāsta Ingrīte, bet Vaira Kandere uzsver, ka jākļūst drošākiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas. “Man uzdāvināja jaunu viedtālruni, tagad cenšos dzīvot modīgāk. Ir daudz jāmēģina, lai izdotos. Ir reizes, kad nesaprotu. Cik labi, ka ir iespēja mācīties,” pārdomās dalās V.Kandere.

Jānis Bērziņš ir optimistiski noskaņots. Ikdienā viņš ir draugos ar datoru un atzīst, ka maksāt rēķinus internetbankā ar kodu kalkulatoru ir sarežģītāk nekā telefonā. “Daudz ko var iemācīties internetā, tikai jāmēģina. Līdz šim nebiju izmantojis Attaisnoto izdevumu aplikāciju, tagad zinu, kā visu izdarīt,” saka cēsnieks un pastāsta, ka jau gadu izmanto viedtālruni, bet sākumā nemaz nebijis viegli.

Bibliotekāri ir mācījušies, kā izmantot digitālās tehnoloģijas. Viņi ir digitālie aģenti savos pagastos.
Drustu pagasta bibliotekāre Aija Ciguze atzīst, ka Drustos šis ir digitālais gads nevis nedēļa. “Drustēnieši nāk tad, kad viņiem ir kāda vajadzība. Palīdzu, arī viņi paši mācās sakārtot attaisnoto izdevumu čekus, maksāt rēķinus internetbankā,” saka bibliotekāre un uzsver, ka katram ir sava situācija, kurā jāmeklē risinājums, un visu zināt nav iespējams.

Nesen uz bibliotēku atnākusi kāda bēdīga kundze. Nopirkusi viedtālruni, bet nemāk to izmantot, nav arī neviena, kas palīdz – mazmazbērni ārzemēs. “Tagad priecīga sūta bildes, seko līdzi, kā viņiem klājas,” stāsta A.Ciguze un uzsver, ka arī cilvēki gados ir sapratuši, kādas iespējas paver viedtālruņi, mobilās lietotnes . “Sākumā jau vai katrs saka – man to nevajag, jo baidās no jaunām lietām. Kad pamēģina un iznāk, ir priecīgi, ka uzdrošinājušies, ka nekautrējās pajautāt, ” pārdomās dalās A.Ciguze.
Uz bibliotēku daudzi nāk, lai nokārtotu attaisnotos izdevumus. Ja rodas kādas neskaidrības, Aija sazinās ar Raunas vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra speciālistēm. “Viss tik ātri mainās. Vecākiem cilvēkiem nav viegli lietot kodu kalkulatoru, bet drīz jau būs vajadzīgs e-paraksts,” saka A.Ciguze, “digitālās nedēļas pasākumi pievērš uzmanību un sniedz informāciju. Drustēniešus cenšos regulāri informēt par e-pakalpojumiem, ko var izmantot bibliotēkā.”

Šonedēļ Drustu pagasta zemniekiem bija tikšanās ar Lauksaimniecības datu centra Ziemeļvidzemē vecāko referenti Viju Paegli. Viņa stāstīja par datu bāzes jaunākajām programmām un to, kā risināt neskaidrības. Tāda pati nodarbība bija arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta zemniekiem. “Interese bija, šodien arī zemniekiem jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām, tās jāizmanto,” stāsta Taurenes bibliotēkas vadītāja Ineta Rūnika. Viņa uzsver, ka seniori ir zinoši. Viņu labākie skolotāji ir mazbērni. Tie, kuri vēlas iemācīties izmantot datoru, nāk individuāli un bibliotekāre parāda pirmās pamatprasmes. “Tie, kam mājās nav interneta, nāk uz bibliotēku, paši maksā rēķinus. Ir tādi, kuriem patīk internetā palasīt jaunumus. Mūsdienu tehnoloģijas sen vairs nav tikai jaunās paaudzes ikdiena,” saka I. Rūnika un piebilst, ka, protams, ir daudzi, kam nav internetbankas un viņi nevar izmantot e-pakalpojumus. “Viņi arī neuzticas tehnoloģijām. Ja ar skaidru naudu par ko samaksā, tas šķiet drošāk,” pastāsta taureniete.

Ikvienā bibliotēkā ir iespēja izmantot internetu. Zinošas bibliotekāres pamācīs, dos padomu.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
7

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
19

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
275
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
63

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1051
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
139

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
4
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi