Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Jāmācās dzīvot digitāli

Sarmīte Feldmane
08:17
02.04.2019
31
Macibas Bibliotekaa Fotomarta 1 1

Latvijā desmito reizi norisinās ikgadējā informatīvā kampaņa “Eiropas digitālā nedēļa”,iepriekšējos gados to sauca par E-prasmju nedēļu. Dažādi pasākumi notika daudzās bibliotēkās, arī citās pašvaldību iestādēs. Cēsu Centrālā bibliotēka
iedzīvotājiem piedāvāja praktisku un informatīvu nodarbību, kurā skaidroja, kā lietot mobilās aplikācijas Smart-ID, VID attaisnotie izdevumi un Mobile-pocket.

Bibliotēkas sociālo mediju speciāliste Krista Lauberga atzīst, ka tik lielu interesi nebija gaidījuši. Pērn, kad stāstīja par Smart-ID un Cēsu pašvaldības aplikāciju, bija atnākuši tikai pāris cilvēku. Šoreiz uz nodarbību bija ieradušies vairāk nekā 20 interesentu, lielākoties seniori. “Zināšanu līmenis bija ļoti dažāds. Katram individuāli nebija iespējams parādīt,” stāsta K.Lauberga un piebilst: “Daudzi jautāja, kad būs nākamā nodarbība. Tas rosina domāt un plānot nodarbību ciklu, kur mācītu par mobilajām lietotnēm. Tās ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. “

Ar cēsniekiem zināšanās dalījās ne tikai K.Lauberga, bet arī Mār­tiņš Rijnieks un Ināra Elbrete. “Pamazām mainās cilvēku domāšana. Ja vēl nesen daudzi baidījās lietot telefonu, jo var taču kaut ko izdarīt nepareizi, tad tagad ar viedtālruņiem situācija ir vēl sarežģītāka. Galvenais- nebaidīties, uzdrošināties, un mobilās aplikācijas nemanot kļūst par ikdienu, “ saka M. Rijnieks.

Cēsniece Ingrīte Kļaviņa “Druvai” atklāj, ka nodarbība bijusi vērtīga. “Smart-ID nebiju lietojusi, pamēģināju, patīk. Rē­ķinus kārtoju internetbankā, telefonā kaut kā vēl nav uzticības. Iespējams, kādreiz to darīšu, dzīve jau rādīs, “ pastāsta Ingrīte, bet Vaira Kandere uzsver, ka jākļūst drošākiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas. “Man uzdāvināja jaunu viedtālruni, tagad cenšos dzīvot modīgāk. Ir daudz jāmēģina, lai izdotos. Ir reizes, kad nesaprotu. Cik labi, ka ir iespēja mācīties,” pārdomās dalās V.Kandere.

Jānis Bērziņš ir optimistiski noskaņots. Ikdienā viņš ir draugos ar datoru un atzīst, ka maksāt rēķinus internetbankā ar kodu kalkulatoru ir sarežģītāk nekā telefonā. “Daudz ko var iemācīties internetā, tikai jāmēģina. Līdz šim nebiju izmantojis Attaisnoto izdevumu aplikāciju, tagad zinu, kā visu izdarīt,” saka cēsnieks un pastāsta, ka jau gadu izmanto viedtālruni, bet sākumā nemaz nebijis viegli.

Bibliotekāri ir mācījušies, kā izmantot digitālās tehnoloģijas. Viņi ir digitālie aģenti savos pagastos.
Drustu pagasta bibliotekāre Aija Ciguze atzīst, ka Drustos šis ir digitālais gads nevis nedēļa. “Drustēnieši nāk tad, kad viņiem ir kāda vajadzība. Palīdzu, arī viņi paši mācās sakārtot attaisnoto izdevumu čekus, maksāt rēķinus internetbankā,” saka bibliotekāre un uzsver, ka katram ir sava situācija, kurā jāmeklē risinājums, un visu zināt nav iespējams.

Nesen uz bibliotēku atnākusi kāda bēdīga kundze. Nopirkusi viedtālruni, bet nemāk to izmantot, nav arī neviena, kas palīdz – mazmazbērni ārzemēs. “Tagad priecīga sūta bildes, seko līdzi, kā viņiem klājas,” stāsta A.Ciguze un uzsver, ka arī cilvēki gados ir sapratuši, kādas iespējas paver viedtālruņi, mobilās lietotnes . “Sākumā jau vai katrs saka – man to nevajag, jo baidās no jaunām lietām. Kad pamēģina un iznāk, ir priecīgi, ka uzdrošinājušies, ka nekautrējās pajautāt, ” pārdomās dalās A.Ciguze.
Uz bibliotēku daudzi nāk, lai nokārtotu attaisnotos izdevumus. Ja rodas kādas neskaidrības, Aija sazinās ar Raunas vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra speciālistēm. “Viss tik ātri mainās. Vecākiem cilvēkiem nav viegli lietot kodu kalkulatoru, bet drīz jau būs vajadzīgs e-paraksts,” saka A.Ciguze, “digitālās nedēļas pasākumi pievērš uzmanību un sniedz informāciju. Drustēniešus cenšos regulāri informēt par e-pakalpojumiem, ko var izmantot bibliotēkā.”

Šonedēļ Drustu pagasta zemniekiem bija tikšanās ar Lauksaimniecības datu centra Ziemeļvidzemē vecāko referenti Viju Paegli. Viņa stāstīja par datu bāzes jaunākajām programmām un to, kā risināt neskaidrības. Tāda pati nodarbība bija arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta zemniekiem. “Interese bija, šodien arī zemniekiem jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām, tās jāizmanto,” stāsta Taurenes bibliotēkas vadītāja Ineta Rūnika. Viņa uzsver, ka seniori ir zinoši. Viņu labākie skolotāji ir mazbērni. Tie, kuri vēlas iemācīties izmantot datoru, nāk individuāli un bibliotekāre parāda pirmās pamatprasmes. “Tie, kam mājās nav interneta, nāk uz bibliotēku, paši maksā rēķinus. Ir tādi, kuriem patīk internetā palasīt jaunumus. Mūsdienu tehnoloģijas sen vairs nav tikai jaunās paaudzes ikdiena,” saka I. Rūnika un piebilst, ka, protams, ir daudzi, kam nav internetbankas un viņi nevar izmantot e-pakalpojumus. “Viņi arī neuzticas tehnoloģijām. Ja ar skaidru naudu par ko samaksā, tas šķiet drošāk,” pastāsta taureniete.

Ikvienā bibliotēkā ir iespēja izmantot internetu. Zinošas bibliotekāres pamācīs, dos padomu.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
269

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
24
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
10
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi