Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Jāmācās dzīvot digitāli

Sarmīte Feldmane
08:17
02.04.2019
13
Macibas Bibliotekaa Fotomarta 1 1

Latvijā desmito reizi norisinās ikgadējā informatīvā kampaņa “Eiropas digitālā nedēļa”,iepriekšējos gados to sauca par E-prasmju nedēļu. Dažādi pasākumi notika daudzās bibliotēkās, arī citās pašvaldību iestādēs. Cēsu Centrālā bibliotēka
iedzīvotājiem piedāvāja praktisku un informatīvu nodarbību, kurā skaidroja, kā lietot mobilās aplikācijas Smart-ID, VID attaisnotie izdevumi un Mobile-pocket.

Bibliotēkas sociālo mediju speciāliste Krista Lauberga atzīst, ka tik lielu interesi nebija gaidījuši. Pērn, kad stāstīja par Smart-ID un Cēsu pašvaldības aplikāciju, bija atnākuši tikai pāris cilvēku. Šoreiz uz nodarbību bija ieradušies vairāk nekā 20 interesentu, lielākoties seniori. “Zināšanu līmenis bija ļoti dažāds. Katram individuāli nebija iespējams parādīt,” stāsta K.Lauberga un piebilst: “Daudzi jautāja, kad būs nākamā nodarbība. Tas rosina domāt un plānot nodarbību ciklu, kur mācītu par mobilajām lietotnēm. Tās ir mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa. “

Ar cēsniekiem zināšanās dalījās ne tikai K.Lauberga, bet arī Mār­tiņš Rijnieks un Ināra Elbrete. “Pamazām mainās cilvēku domāšana. Ja vēl nesen daudzi baidījās lietot telefonu, jo var taču kaut ko izdarīt nepareizi, tad tagad ar viedtālruņiem situācija ir vēl sarežģītāka. Galvenais- nebaidīties, uzdrošināties, un mobilās aplikācijas nemanot kļūst par ikdienu, “ saka M. Rijnieks.

Cēsniece Ingrīte Kļaviņa “Druvai” atklāj, ka nodarbība bijusi vērtīga. “Smart-ID nebiju lietojusi, pamēģināju, patīk. Rē­ķinus kārtoju internetbankā, telefonā kaut kā vēl nav uzticības. Iespējams, kādreiz to darīšu, dzīve jau rādīs, “ pastāsta Ingrīte, bet Vaira Kandere uzsver, ka jākļūst drošākiem, izmantojot jaunās tehnoloģijas. “Man uzdāvināja jaunu viedtālruni, tagad cenšos dzīvot modīgāk. Ir daudz jāmēģina, lai izdotos. Ir reizes, kad nesaprotu. Cik labi, ka ir iespēja mācīties,” pārdomās dalās V.Kandere.

Jānis Bērziņš ir optimistiski noskaņots. Ikdienā viņš ir draugos ar datoru un atzīst, ka maksāt rēķinus internetbankā ar kodu kalkulatoru ir sarežģītāk nekā telefonā. “Daudz ko var iemācīties internetā, tikai jāmēģina. Līdz šim nebiju izmantojis Attaisnoto izdevumu aplikāciju, tagad zinu, kā visu izdarīt,” saka cēsnieks un pastāsta, ka jau gadu izmanto viedtālruni, bet sākumā nemaz nebijis viegli.

Bibliotekāri ir mācījušies, kā izmantot digitālās tehnoloģijas. Viņi ir digitālie aģenti savos pagastos.
Drustu pagasta bibliotekāre Aija Ciguze atzīst, ka Drustos šis ir digitālais gads nevis nedēļa. “Drustēnieši nāk tad, kad viņiem ir kāda vajadzība. Palīdzu, arī viņi paši mācās sakārtot attaisnoto izdevumu čekus, maksāt rēķinus internetbankā,” saka bibliotekāre un uzsver, ka katram ir sava situācija, kurā jāmeklē risinājums, un visu zināt nav iespējams.

Nesen uz bibliotēku atnākusi kāda bēdīga kundze. Nopirkusi viedtālruni, bet nemāk to izmantot, nav arī neviena, kas palīdz – mazmazbērni ārzemēs. “Tagad priecīga sūta bildes, seko līdzi, kā viņiem klājas,” stāsta A.Ciguze un uzsver, ka arī cilvēki gados ir sapratuši, kādas iespējas paver viedtālruņi, mobilās lietotnes . “Sākumā jau vai katrs saka – man to nevajag, jo baidās no jaunām lietām. Kad pamēģina un iznāk, ir priecīgi, ka uzdrošinājušies, ka nekautrējās pajautāt, ” pārdomās dalās A.Ciguze.
Uz bibliotēku daudzi nāk, lai nokārtotu attaisnotos izdevumus. Ja rodas kādas neskaidrības, Aija sazinās ar Raunas vienotā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centra speciālistēm. “Viss tik ātri mainās. Vecākiem cilvēkiem nav viegli lietot kodu kalkulatoru, bet drīz jau būs vajadzīgs e-paraksts,” saka A.Ciguze, “digitālās nedēļas pasākumi pievērš uzmanību un sniedz informāciju. Drustēniešus cenšos regulāri informēt par e-pakalpojumiem, ko var izmantot bibliotēkā.”

Šonedēļ Drustu pagasta zemniekiem bija tikšanās ar Lauksaimniecības datu centra Ziemeļvidzemē vecāko referenti Viju Paegli. Viņa stāstīja par datu bāzes jaunākajām programmām un to, kā risināt neskaidrības. Tāda pati nodarbība bija arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta zemniekiem. “Interese bija, šodien arī zemniekiem jāseko līdzi jaunākajām tehnoloģijām, tās jāizmanto,” stāsta Taurenes bibliotēkas vadītāja Ineta Rūnika. Viņa uzsver, ka seniori ir zinoši. Viņu labākie skolotāji ir mazbērni. Tie, kuri vēlas iemācīties izmantot datoru, nāk individuāli un bibliotekāre parāda pirmās pamatprasmes. “Tie, kam mājās nav interneta, nāk uz bibliotēku, paši maksā rēķinus. Ir tādi, kuriem patīk internetā palasīt jaunumus. Mūsdienu tehnoloģijas sen vairs nav tikai jaunās paaudzes ikdiena,” saka I. Rūnika un piebilst, ka, protams, ir daudzi, kam nav internetbankas un viņi nevar izmantot e-pakalpojumus. “Viņi arī neuzticas tehnoloģijām. Ja ar skaidru naudu par ko samaksā, tas šķiet drošāk,” pastāsta taureniete.

Ikvienā bibliotēkā ir iespēja izmantot internetu. Zinošas bibliotekāres pamācīs, dos padomu.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
71

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
72

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
283

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
103

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi