Priekuļos, Cēsīs un Straupē notika novada amatierteātru skate. Tajā piedalījās seši kolektīvi, jo amatierteātriem skatē obligāti jāpiedalās reizi divos gados.
“Mazie pagastu teātri ne tikai iestudē izrādes, tie piedalās dažādos pasākumos, nav vienkārši ik gadu skatē parādīt kādu jaunu iestudējumu,” skaidro Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timermane – Malēja.
Priekuļos ikvienam bija iespēja noskatīties četras izrādes. Tās vērtēja Ausekļa Limbažu teātra režisore Inta Kalniņa, Kauguru teātra režisors Oskars Hofmanis un Valmieras drāmas teātra aktieris Kārlis Freimanis.
Amatierteātri iestudējuši dažāda žanra izrādes, tās gan atspoguļo aktuālas tēmas, gan rosina domāt, gan ļauj atvilkt elpu no ikdienas. Amatierteātru repertuārā ir klasiķu – E.Vulfa “Kazlauckus savu darbu prot” (Mārsnēnu teātris) un E.Zālītes “Bīstamais vecums” (Straupes teātris “Sapņojums”) – lugas un arī novadnieces Baibas Jukņevičas “Ziediņš gatves galā” (Jaunpiebalgas “Triksteri”). K.Freimanis pēc četru iestudējumu noskatīšanās atgādināja, ka ir būtiski, lai tēma ir svarīga gan skatītājiem, gan kolektīvam. “Skatītājam jāredz, ka tas, ko aktieris dara uz skatuves, viņam nav vienaldzīgs, un aktieris, lai nospēlētu, nedrīkst būt vienaldzīgs,” ar “Druvu” pārdomās dalījās žūrijas pārstāvis. Viņš uzsvēra, ka guvis pozitīvas emocijas, redzot cilvēkus, kuri dara to, kas viņiem patīk, un dara to ar prieku. “Tāds jau arī ir amatiermākslas uzdevums – iespēja cilvēkiem realizēties un priecāties, dodot prieku pārējiem,” atgādināja K.Freimanis, piebilstot: “ Katrs kolektīvs ir dzīvs organisms, kāds tas ir, tas jūtams uz skatuves.”
Veselavas amatierteātrim “Kurlās vardes” skatē bija pirmizrāde. Viņi spēlēja “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Pēc izrādes režisorei un Paulīnes atveidotājai Ilonai Tauniņai “Druva” pavaicāja, vai jānojauš, ka Paulīnei ar fotogrāfu kas sanācis, viņa paskaidroja, ka uz skatuves ir stāsta dramatizējums, nevis filma. Viss beidzas ar to, ka Paulīne turpina izdomāt ko jaunu un darīt blēņas. “Šķiet, tēma ir aktuāla, cilvēkiem vajag kaut ko jautrāku. Man patīk Paulīnes humors, viņa visur redz iespēju. No viņas var mācīties, kā novecot, dzīvot pilnasinīgi,” pastāstīja I.Tauniņa. Veselaviešiem skates uzvedums bija pirmizrāde. Kā paši atzina, tā bija uzdrošināšanās, bet sevi ir jāparāda.
“Jaunpiebalgas amatierteātra “Triksteri” režisore Aina Damroze iestudējusi B.Jukņevičas lugu “Ziediņš gatves galā”. “Mūsdienīga izrāde un problēmas,” tā to raksturoja režisore. Pirmizrāde bija pirms gada, iestudējums izrādīts daudzviet. “Lugu var izvēlēties, ja ir nepieciešamais vīriešu un sieviešu skaits. Tiesa, nākas kādam tēlot vecāku, citam jaunāku,” bilda A.Damroze, bet kāds aktieris pakavējās atmiņās, ka pirms gadiem saņēmis aizrādījumu, ka jauni cilvēki spēlē vecus vīrus, tagad ir otrādi.
Taurenes amatierteātra “Radi” režisore Gunita Gedroica-Jurago pēc izrādes un sarunas ar žūriju bija gandarīta: “Ir labi padarīta darba sajūta un iedvesma darboties tālāk. Saņēmu ieteikumus, un tas svarīgi. No malas daudz kas labāk redzams. Sarunas ar profesionāļiem ir vērtīgas.” Režisore arī priecīga, ka bija gana daudz skatītāju un bija jūtams viņu atbalsts. “Uztraukums savās mājās ir kas cits nekā skatē,” atzina režisore.
Novada amatierteātru režisori skatei bija izraudzījušies Priekuļu kultūras namu, jo tas ir piemērots izrādēm. Četri uzvedumi dienā ir daudz, tāpēc vēl divi notika svētdien. Tā kā Cēsīs nav piemērotu telpu, straupieši spēlēja savās mājās, bet cēsnieki kino zālē.
Pēc skates amatierteātru vadītāji atzinīgi novērtēja žūrijas padomus un labvēlīgo attieksmi. Straupes un Cēsu teātra iestudējumus vērtēja I.Kalniņa, O.Hofmanis un Leļļu teātra vadītājs, režisors Mārtiņš Eihe.
K.Timermane-Malēja uzsvēra, ka ir atzinīgi jānovērtē katrs kolektīvs, kas darbojas. “Žūrija bija kā padomdevējs. Katrā izrādē bija kas tāds, kas paliek atmiņā. Amatierteātru režisori ir nopietni strādājuši,” sacīja Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece.
Žūrija uz reģionālo skati, kas notiks martā, izvirzīja Edītes Siļķēnas Cēsu teātra iestudēto izrādi “Panti un lietas”. Īpašu žūrijas atzinību nopelnīja Valda Žukovska no “Triksteriem” un Santa Kalniņa no Mārsnēnu teātra.
Aktieri un režisores “Druvai” pastāstīja, ka kolektīvos iesaistījušies jauni dalībnieki. Dažiem kolektīviem mēģinājumi notiek brīvdienās, citiem vakaros vairāku stundu garumā. Citādi aktieri netiek, un ar katru ir jārēķinās.
Amatierteātriem ir arī būtiska vieta katra pagasta kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Tie bagātina tradicionālos pasākumus, kā arī izbraukumos līdzi ved vēsti par savu pagastu. No nākamā gada amatierteātru saimei oficiāli pievienosies Līgatnes Muzikālais amatieru teātris, kas sevi jau paguvis pierādīt. Amatierteātri darbojas arī Vecpiebalgā, Raiskumā, Liepā, Nītaurē, Zosēnos, Skujenē, Kaivē.
“Druva” Priekuļos aprunājās ar skatītājiem. Viņi bija priecīgi, ka ir iespēja bez maksas redzēt izrādes. “Radiniece bija uzzinājusi par tādu iespēju, deva ziņu, es tālāk. Reklāmas jau pagastā nebija,” pārdomās dalījās priekuliete. Cita atklāja, ka pati spēlējusi teātri, bet Priekuļos jau gadiem nav teātra, kaut gan aktieri būtu. “Tagad visi darbos aizņemti, bet atrod laiku. Tas ir apbrīnojami,” savas domas izteica kāda skatītāja un uzsvēra: “Aktieriem vajag aplausus, sajust zāli, skatītājus. Apmeklētāju noteikti varēja būt vairāk.”
Komentāri