Pirmdiena, 20. janvāris
Vārda dienas: Oļģerts, Orests, Aļģirds, Aļģis

Ja aktieriem un skatītājiem aktuāla tēma, vienaldzīgo nav

Sarmīte Feldmane
06:42
05.12.2024
96
Tea Straupe

Straupes amatierteātris “Sapņojums”. Izrādē Aija Alksne un Jānis Reinhards. FOTO: Sintija Cērpiņa

Priekuļos, Cēsīs un Straupē notika novada amatierteātru skate. Tajā piedalījās seši kolektīvi, jo amatierteātriem skatē obligāti jāpiedalās reizi divos gados.

“Mazie pagastu teātri ne tikai iestudē izrādes, tie piedalās dažādos pasākumos, nav vienkārši ik gadu skatē parādīt kādu jaunu iestudējumu,” skaidro Cēsu novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timermane – Malēja.

Priekuļos ikvienam bija iespēja noskatīties četras izrādes. Tās vērtēja Ausekļa Limbažu teātra režisore Inta Kalniņa, Kauguru teātra režisors Oskars Hofmanis un Valmieras drāmas teātra aktieris Kārlis Freimanis.
Amatierteātri iestudējuši dažāda žanra izrādes, tās gan atspoguļo aktuālas tēmas, gan rosina domāt, gan ļauj atvilkt elpu no ikdienas.     Amatierteātru repertu­ārā ir klasiķu –  E.Vulfa “Kaz­lauckus savu darbu prot”    (Mār­snēnu teātris)    un E.Zālītes “Bīs­tamais vecums” (Straupes teātris “Sapņojums”) – lugas un arī novadnieces Baibas Jukņevičas “Ziediņš gatves galā” (Jaunpie­balgas “Triksteri”). K.Freimanis pēc četru iestudējumu noskatīšanās atgādināja, ka ir būtiski, lai    tēma ir svarīga gan skatītājiem, gan kolektīvam. “Skatītājam jāredz, ka tas, ko aktieris dara uz skatuves, viņam nav vienaldzīgs, un aktieris, lai nospēlētu, nedrīkst būt vienaldzīgs,” ar “Druvu” pārdomās dalījās žūrijas pārstāvis. Viņš uzsvēra, ka guvis pozitīvas emocijas, redzot    cilvēkus, kuri dara to, kas viņiem patīk, un dara to ar prieku. “Tāds jau arī ir amatiermākslas uzdevums – iespēja cilvēkiem realizēties un priecāties, dodot prieku pārējiem,” atgādināja K.Freimanis, piebilstot: “ Katrs kolektīvs ir dzīvs organisms, kāds tas ir, tas jūtams uz skatuves.”

T Jaunp
Jaunpiebalgas amatierteātris “Triksteri”. Izrādē Valda Žukovska (no kreisās), Norberts Petrovskis, Velta Ciekurzne, Egils Johansons un Ineta Elksne. FOTO: Sarmīte Feldmane

Veselavas amatierteātrim “Kurlās vardes” skatē bija pirm­izrāde. Viņi spēlēja “Tās dullās Paulīnes dēļ”.    Pēc izrādes režisorei un Paulīnes atveidotājai Ilonai Tauniņai “Druva” pavaicāja, vai jānojauš, ka Paulīnei ar fotogrāfu kas sanācis, viņa paskaidroja, ka uz skatuves ir stāsta dramatizējums, nevis filma. Viss beidzas ar to, ka Paulīne turpina izdomāt ko jaunu un darīt blēņas. “Šķiet, tēma ir aktuāla, cilvēkiem vajag kaut ko jautrāku. Man patīk Paulīnes humors, viņa visur redz iespēju. No viņas var mācīties, kā novecot, dzīvot pilnasinīgi,” pastāstīja I.Tauniņa. Veselaviešiem skates uzvedums bija pirmizrāde. Kā paši atzina, tā bija uzdrošināšanās, bet sevi ir jāparāda.

“Jaunpiebalgas amatierteātra “Triksteri” režisore Aina Dam­roze iestudējusi B.Jukņevi­čas lugu “Ziediņš gatves galā”. “Mūsdienīga izrāde un problēmas,” tā to raksturoja režisore. Pirmizrāde bija pirms gada, iestudējums izrādīts daudzviet. “Lugu var izvēlēties, ja ir nepieciešamais vīriešu un sieviešu skaits. Tiesa, nākas kādam tēlot vecāku, citam jaunāku,”    bilda A.Dam­roze, bet kāds aktieris pakavējās atmiņās, ka pirms gadiem saņēmis aizrādījumu, ka jauni cilvēki spēlē vecus vīrus, tagad ir otrādi.

Taurenes amatierteātra “Radi” režisore Gunita Gedroica-Jurago pēc izrādes un sarunas ar žūriju bija gandarīta: “Ir labi padarīta darba sajūta un iedvesma darboties tālāk. Saņēmu ieteikumus, un tas svarīgi. No malas daudz kas labāk redzams. Sarunas ar profesionāļiem ir vērtīgas.” Režisore arī priecīga, ka bija gana daudz skatītāju un bija jūtams viņu atbalsts. “Uztraukums savās mājās ir kas cits nekā skatē,” atzina režisore.


Novada amatierteātru režisori skatei bija izraudzījušies Priekuļu kultūras namu, jo tas ir piemērots izrādēm. Četri uzvedumi dienā ir daudz, tāpēc vēl divi notika svētdien. Tā kā Cēsīs nav piemērotu telpu, straupieši spēlēja savās mājās, bet cēsnieki kino zālē.   

T Marsn


Pēc skates amatierteātru vadītāji atzinīgi novērtēja žūrijas padomus un labvēlīgo attieksmi. Straupes un Cēsu teātra iestudējumus vērtēja I.Kalniņa, O.Hof­manis un Leļļu teātra vadītājs, režisors Mārtiņš Eihe.

K.Timermane-Malēja uzsvēra, ka ir atzinīgi jānovērtē katrs kolektīvs, kas darbojas. “Žūrija bija kā padomdevējs. Katrā izrādē bija kas tāds, kas paliek atmiņā. Amatierteātru režisori ir nopietni strādājuši,” sacīja Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece.

Žūrija uz reģionālo skati, kas notiks martā, izvirzīja Edītes Siļķēnas Cēsu teātra iestudēto izrādi “Panti un lietas”. Īpašu žūrijas atzinību nopelnīja Valda Žu­kovska no “Triksteriem” un Santa Kalniņa no Mārsnēnu teātra.

Aktieri un režisores “Druvai” pastāstīja, ka kolektīvos iesaistījušies jauni dalībnieki. Dažiem kolektīviem mēģinājumi notiek brīvdienās, citiem vakaros vairāku stundu garumā. Citādi aktieri netiek, un ar katru ir jārēķinās.

Amatierteātriem ir arī būtiska vieta katra pagasta kultūras un sabiedriskajā dzīvē. Tie bagātina tradicionālos pasākumus, kā arī izbraukumos līdzi ved vēsti par savu pagastu. No nākamā gada amatierteātru saimei oficiāli pievienosies    Līgatnes Muzikālais amatieru teātris, kas sevi jau paguvis pierādīt. Amatierteātri darbojas arī Vecpiebalgā, Raiskumā, Liepā, Nītaurē, Zosēnos, Skujenē, Kaivē.
“Druva” Priekuļos aprunājās ar skatītājiem. Viņi bija priecīgi, ka ir iespēja bez maksas redzēt izrādes. “Radiniece bija uzzinājusi par tādu iespēju, deva ziņu, es tālāk. Reklāmas jau pagastā nebija,” pārdomās dalījās priekuliete. Cita atklāja, ka pati spēlējusi teātri, bet Priekuļos jau gadiem nav teātra, kaut gan aktieri būtu. “Tagad visi darbos aizņemti, bet atrod laiku. Tas ir apbrīnojami,” savas domas izteica kāda skatītāja un uzsvēra: “Aktieriem vajag aplausus, sajust zāli, skatītājus. Apmeklētāju noteikti varēja būt vairāk.”

Tea Cesis
Cēsu teātris. Izrāde “Panti un lietas” ieguva augstāko vērtējumu un piedalīsies reģiona skatē. Tajā azartiski un patiesi iejutās dažādas paaudzes. FOTO: Sintija Cērpiņa
T Taurene
Taurenes amatierteātris “Radi”.  Izrādē Vija Rožlapa (no kreisās), Gunita Gedroica – Jurago, Sanita Brūvere un Sarmīte Lielā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par tehnoloģijām, politiku un cilvēkiem

07:06
20.01.2025
10

Latvijas Universitātes profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa par karu, politiku un nākotni sarunā ar Salliju Benfeldi. -Ģeopolitiskā situācija ir nemierīga, pat nestabila no Ukrainas līdz Gruzijai. Vai tie ir atsevišķi konflikti, ko izraisījušas dažādas intereses un pretrunas, vai arī ir saistīti konflikti? -Ja paskatāmies ilgākā laika posmā, tad par to, ko sauc par tektoniskām pārmaiņām globālajos […]

Par karu, pamieru un varžu kori

08:55
18.01.2025
25

Vēsturnieks, publicists, rakstnieks un Putina režīma pretinieks Dmitrijs Savvins par savu grāmatu un situāciju pasaulē intervijā Sallijai Benfeldei. Saruna ar Dmitriju notiek Cēsīs nākamajā dienā pēc viņa grāmatas atvēršanas un tikšanās Pasaules latviešu mākslas centrā (PLMC) ar lasītājiem. Pasākums notika latviešu valodā. Vakarā pēc tikšanās Dmitrijs ierakstīja sociālajos tīklos: “Šodien mana jaunā romāna prezentācija Cēsīs, […]

Psihiatrija mazāk sataustāma, bet sabiedrībai ļoti vajadzīga

06:46
15.01.2025
42

Garīgās veselības jautājumi sabiedrībā aizvien aktualizējas, tāpēc aizvien būtiskāk ir nodrošināt ārstu psihiatru pieejamību. Līdz ar paaudžu nomaiņu kādu laiku šo speciālistu pieejamība Cēsu klīnikā bija mazinājusies, bet kopš decembra nogales klīnikas Garīgās veselības centra komandai pievienojies vēl viens sertificēts, pieredzējis psihiatrs – daktere Juta Jaudzema. Ārsta grādu Juta Jaudze­ma ieguva 2011. gadā, absolvējot Rīgas […]

Kā zobārstniecības procedūras var uzlabot jūsu smaidu?

10:59
14.01.2025
50

Smaids ir viena no mūsu spēcīgākajām vizītkartēm, kas atstāj paliekošu iespaidu gan uz citiem, gan uz mums pašiem. Zobu estētika un veselība būtiski ietekmē mūsu pārliecību un labsajūtu, tādēļ rūpes par zobiem ir ne tikai higiēniska, bet arī estētiska prioritāte. Dažādas zobārstniecības procedūras mūsdienās piedāvā iespējas uzlabot smaida izskatu un saglabāt zobus veselus. Mūsdienu zobārstniecība […]

Lejas palīdzējušas kāpt augstāk

07:20
12.01.2025
660

Cēsnieks Jānis Pilābers vada uzņēmumu “Duck Woodworks”, nodrošinot darbu 21 cilvēkam. Uzņēmums eksportē bērnu mēbeles un attīstošās rotaļlietas uz 20 valstīm, bet produkciju lieto 78 valstīs. Jānis desmit gadus ir laimīgi kopā ar savu mīļoto sievieti Sandru, ar kuru ir precējies septiņus gadus, un audzina divus dēlus – trīsgadīgu un piecgadīgu. Tomēr ne vienmēr ir […]

Zemessardzes veterāna jubilejas pārdomas

16:05
10.01.2025
45

Ziemassvētkos, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona veterāns un viens no zemessardzes dibinātājiem Vidzemē, cēsnieks Andrejs Nestro svinēja 90 gadu jubileju. Jaunībā viņš Rīgas Elektro­me­hāniskajā tehnikumā apguva automātiku un telemehāniku, ilgus gadus strādāja uzņēmumā “Med­te­hnika”, taču, Latvijai atgūstot neatkarību, bez šaubīšanās iesaistījās Zemessardzes izveidē. “Jau pašā 90. gadu sākumā trijatā – Jēkabs Blaus, Mārtiņš Berķis un es – […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
14
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
31
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
14
2
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
71
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
27
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi