Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Zeltīte, Andis

Farmaceits ir tik vajadzīgs!

Druva
08:59
19.02.2022
88
Agnese Zonne Foto Oskars Ludvigs 1 2

Agnese Zonne aptiekā aizvadījusi gandrīz 20 darba gadus, no tiem 11 viņa ir farmaceite un arī aptiekas vadītāja “Mēness aptiekā” Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Ieguvusi cilvēku uzticību un labi pazīst vietējos iedzīvotājus. “Farmaceits taču tagad ir tik vajadzīgs, tik daudz dažādu vajadzību un jautājumu ik dienu no mūsu apmeklētājiem, un mēs varam palīdzēt,” par darbu aptiekā teic Agnese Zonne.

“Farmaceita darbā visvairāk mani saista nepārtrauktā pilnveidošanās, jaunu zināšanu iegūšana. Farmācija un zinātne attīstās, un gūto zināšanu pielietošana darba procesā, pacientu izglītošanā, redzēt tos smaidīgus un apmierinātus, saņemt viņu uzticību – tas sniedz gandarījumu!” saka farmaceite un “Mēness aptieka” Līgatnē vadītāja Agnese Zonne .

Sapnis par darbu aptiekā aizsācies bērnībā, dabā vācot zāļu tējas, apbrīnojot aptiekas interjeru, darbinieces, un piepildījies pēc farmaceita grāda iegūšanas Rīgas Stradiņa universitātē.

– Kad sākāt izjust darbu aptiekā kā piepildījumu sap­nim par karjeru farmācijā? Kas šajos gados nozarē ir mainījies?

– Labi atminos pirmo darba dienu vienā no Rīgas aptiekām. Biju nedaudz satraukta, bez pieredzes komunikācijā ar klientu, tomēr pamazām iestrādājos. Kad sāku strādāt aptiekā Siguldā, biju daudz drošāka, palīdzēja arī pretimnākošie kolēģi. Tolaik izaicinājums bija izlasīt ārsta izrakstītās papīra receptes un, kad pati netiku galā vai māca šaubas, jautāju kolēģiem.

Farmaceitiskā aprūpe aizvadītajos gados ir ievērojami pilnveidojusies. Apmeklētājiem tagad ir plašākas iespējas aptiekā – var saņemt paplašinātas konsultācijas par pareizu zāļu lietošanu un mijiedarbību ar citām zālēm, kā arī par uzturu pacientiem ar konkrētām slimību diagnozēm, kā novērst zāļu blaknes. Ir pieejamas arī attālinātās konsultācijas pa telefonu vai interneta lietotnē, daudziem ir veselības privilēģiju kartes ar papildu piedāvājumiem medikamentiem un citām aptiekas precēm. Pēc pacienta vēlmes farmaceits attālināti var pierakstīt pie nepieciešamā speciālista (izmantojot Veselības centru apvienības poliklīnikas lietotni), piegādāt medikamentus mājās u.tml. Attīstoties tehnoloģijām, farmaceits ir kļuvis vēl daudz pieejamāks.

Farmaceita darbā šodien neizpaliek sadarbība gan ar Veselības inspekciju, Zāļu valsts aģentūru, Nacionālo veselība dienestu, gan arī ar ārstiem. Sadarbība ar ārstu farmaceita praksē ir neatņemama darba procesa sastāvdaļa, kad jāprecizē par medikamentu un/vai izrakstītām devām konkrētam pacientam, kad e-veselībā ir nepilnīgi aizpildīta recepte, arī ārsts jautā farmaceitam informāciju par pieejamiem medikamentiem, izmaiņām normatīvos.

– Lai nokļūtu līdz studijām un darbam medicīnā, jābūt gan lielai vēlmei, gan labām sekmēm, piemēram, ķīmijā. Kas jūs ir pamudinājis kļūt par farmaceiti?

– Tas aizsākās jau bērnībā. Mana vecmāmiņa Veronika strādāja Si­guldas Institūta eksperimentālajā laboratorijā. Redzēju, kā brīvajā laikā viņa gatavoja dažādus uzlējumus – kastaņu, alvejas -, dažādas ziedes, ievāca ārstniecības tējas, mājas pažobele vienmēr bija pilna ar dažādām drogām, kas buntītēs glīti karājās cita aiz citas. Kas tā bija par smaržu! Pagatavotais glabājās gaišos un tumšos stikla traukos, uz katra bija rakstīts, kādai vainai tas paredzēts, kāds ir ziedes vai uzlē­juma sastāvs. Uzsākot skolas gaitas, sāku arī iepazīt un lasīt vec­māmiņas grāmatas par ār­st­nie­cības au­giem. Vēlāk ievācu tos gan pašu lietošanai, gan nodošanai aptiekā.

Atmiņā ir arī svētdienas, kad pirms baznīcas apmeklējuma iegriezāmies aptiekā, kur tikām pie hematogena un C vitamīna rullīšos. Jau toreiz patika aptiekas smarža, vide – masīvās, augstās koka mēbeles ar daudzām ma­zām atvilktnītēm, tīrība, miers un klusums, aptiekāres baltos halātos, stērķelētās cepurēs. Mājās no sākuma līdz beigām izlasīju medikamentu instrukcijas. Nesapratu tās, bet šķita tik nopietni un svarīgi. Pamazām radās sajūta, ka vēlos nākotni saistīt ar me­dicīnu, palīdzēt cilvēkiem. Vidusskolā ļoti labi veicās bioloģijā, ķīmijā un psiholoģijā.

– Kāda bija pirmā saskare ar medicīnu?

– Pirmā darbavieta bija Siguldas slimnīcā, kur nostrādāju trīs gadus – pietiekami, lai saprastu, ka vēlos mierīgāku darba vidi. Strādāju uzņemšanas nodaļā par sanitāri, nācās iepazīt gan slimnīcas vidi, redzēt medmāsu un dažādu specialitāšu ārstu darbu, piedzīvot negulētas naktis, arī traģiskus brīžus.

Vēlākā pieredze zobārstniecības kabinetā kā zobārsta asistentei bija daudz mierīgāka. Mani virzīja kļūt par zobu tehniķi vai zobu higiēnistu, taču tad jau apzinājos, ka mans aicinājums ir farmācija! Par to liecināja arī mana iniciatīva zobārstniecības kabinetā vielu stāvtraukus, piemēram, etilspirtam, talkam, noformēt ar ķīmiskām formulām.

Pēc vidusskolas beigšanas iesniedzu dokumentus gan Rīgas 1. medicīnas skolā, lai apgūtu farmaceita asistenta profesiju, gan Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Iestājeksāmenu rezultāti visu salika pa plauktiņiem, un es sāku apgūt farmaceita asistenta profesiju, drīz saprotot, ka esmu īstajā vietā! Vēlāk Rīgas Stradiņa universitātē ieguvu farmaceita grādu. Atceros profesores Vijas Eniņas vārdus pirmajā studiju dienā: “Ja reiz esat šeit, tad gatavi mācīties, bet apbru­ņojieties ar ļoti lielu pacietību!” Šie vārdi aizvien stiprina ikdienas darbā. Vēl Latvijas Sporta akadēmijā esmu pabeigusi fitnesa trenera C kategorijas apmācības.

Studiju laikā mani atbalstīja toreizējā kolēģe un tagadējā “Siguldas Mazās aptiekas” vadītāja Marita Kalniņa – fantastisks kolēģis ar lielo burtu! Bez viņas palīdzības un pretimnākšanas, es tik labi nevarētu apvienot darbu un piecu gadu studijas.

– Jums ir, ar ko salīdzināt no savas darba pieredzes, tādēļ jautāšu: “Kā ir strādāt Līgatnes “Mēness aptiekas” farmaceites un reizē vadītājas amatā?”

– Lepojos, ka strādāju tik lielā, atpazīstamā un uzticamā uzņēmumā, ka, pateicoties kolēģu un arī manam darbam, “Mēness aptieka” ir atzīta par ilgtspējīgāko zīmolu veselības nozarē. Farmaceita darba noslēpums vai zelta atslēdziņa ir: “Esi pozitīvs un dzīvespriecīgs, saglabā mieru jebkurā situācijā, turpini mācīties un pilnveidoties!” Novērtēju, ka darba devējs mums regulāri rīko dažādas mācības – tagad tās notiek galvenokārt tiešsaistē, bet pirms pandēmijas braucām arī uz Rīgu. Tās ir reizes, kad varam ar kolēģiem arī aprunāties, dalīties pieredzē. Piemēram, nesen mums apmācību tēma bija par medikamentu un vitamīnu mijiedarbību. Vitamīnu iedarbība var būt atšķirīga, ja paralēli tiek lietoti medikamenti. Savus klientus par to varam kvalitatīvi konsultēt.

Labākā ir apziņa, ka ikdienā “Mēness aptiekā” kopā ar kolēģi Rudīti Dakšu varu profesionāli palīdzēt klientiem, sniegt to labāko no produktu klāsta, uzņemties rūpes, un tas attaisnojas – cilvēki atgriežas ar pateicības vārdiem un smaidīgi. Tad zinu, ka viņu labā īstajā brīdī esmu izdarījusi vairāk nekā 100%! Līgatnes “Mēness aptieku” galvenokārt apmeklē vietējie iedzīvotāji, no kuriem lielāko daļu pazīstu. Ir izveidojies arī pastāvīgo klientu loks, kuri brīvdienās brauc uz savām lauku mājām, ciemos pie tuviniekiem un turpceļā vai atceļā iegriežas mūsu aptiekā.

Blakus atrodas arī Līgatnes doktorāts, un pacienti nāk pēc izrakstītajiem medikamentiem. Pandēmijas laikā biežāk pie­zvana, lai konsultētos. Reizēm sūdzas par kādām sāpēm, piemēram, vēdera. Tad lielākoties iesaku apmeklēt ārstu, un ir prieks, ja uzzinu, ka ir atraduši iespēju apmeklēt ārstu un vizīte sniegusi pozitīvu rezultātu.

– Jau pastāstījāt par ikdienas galvenajiem uzdevumiem aptiekā, bet ar kādām situācijām darbā vēl esat saskārusies?

– Atmiņā ir palikuši daži stāsti un situācijas, kas rada prieku un siltas atmiņas! Apzinos, ka vairākkārt esmu spējusi atbilstoši reaģēt, lai varbūt pat glābtu aptiekas apmeklētāja dzīvību… Ir svarīgi uzdot pareizus, mērķtiecīgus jautājumus, spēt saklausīt un iedziļināties, saprast simptomus, slimības cēloni, mudināt griezties pie ārsta un pārliecināties, vai cilvēks mani ir sadzirdējis.

Bija gadījums, kad vīrietis gribēja iegādāties kādu preparātu pret klepu. Klepus viņam traucējot ikdienā, un nevarot mierīgi nosēdēt medībās. Pajautāju, kādus medikamentus vēl viņš lieto, un pēc atbildes bija skaidrs, ka liela varbūtība klepus cēlonim ir lietoto asinsspiediena zāļu blakusefekts. Izskaidroju to un ieteicu griezties pie ārsta, lai izskata iespēju mainīt zāles. Medikaments tika nomainīts, un klepus arī pazuda. Kad klients pēc laika atnāca uz aptieku, viņš bija apmierināts un teica, ka medībām klepus vairs nav traucēklis!

Vēl bija gadījums, kad kāds vīrietis ienāca aptiekā ar žņaudzošām sāpēm krūtīs, elpas trūkumu, izjuta vājumu. Noguldījām viņu uz dīvāniņa un izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ilgi neredzējām šo pastāvīgo aptiekas klientu, līdz vienā dienā viņš smaidīgs ienāca pa aptiekas durvīm un ar prieka asarām mūs nosauca par viņa eņģelīšiem. Pēc gadiem, ienākot “Mēness aptiekā” Līgatnē, viņš mani atpazina!

Dažreiz saskaros arī ar kon­fliktsituācijām, bet saglabāju mieru un cenšos rast risinājumu. Netrūkst arī pozitīvi komisku gadījumu, par kuriem varētu sarakstīt grāmatu. Tagad šādas situācijas reizēm rada maskas, jo no lūpām vārdus nevar nolasīt, aizsargstikls aiztur skaņu – ja sanāk pārklausīties, tad mums abiem ar klientu laba C vitamīnu radoša smieklu deva garantēta!

– Pastāstiet nedaudz par sevi, kā brīvajā laikā atpūšaties?

– Dzīvoju Mālpilī, mans ceļš uz darbu un mājup ir laiks, kad varu sakārtot domas, pabūt viena. Man patīk doties dabā, garākos pārgājienos, ceļojumos. Šādi cenšos pavadīt brīvo laiku kopā ar pieaugušo meitu Zani un dzīvesbiedru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
244

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Forma izceļ sievišķību

15:32
13.11.2024
96
1

Lāčplēša dienā zemessargi visā Latvijā uz savām darbavietām devās formas tērpā. Tādējādi godinot Brīvības cīņu varoņus, kuri nosargāja mūsu valsti pirms vairāk nekā simts gadiem, un apliecinot šodienas valsts sargu vadmotīvu – mana Latvija, mana atbildība! Zemessardzes 27. kājnieku bataljonā Cēsīs militārās prasmes apgūst arī sievietes. Par to, kāda bija viņu motivācija, pievienojoties zemessargiem, un […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
20
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
2
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi