Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Farmaceits ir tik vajadzīgs!

Druva
08:59
19.02.2022
42
Agnese Zonne Foto Oskars Ludvigs 1 2

Agnese Zonne aptiekā aizvadījusi gandrīz 20 darba gadus, no tiem 11 viņa ir farmaceite un arī aptiekas vadītāja “Mēness aptiekā” Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Ieguvusi cilvēku uzticību un labi pazīst vietējos iedzīvotājus. “Farmaceits taču tagad ir tik vajadzīgs, tik daudz dažādu vajadzību un jautājumu ik dienu no mūsu apmeklētājiem, un mēs varam palīdzēt,” par darbu aptiekā teic Agnese Zonne.

“Farmaceita darbā visvairāk mani saista nepārtrauktā pilnveidošanās, jaunu zināšanu iegūšana. Farmācija un zinātne attīstās, un gūto zināšanu pielietošana darba procesā, pacientu izglītošanā, redzēt tos smaidīgus un apmierinātus, saņemt viņu uzticību – tas sniedz gandarījumu!” saka farmaceite un “Mēness aptieka” Līgatnē vadītāja Agnese Zonne .

Sapnis par darbu aptiekā aizsācies bērnībā, dabā vācot zāļu tējas, apbrīnojot aptiekas interjeru, darbinieces, un piepildījies pēc farmaceita grāda iegūšanas Rīgas Stradiņa universitātē.

– Kad sākāt izjust darbu aptiekā kā piepildījumu sap­nim par karjeru farmācijā? Kas šajos gados nozarē ir mainījies?

– Labi atminos pirmo darba dienu vienā no Rīgas aptiekām. Biju nedaudz satraukta, bez pieredzes komunikācijā ar klientu, tomēr pamazām iestrādājos. Kad sāku strādāt aptiekā Siguldā, biju daudz drošāka, palīdzēja arī pretimnākošie kolēģi. Tolaik izaicinājums bija izlasīt ārsta izrakstītās papīra receptes un, kad pati netiku galā vai māca šaubas, jautāju kolēģiem.

Farmaceitiskā aprūpe aizvadītajos gados ir ievērojami pilnveidojusies. Apmeklētājiem tagad ir plašākas iespējas aptiekā – var saņemt paplašinātas konsultācijas par pareizu zāļu lietošanu un mijiedarbību ar citām zālēm, kā arī par uzturu pacientiem ar konkrētām slimību diagnozēm, kā novērst zāļu blaknes. Ir pieejamas arī attālinātās konsultācijas pa telefonu vai interneta lietotnē, daudziem ir veselības privilēģiju kartes ar papildu piedāvājumiem medikamentiem un citām aptiekas precēm. Pēc pacienta vēlmes farmaceits attālināti var pierakstīt pie nepieciešamā speciālista (izmantojot Veselības centru apvienības poliklīnikas lietotni), piegādāt medikamentus mājās u.tml. Attīstoties tehnoloģijām, farmaceits ir kļuvis vēl daudz pieejamāks.

Farmaceita darbā šodien neizpaliek sadarbība gan ar Veselības inspekciju, Zāļu valsts aģentūru, Nacionālo veselība dienestu, gan arī ar ārstiem. Sadarbība ar ārstu farmaceita praksē ir neatņemama darba procesa sastāvdaļa, kad jāprecizē par medikamentu un/vai izrakstītām devām konkrētam pacientam, kad e-veselībā ir nepilnīgi aizpildīta recepte, arī ārsts jautā farmaceitam informāciju par pieejamiem medikamentiem, izmaiņām normatīvos.

– Lai nokļūtu līdz studijām un darbam medicīnā, jābūt gan lielai vēlmei, gan labām sekmēm, piemēram, ķīmijā. Kas jūs ir pamudinājis kļūt par farmaceiti?

– Tas aizsākās jau bērnībā. Mana vecmāmiņa Veronika strādāja Si­guldas Institūta eksperimentālajā laboratorijā. Redzēju, kā brīvajā laikā viņa gatavoja dažādus uzlējumus – kastaņu, alvejas -, dažādas ziedes, ievāca ārstniecības tējas, mājas pažobele vienmēr bija pilna ar dažādām drogām, kas buntītēs glīti karājās cita aiz citas. Kas tā bija par smaržu! Pagatavotais glabājās gaišos un tumšos stikla traukos, uz katra bija rakstīts, kādai vainai tas paredzēts, kāds ir ziedes vai uzlē­juma sastāvs. Uzsākot skolas gaitas, sāku arī iepazīt un lasīt vec­māmiņas grāmatas par ār­st­nie­cības au­giem. Vēlāk ievācu tos gan pašu lietošanai, gan nodošanai aptiekā.

Atmiņā ir arī svētdienas, kad pirms baznīcas apmeklējuma iegriezāmies aptiekā, kur tikām pie hematogena un C vitamīna rullīšos. Jau toreiz patika aptiekas smarža, vide – masīvās, augstās koka mēbeles ar daudzām ma­zām atvilktnītēm, tīrība, miers un klusums, aptiekāres baltos halātos, stērķelētās cepurēs. Mājās no sākuma līdz beigām izlasīju medikamentu instrukcijas. Nesapratu tās, bet šķita tik nopietni un svarīgi. Pamazām radās sajūta, ka vēlos nākotni saistīt ar me­dicīnu, palīdzēt cilvēkiem. Vidusskolā ļoti labi veicās bioloģijā, ķīmijā un psiholoģijā.

– Kāda bija pirmā saskare ar medicīnu?

– Pirmā darbavieta bija Siguldas slimnīcā, kur nostrādāju trīs gadus – pietiekami, lai saprastu, ka vēlos mierīgāku darba vidi. Strādāju uzņemšanas nodaļā par sanitāri, nācās iepazīt gan slimnīcas vidi, redzēt medmāsu un dažādu specialitāšu ārstu darbu, piedzīvot negulētas naktis, arī traģiskus brīžus.

Vēlākā pieredze zobārstniecības kabinetā kā zobārsta asistentei bija daudz mierīgāka. Mani virzīja kļūt par zobu tehniķi vai zobu higiēnistu, taču tad jau apzinājos, ka mans aicinājums ir farmācija! Par to liecināja arī mana iniciatīva zobārstniecības kabinetā vielu stāvtraukus, piemēram, etilspirtam, talkam, noformēt ar ķīmiskām formulām.

Pēc vidusskolas beigšanas iesniedzu dokumentus gan Rīgas 1. medicīnas skolā, lai apgūtu farmaceita asistenta profesiju, gan Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Iestājeksāmenu rezultāti visu salika pa plauktiņiem, un es sāku apgūt farmaceita asistenta profesiju, drīz saprotot, ka esmu īstajā vietā! Vēlāk Rīgas Stradiņa universitātē ieguvu farmaceita grādu. Atceros profesores Vijas Eniņas vārdus pirmajā studiju dienā: “Ja reiz esat šeit, tad gatavi mācīties, bet apbru­ņojieties ar ļoti lielu pacietību!” Šie vārdi aizvien stiprina ikdienas darbā. Vēl Latvijas Sporta akadēmijā esmu pabeigusi fitnesa trenera C kategorijas apmācības.

Studiju laikā mani atbalstīja toreizējā kolēģe un tagadējā “Siguldas Mazās aptiekas” vadītāja Marita Kalniņa – fantastisks kolēģis ar lielo burtu! Bez viņas palīdzības un pretimnākšanas, es tik labi nevarētu apvienot darbu un piecu gadu studijas.

– Jums ir, ar ko salīdzināt no savas darba pieredzes, tādēļ jautāšu: “Kā ir strādāt Līgatnes “Mēness aptiekas” farmaceites un reizē vadītājas amatā?”

– Lepojos, ka strādāju tik lielā, atpazīstamā un uzticamā uzņēmumā, ka, pateicoties kolēģu un arī manam darbam, “Mēness aptieka” ir atzīta par ilgtspējīgāko zīmolu veselības nozarē. Farmaceita darba noslēpums vai zelta atslēdziņa ir: “Esi pozitīvs un dzīvespriecīgs, saglabā mieru jebkurā situācijā, turpini mācīties un pilnveidoties!” Novērtēju, ka darba devējs mums regulāri rīko dažādas mācības – tagad tās notiek galvenokārt tiešsaistē, bet pirms pandēmijas braucām arī uz Rīgu. Tās ir reizes, kad varam ar kolēģiem arī aprunāties, dalīties pieredzē. Piemēram, nesen mums apmācību tēma bija par medikamentu un vitamīnu mijiedarbību. Vitamīnu iedarbība var būt atšķirīga, ja paralēli tiek lietoti medikamenti. Savus klientus par to varam kvalitatīvi konsultēt.

Labākā ir apziņa, ka ikdienā “Mēness aptiekā” kopā ar kolēģi Rudīti Dakšu varu profesionāli palīdzēt klientiem, sniegt to labāko no produktu klāsta, uzņemties rūpes, un tas attaisnojas – cilvēki atgriežas ar pateicības vārdiem un smaidīgi. Tad zinu, ka viņu labā īstajā brīdī esmu izdarījusi vairāk nekā 100%! Līgatnes “Mēness aptieku” galvenokārt apmeklē vietējie iedzīvotāji, no kuriem lielāko daļu pazīstu. Ir izveidojies arī pastāvīgo klientu loks, kuri brīvdienās brauc uz savām lauku mājām, ciemos pie tuviniekiem un turpceļā vai atceļā iegriežas mūsu aptiekā.

Blakus atrodas arī Līgatnes doktorāts, un pacienti nāk pēc izrakstītajiem medikamentiem. Pandēmijas laikā biežāk pie­zvana, lai konsultētos. Reizēm sūdzas par kādām sāpēm, piemēram, vēdera. Tad lielākoties iesaku apmeklēt ārstu, un ir prieks, ja uzzinu, ka ir atraduši iespēju apmeklēt ārstu un vizīte sniegusi pozitīvu rezultātu.

– Jau pastāstījāt par ikdienas galvenajiem uzdevumiem aptiekā, bet ar kādām situācijām darbā vēl esat saskārusies?

– Atmiņā ir palikuši daži stāsti un situācijas, kas rada prieku un siltas atmiņas! Apzinos, ka vairākkārt esmu spējusi atbilstoši reaģēt, lai varbūt pat glābtu aptiekas apmeklētāja dzīvību… Ir svarīgi uzdot pareizus, mērķtiecīgus jautājumus, spēt saklausīt un iedziļināties, saprast simptomus, slimības cēloni, mudināt griezties pie ārsta un pārliecināties, vai cilvēks mani ir sadzirdējis.

Bija gadījums, kad vīrietis gribēja iegādāties kādu preparātu pret klepu. Klepus viņam traucējot ikdienā, un nevarot mierīgi nosēdēt medībās. Pajautāju, kādus medikamentus vēl viņš lieto, un pēc atbildes bija skaidrs, ka liela varbūtība klepus cēlonim ir lietoto asinsspiediena zāļu blakusefekts. Izskaidroju to un ieteicu griezties pie ārsta, lai izskata iespēju mainīt zāles. Medikaments tika nomainīts, un klepus arī pazuda. Kad klients pēc laika atnāca uz aptieku, viņš bija apmierināts un teica, ka medībām klepus vairs nav traucēklis!

Vēl bija gadījums, kad kāds vīrietis ienāca aptiekā ar žņaudzošām sāpēm krūtīs, elpas trūkumu, izjuta vājumu. Noguldījām viņu uz dīvāniņa un izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ilgi neredzējām šo pastāvīgo aptiekas klientu, līdz vienā dienā viņš smaidīgs ienāca pa aptiekas durvīm un ar prieka asarām mūs nosauca par viņa eņģelīšiem. Pēc gadiem, ienākot “Mēness aptiekā” Līgatnē, viņš mani atpazina!

Dažreiz saskaros arī ar kon­fliktsituācijām, bet saglabāju mieru un cenšos rast risinājumu. Netrūkst arī pozitīvi komisku gadījumu, par kuriem varētu sarakstīt grāmatu. Tagad šādas situācijas reizēm rada maskas, jo no lūpām vārdus nevar nolasīt, aizsargstikls aiztur skaņu – ja sanāk pārklausīties, tad mums abiem ar klientu laba C vitamīnu radoša smieklu deva garantēta!

– Pastāstiet nedaudz par sevi, kā brīvajā laikā atpūšaties?

– Dzīvoju Mālpilī, mans ceļš uz darbu un mājup ir laiks, kad varu sakārtot domas, pabūt viena. Man patīk doties dabā, garākos pārgājienos, ceļojumos. Šādi cenšos pavadīt brīvo laiku kopā ar pieaugušo meitu Zani un dzīvesbiedru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
45

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
36

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
34

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Savā īpašajā vietā

07:21
07.07.2024
85

“Kamēr vēl mitrs un neput, zāle jānopļauj,” saka Solvita Jansone un steidz appļaut mājas apkārtni. Viņa atzīst, ka pagaidām vasara ilgstoši nav bijusi tik karsta kā  pērn, bet puķes nācās regulāri un cītīgi laistīt, dārzam gan bija jāpietiek ar rezervēm un rasu. “Lietus bija ļoti vajadzīgs, tagad apkārt    svaigums, viss var augt,” teic Solvita […]

Radošais process kā terapija

05:26
07.07.2024
37

Saruna ar digitālā satura veidošanas un skatuves mākslinieci DĀRTU ZVANERI Daudziem Dārtas vārds noteikti pazīstams caur labskanīgā ķeltu arfas un čella dueta “Infini” skaņām. Ar viņu sarunājāmies par mūzikas ceļu, teātri un to, ka dzīve allaž zina labāk, kas mums vajadzīgs. -Daudzi jūs iepazinuši caur mūziku, bet pati sakāt, ka esat ļoti radoša būtne – […]

Veselīgu matu augšanas noslēpums

14:31
05.07.2024
329

Veselīgu matu veidošana ir kopīgs mērķis daudziem, tomēr bieži vien tas šķiet kā slepenas dārgumu medības ar grūti iegūstamām balvām. Patiesi veselīgu matu pamatā ir ne tikai spīdīgi attēli reklāmās un nemitīgi mainīgās matu kopšanas tendences, bet arī izpratne par to unikālajām vajadzībām un rūpes par tām. Veselīgu matu kopšanas nozīme ir nepārspīlēta; tā nav […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
23
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi