Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Farmaceits ir tik vajadzīgs!

Druva
08:59
19.02.2022
107
Agnese Zonne Foto Oskars Ludvigs 1 2

Agnese Zonne aptiekā aizvadījusi gandrīz 20 darba gadus, no tiem 11 viņa ir farmaceite un arī aptiekas vadītāja “Mēness aptiekā” Līgatnes pagastā, Cēsu novadā. Ieguvusi cilvēku uzticību un labi pazīst vietējos iedzīvotājus. “Farmaceits taču tagad ir tik vajadzīgs, tik daudz dažādu vajadzību un jautājumu ik dienu no mūsu apmeklētājiem, un mēs varam palīdzēt,” par darbu aptiekā teic Agnese Zonne.

“Farmaceita darbā visvairāk mani saista nepārtrauktā pilnveidošanās, jaunu zināšanu iegūšana. Farmācija un zinātne attīstās, un gūto zināšanu pielietošana darba procesā, pacientu izglītošanā, redzēt tos smaidīgus un apmierinātus, saņemt viņu uzticību – tas sniedz gandarījumu!” saka farmaceite un “Mēness aptieka” Līgatnē vadītāja Agnese Zonne .

Sapnis par darbu aptiekā aizsācies bērnībā, dabā vācot zāļu tējas, apbrīnojot aptiekas interjeru, darbinieces, un piepildījies pēc farmaceita grāda iegūšanas Rīgas Stradiņa universitātē.

– Kad sākāt izjust darbu aptiekā kā piepildījumu sap­nim par karjeru farmācijā? Kas šajos gados nozarē ir mainījies?

– Labi atminos pirmo darba dienu vienā no Rīgas aptiekām. Biju nedaudz satraukta, bez pieredzes komunikācijā ar klientu, tomēr pamazām iestrādājos. Kad sāku strādāt aptiekā Siguldā, biju daudz drošāka, palīdzēja arī pretimnākošie kolēģi. Tolaik izaicinājums bija izlasīt ārsta izrakstītās papīra receptes un, kad pati netiku galā vai māca šaubas, jautāju kolēģiem.

Farmaceitiskā aprūpe aizvadītajos gados ir ievērojami pilnveidojusies. Apmeklētājiem tagad ir plašākas iespējas aptiekā – var saņemt paplašinātas konsultācijas par pareizu zāļu lietošanu un mijiedarbību ar citām zālēm, kā arī par uzturu pacientiem ar konkrētām slimību diagnozēm, kā novērst zāļu blaknes. Ir pieejamas arī attālinātās konsultācijas pa telefonu vai interneta lietotnē, daudziem ir veselības privilēģiju kartes ar papildu piedāvājumiem medikamentiem un citām aptiekas precēm. Pēc pacienta vēlmes farmaceits attālināti var pierakstīt pie nepieciešamā speciālista (izmantojot Veselības centru apvienības poliklīnikas lietotni), piegādāt medikamentus mājās u.tml. Attīstoties tehnoloģijām, farmaceits ir kļuvis vēl daudz pieejamāks.

Farmaceita darbā šodien neizpaliek sadarbība gan ar Veselības inspekciju, Zāļu valsts aģentūru, Nacionālo veselība dienestu, gan arī ar ārstiem. Sadarbība ar ārstu farmaceita praksē ir neatņemama darba procesa sastāvdaļa, kad jāprecizē par medikamentu un/vai izrakstītām devām konkrētam pacientam, kad e-veselībā ir nepilnīgi aizpildīta recepte, arī ārsts jautā farmaceitam informāciju par pieejamiem medikamentiem, izmaiņām normatīvos.

– Lai nokļūtu līdz studijām un darbam medicīnā, jābūt gan lielai vēlmei, gan labām sekmēm, piemēram, ķīmijā. Kas jūs ir pamudinājis kļūt par farmaceiti?

– Tas aizsākās jau bērnībā. Mana vecmāmiņa Veronika strādāja Si­guldas Institūta eksperimentālajā laboratorijā. Redzēju, kā brīvajā laikā viņa gatavoja dažādus uzlējumus – kastaņu, alvejas -, dažādas ziedes, ievāca ārstniecības tējas, mājas pažobele vienmēr bija pilna ar dažādām drogām, kas buntītēs glīti karājās cita aiz citas. Kas tā bija par smaržu! Pagatavotais glabājās gaišos un tumšos stikla traukos, uz katra bija rakstīts, kādai vainai tas paredzēts, kāds ir ziedes vai uzlē­juma sastāvs. Uzsākot skolas gaitas, sāku arī iepazīt un lasīt vec­māmiņas grāmatas par ār­st­nie­cības au­giem. Vēlāk ievācu tos gan pašu lietošanai, gan nodošanai aptiekā.

Atmiņā ir arī svētdienas, kad pirms baznīcas apmeklējuma iegriezāmies aptiekā, kur tikām pie hematogena un C vitamīna rullīšos. Jau toreiz patika aptiekas smarža, vide – masīvās, augstās koka mēbeles ar daudzām ma­zām atvilktnītēm, tīrība, miers un klusums, aptiekāres baltos halātos, stērķelētās cepurēs. Mājās no sākuma līdz beigām izlasīju medikamentu instrukcijas. Nesapratu tās, bet šķita tik nopietni un svarīgi. Pamazām radās sajūta, ka vēlos nākotni saistīt ar me­dicīnu, palīdzēt cilvēkiem. Vidusskolā ļoti labi veicās bioloģijā, ķīmijā un psiholoģijā.

– Kāda bija pirmā saskare ar medicīnu?

– Pirmā darbavieta bija Siguldas slimnīcā, kur nostrādāju trīs gadus – pietiekami, lai saprastu, ka vēlos mierīgāku darba vidi. Strādāju uzņemšanas nodaļā par sanitāri, nācās iepazīt gan slimnīcas vidi, redzēt medmāsu un dažādu specialitāšu ārstu darbu, piedzīvot negulētas naktis, arī traģiskus brīžus.

Vēlākā pieredze zobārstniecības kabinetā kā zobārsta asistentei bija daudz mierīgāka. Mani virzīja kļūt par zobu tehniķi vai zobu higiēnistu, taču tad jau apzinājos, ka mans aicinājums ir farmācija! Par to liecināja arī mana iniciatīva zobārstniecības kabinetā vielu stāvtraukus, piemēram, etilspirtam, talkam, noformēt ar ķīmiskām formulām.

Pēc vidusskolas beigšanas iesniedzu dokumentus gan Rīgas 1. medicīnas skolā, lai apgūtu farmaceita asistenta profesiju, gan Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Iestājeksāmenu rezultāti visu salika pa plauktiņiem, un es sāku apgūt farmaceita asistenta profesiju, drīz saprotot, ka esmu īstajā vietā! Vēlāk Rīgas Stradiņa universitātē ieguvu farmaceita grādu. Atceros profesores Vijas Eniņas vārdus pirmajā studiju dienā: “Ja reiz esat šeit, tad gatavi mācīties, bet apbru­ņojieties ar ļoti lielu pacietību!” Šie vārdi aizvien stiprina ikdienas darbā. Vēl Latvijas Sporta akadēmijā esmu pabeigusi fitnesa trenera C kategorijas apmācības.

Studiju laikā mani atbalstīja toreizējā kolēģe un tagadējā “Siguldas Mazās aptiekas” vadītāja Marita Kalniņa – fantastisks kolēģis ar lielo burtu! Bez viņas palīdzības un pretimnākšanas, es tik labi nevarētu apvienot darbu un piecu gadu studijas.

– Jums ir, ar ko salīdzināt no savas darba pieredzes, tādēļ jautāšu: “Kā ir strādāt Līgatnes “Mēness aptiekas” farmaceites un reizē vadītājas amatā?”

– Lepojos, ka strādāju tik lielā, atpazīstamā un uzticamā uzņēmumā, ka, pateicoties kolēģu un arī manam darbam, “Mēness aptieka” ir atzīta par ilgtspējīgāko zīmolu veselības nozarē. Farmaceita darba noslēpums vai zelta atslēdziņa ir: “Esi pozitīvs un dzīvespriecīgs, saglabā mieru jebkurā situācijā, turpini mācīties un pilnveidoties!” Novērtēju, ka darba devējs mums regulāri rīko dažādas mācības – tagad tās notiek galvenokārt tiešsaistē, bet pirms pandēmijas braucām arī uz Rīgu. Tās ir reizes, kad varam ar kolēģiem arī aprunāties, dalīties pieredzē. Piemēram, nesen mums apmācību tēma bija par medikamentu un vitamīnu mijiedarbību. Vitamīnu iedarbība var būt atšķirīga, ja paralēli tiek lietoti medikamenti. Savus klientus par to varam kvalitatīvi konsultēt.

Labākā ir apziņa, ka ikdienā “Mēness aptiekā” kopā ar kolēģi Rudīti Dakšu varu profesionāli palīdzēt klientiem, sniegt to labāko no produktu klāsta, uzņemties rūpes, un tas attaisnojas – cilvēki atgriežas ar pateicības vārdiem un smaidīgi. Tad zinu, ka viņu labā īstajā brīdī esmu izdarījusi vairāk nekā 100%! Līgatnes “Mēness aptieku” galvenokārt apmeklē vietējie iedzīvotāji, no kuriem lielāko daļu pazīstu. Ir izveidojies arī pastāvīgo klientu loks, kuri brīvdienās brauc uz savām lauku mājām, ciemos pie tuviniekiem un turpceļā vai atceļā iegriežas mūsu aptiekā.

Blakus atrodas arī Līgatnes doktorāts, un pacienti nāk pēc izrakstītajiem medikamentiem. Pandēmijas laikā biežāk pie­zvana, lai konsultētos. Reizēm sūdzas par kādām sāpēm, piemēram, vēdera. Tad lielākoties iesaku apmeklēt ārstu, un ir prieks, ja uzzinu, ka ir atraduši iespēju apmeklēt ārstu un vizīte sniegusi pozitīvu rezultātu.

– Jau pastāstījāt par ikdienas galvenajiem uzdevumiem aptiekā, bet ar kādām situācijām darbā vēl esat saskārusies?

– Atmiņā ir palikuši daži stāsti un situācijas, kas rada prieku un siltas atmiņas! Apzinos, ka vairākkārt esmu spējusi atbilstoši reaģēt, lai varbūt pat glābtu aptiekas apmeklētāja dzīvību… Ir svarīgi uzdot pareizus, mērķtiecīgus jautājumus, spēt saklausīt un iedziļināties, saprast simptomus, slimības cēloni, mudināt griezties pie ārsta un pārliecināties, vai cilvēks mani ir sadzirdējis.

Bija gadījums, kad vīrietis gribēja iegādāties kādu preparātu pret klepu. Klepus viņam traucējot ikdienā, un nevarot mierīgi nosēdēt medībās. Pajautāju, kādus medikamentus vēl viņš lieto, un pēc atbildes bija skaidrs, ka liela varbūtība klepus cēlonim ir lietoto asinsspiediena zāļu blakusefekts. Izskaidroju to un ieteicu griezties pie ārsta, lai izskata iespēju mainīt zāles. Medikaments tika nomainīts, un klepus arī pazuda. Kad klients pēc laika atnāca uz aptieku, viņš bija apmierināts un teica, ka medībām klepus vairs nav traucēklis!

Vēl bija gadījums, kad kāds vīrietis ienāca aptiekā ar žņaudzošām sāpēm krūtīs, elpas trūkumu, izjuta vājumu. Noguldījām viņu uz dīvāniņa un izsaucām neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ilgi neredzējām šo pastāvīgo aptiekas klientu, līdz vienā dienā viņš smaidīgs ienāca pa aptiekas durvīm un ar prieka asarām mūs nosauca par viņa eņģelīšiem. Pēc gadiem, ienākot “Mēness aptiekā” Līgatnē, viņš mani atpazina!

Dažreiz saskaros arī ar kon­fliktsituācijām, bet saglabāju mieru un cenšos rast risinājumu. Netrūkst arī pozitīvi komisku gadījumu, par kuriem varētu sarakstīt grāmatu. Tagad šādas situācijas reizēm rada maskas, jo no lūpām vārdus nevar nolasīt, aizsargstikls aiztur skaņu – ja sanāk pārklausīties, tad mums abiem ar klientu laba C vitamīnu radoša smieklu deva garantēta!

– Pastāstiet nedaudz par sevi, kā brīvajā laikā atpūšaties?

– Dzīvoju Mālpilī, mans ceļš uz darbu un mājup ir laiks, kad varu sakārtot domas, pabūt viena. Man patīk doties dabā, garākos pārgājienos, ceļojumos. Šādi cenšos pavadīt brīvo laiku kopā ar pieaugušo meitu Zani un dzīvesbiedru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iemīlēt otru katru dienu no jauna

06:50
16.02.2025
11
1

Ar Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Didzi Kreicbergu runājam par pāra attiecībām – gatavību ģimenei, laulībām, pārbaudījumu pārvarēšanai. Par būtiskāko šādās attiecībās. -Valentīna jeb Mīlestības diena saistās ar leģendu par priesteri Valentīnu, kas, neskatoties uz aizliegumu, slepus laulāja jaunos, mīlestības pilnos pārus. Savukārt nemaz ne tik sen bijuši laiki, kad kāzas notika praktisku […]

Zaube. No ceļiem līdz vējam

19:32
10.02.2025
117

Zaubēnieši, tiekoties ar Cēsu novada pašvaldību, runāja par dažādām komunālām lietām – ceļiem un ciema ielām, kapsētas apsaimniekošanu, lielo koku apzāģēšanu. Laukos bez laba ceļa grūti Ceļš no Zaubes uz Annām gan ir valsts pārziņā, bet, protams, sūdzības par to nācās uzklausīt vietvaras pārstāvjiem. Iedzīvotāji stāsta, ka tur vairākās vietās ielūzušas caurtekas, tās aizstumtas ar […]

“Muzikanti no Cēsīm”

07:38
08.02.2025
149

atgriežas uz skatuves pēc vairāk nekā ceturtdaļas gadsimta Televīzijas raidījumā “Latvijas sirdsdziesma” jau divus mēnešus klausītāji balsojot atbalsta “Muzikantu no Cēsīm” dziesmu “Jel paskaties”. Pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma grupa pērn izlēma atsākt darboties un pirmo koncertu nospēlēja Cēsīs, mākslas rančo “Dukuri”, radot sajūtu, ka pagājis vien mazs laika sprīdis. “Druva” sarunājās ar apvienošanās […]

Arvien jauni izaicinājumi bērna attīstībai

07:41
04.02.2025
98

Sabiedriskā labuma organizācija “Brīnummāja” Cēsīs desmit gadus atbalsta ģimenes un bērnusintelektuālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā, nodrošinot arī sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām. Ar biedrības vadītāju Lienu Grauduli runājam parorganizācijas attīstību, problēmjautājumiem un risinājumiem, kā arī izmaiņām redzējumā, pār­ejot no darba dinamiskā biznesa vidē uz sabiedriskā labuma organizācijas vadīšanu. -Kā radās doma […]

Stāsts mūzikā ir svarīgs

08:23
01.02.2025
64

Mūziķis Arturs Gruzdiņš, ko daudzi plašāk iepazina pēc dalības un uzvaras muzikālā šova “X faktors” pirmajā sezonā, laidis klajā dziesmu “Ver logu plašāk (Brīnummājā)”. Tā tapusi sadarbībā ar sabiedriskā labuma organizāciju “Brīnummāja” Cēsīs, domājot par “Brīnummājas” stāstu, kurš savijies ar vairāk nekā 700 ģimenēm, atbalstot bērnus intelektu­ālās, emocionālās, sociālās un fiziskās attīstības ceļā. Tā kā […]

Smadzeņu fitness aizrautīgām sarunām

09:21
31.01.2025
90

Interesantiem jaunuzņēmumiem biznesa idejas rašanās vietas mēdz būt visai prozaiskas. Kungi biežāk min garāžu vai šķūnīti, dāmas virtuvi vai frizētavu. SIA “Toodler&Gopher” jeb TOOG English dibinātāja Ieva Rence-Praliča ieceri par izglītojošo izklaidi, tiešsaistes diskusiju grupās pilnveidojot angļu valodas sarunu prasmi lieliem un maziem, izauklēja…, auklējot mājās jaunāko ģimenes atvasi. “Man ir 16 gadu pedagoga darba […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi