Sestdiena, 29. jūnijs
Vārda dienas: Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

Anna Kola
10:12
25.06.2024
249
Edîte1

Edīte Kanberga ar skaistu vietu Amatas krastā iepazīstina savus skolēnus. FOTO: no albuma

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”.

“Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. “Līgo vakarā noteikti ejam uz Ainavu krauju Amatas krastos, sagaidām saulīti. Pasakāmies zemes, ūdens, meža un uguns mātei. Norībinām savu bungu ritu­ālu, kur izmantojam kaimiņu – Ilzes un Sergeja – darinātās bungas,” saka E.Kanberga. “Mūsu ģimenē Līgo vakars ir tāda intīmāka svinēšana, jo šajā dienā dzimis arī mūsu mazdēliņš. Svinam mierīgi, pieklusināti, skaisti.” Edīte atzīst, ka “Eglainēs” enerģētika allaž ir ļoti spēcīga, tomēr sevišķi izteikta tā jūtama saulgriežu laikā.

Emocionālu lādiņu ikvienam, gan mājiniekiem, gan viesiem, dod arī apkārtne ar izcilajiem dabas objektiem un kultūrvēsturiskajām vietām. Skaistā un dabas cienītājiem pazīstamā Ainavu krauja no mājām ir pārsimts metru attālumā, turpat ir viduslaiku kapsēta, netālu ir augstais Ķaubu iezis, nav tālu līdz Zvārtes iezim.
Cik tuva “Eglainēm” ir daba, apliecina arī fakts, ka vienā mazajā ēkā mājvietu sev izvēlējies lielais susurs, dzīvnieks, kas ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

“Eglaines” E.Kanberga mantojusi no krustmātes tēva. Te saglabājies īpašs ūdenstornis. Edīte vērtē, ka tas tāds ir vienīgais Eiropā. “Mēs atrodamies tik augstu kalna galā, ka šeit nevar izrakt aku. Vācam rezervuāros avota ūdeni, tas tek arī pa krāniem. Ļaudis prasa – ar avota ūdeni arī grīdas mazgājat? Es atbildu – kā gan citādi! Cita ūdens mums šeit nav,” teic Edīte. “Ūdenstornis taps arī kā muzejs – parādīsim, kā Ulmaņlaikos ēkas apgādāja ar ūdeni, ja citu iespēju nebija.”

Ikdienā “Eglainēs” viesu netrūkst. Te jau daudzus gadus norisinās arī vasaras nometnes skolēniem “CampIT”. Tās sācis rīkot Edītes dēls Gunārs Kanbergs, informātikas un datorikas skolotājs Siguldas ģimnāzijā. “Šogad nometnes notiek jau septīto gadu. Šajā vasarā būs sešas maiņas. Ir bērni, kas pie mums brauc jau sesto gadu pēc kārtas. Pie mums bieži ierodas bērni, kas dzīvo citās valstīs, piesakās “CampIT” atkāroti, jo vēlas apgūt programmēšanas pamatus. Bet vedekla nometnēs vada mākslas nodarbības,” atklāj E.Kanberga.

Vēl viena nodarbe saimniecībā ir biohumusa ražošana, kas ir Edītes un viņas vīra ziņā. “Liels bizness gan neiznāca. Ēku, kur tapa biohumuss, pārveidojām par ekonamu, tur notiek nometnes pasākumi un ekskursijas skolēniem. Ekonamā pieejamas jaunākās tehnoloģijas – no 3D printeriem, droniem līdz mākslīgajam intelektam un robotiem,” stāsta Edīte.

Mūsdienu tehnoloģijas “Eglainēs” dzīvo līdzās senajām prasmēm. Edīte cep maizi, īpaša ir baraviku, arī enerģētikas un veselības maizīte ar sēkliņām. Nevienu kukulīti nepārdod, bet dzīvo pēc principa, ka ikviens var nākt ciemos, mieloties ar maizīti, dzert vietējās pļavas piparmētru tēju un baudīt mierpilno, enerģētiski spēcinošo “Eglaiņu” atmosfēru. “Mums pie mājas laukumiņā izvietoti galdi, kas klāti ar baltiem galdautiem, tos rotā sveces. Ikviens ceļinieks ir laipni gaidīts atpūtināt kājas, uzēst maizīti spēkam un doties tālāk.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
288

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
50

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
118

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
86

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Ja ir ideja, vēlēšanās un prasme – ir arī nauda

06:39
16.06.2024
38

Jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā turpinās programma “Leader”, kurā finansējumu Cēsu un arī Smiltenes novada Raunas un Drustu pagastos apsaimnieko  biedrība “Cēsu rajona lauku partnerība”. Ir izstrādāta   stratēģija, kurā iezīmēti attīstības virzieni un mērķi. Būtiska vieta atvēlēta mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstībai un dažādošanai, sekmējot pakalpojumu pieejamību un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstīšanu. Biedrība rīkoja […]

Turcija. Valsts, kas vilina ar viesmīlību

05:27
15.06.2024
181

Cēsniece Sandra Krastiņa Stambulā dzīvoja, lai auklētu mazdēlu, kamēr zēna mamma, Sandras meita Ieva, bija vietējās “Galatasaray” basketbola komandas spēlētāja. Jāmeklē pamatskolas atestāts Ukrainā notiekošā kara dēļ Turcijā bija ļoti grūti dabūt uzturēšanās atļauju. Lai varētu tur dzīvot gadu, Sandrai bija jāuzrāda visi savi izglītības dokumenti, sākot no pamatskolas beigšanas. Likās, pensionārei to nekad dzīvē […]

Tautas balss

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
11
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
44
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
19
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
16
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Arī deputātu darbs jākontrolē

10:00
25.06.2024
23
Lasītājs K. raksta:

“Beidzot taču atlaista Rēzeknes dome! Līdz šim izskatījās tā, ka pašvaldībā var darīt visu, kas ienāk prātā, un neviens nevar iejaukties. Kaut vēlēta, arī vietējā vara ir jākontrolē. Ja paši vēlētāji to nespēj, tad taču jābūt kādai institūcijai, kas var pieņemt lēmumus, ja redzams, ka iets pavisam aplams ceļš,” viedokli izteica lasītājs K.

Sludinājumi