Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Dusmīgām saimniecēm – labākie pīrāgi

Druva
12:46
21.12.2011
92
Pirags

Ziemassvētki ir laiks, kad tiek ceptas ne tikai piparkūkas, bet arī gardi gaļas vai speķa pīrādziņi. Konditorēm, veikala “Kārumlāde” saimniecēm

Vinetai Žamoidikai un Allai Oldermanei ir liela pieredze pīrāgu cepšanā, un viņas labprāt dalās padomos, lai pīrāgi sanāktu mīksti un garšiīgi. “Katrai saimniecei ir sava recepte un piegājiens. Daži uzskata, ka labi pīrāgi iznāk, ja mīklai izmanto kārtīgu lauku pienu, cits l uzsver, ka jābūt augstas kvalitātes miltiem, bet dzirdēts arī sakām, ka vecā mēnesī- dari ko gribi, bet pīrāgi iznāks ar cietu garoziņu. Lai vai kā, silts pīrādziņš vienmēr būs garšīgs, pat ja kādam vēders pārsprādzis būs vai gals apdedzis,” smaidot saka V Žamoidika. Mīklai nepieciešams Glāze piena 500 grami miltu 100 grami sviesta vai margarīna 1/3 tējkarote sāls 50 grami cukura 25 grami rauga Pagatavošana Uzsilda pienu, tam pievieno sviestu vai margarīnu, pieliek „atdzīvinātu” raugu, tad ber miltus, sāli un cukuru un mīca mīklu tik ilgi, kamēr tā atlec no rokām.

Ja mīkla turpina lipt pie rokām un liekas, ka miltu jau ir par daudz, tos vairs pievienot mīklai nevajag, var rokas sasmērēt ar augu eļļu. Tad mīklu liek raudzēties, labāk jau siltā vietā, lauku mājā uz siltas krāsns vai mūrīša. Jo siltāka telpa, jo mīkla ātrāk izrūgst. Var mīklu vairākkārt atmīcīt un likt uzraudzēt. Kamēr mīkla rūgst, gatavo pildījumu. Uz pannas apcep speķīti vai žāvētu gaļu ar sīpoliem, pieber nedaudz piparu. Kāds mūsu klients saka- to nekad nevar būt par daudz. Pīrāgi uz pannas jāliek tā, lai savienojumu vietas būtu apakšā, un nevajag uztraukties, ja gadās kāds brāķis. Uz pannas sakārtotos pīrādziņus pārsmērē ar sakultu olu un virsū var kaisīt sēkliņas, biežāk izmanto ķimenes.

Ja mājās ir moderna krāsns, var izmantot tvaika režīmu, lai pīrādziņi cepas mitrākā vidē. Senos laikos saimnieces, cepot pīrādziņus, krāsnī lika bļodiņu ar ūdeni. Ir redzēts, ka saimnieces, pirms likt pīrāgus cepties, tiem no pudeles uzsmidzina ūdeni. Padomi •Uz pannas klājam cepampapīru, bet var to ietaukot ar cūkādiņu vai eļļu. Miltus gan nevajag bērt uz pannas, tie piedegs. Arī uz galda, izrullējot mīklu, lietot eļļu, nevis miltus. •Svarīgi pīrāgus likt uzkarsētā cepeškrāsnī un cept 200 grādu karstumā. Pīrādziņi jācep desmit līdz 12 minūtes. Izņemot no cepeškrāsns, var ļaut pīrādziņiem nedaudz atdzist. Ja uzreiz liks vienu uz otra, tie deformēsies un nebūs vairs tik glīti. Atdzesētus pīrāgus liek grozā, apsedz ar kokvilnas dvieli. Mājās pīrādziņus uzglabāju celofāna maisiņā, bet jauki, ja Ziemassvētku dienās ik rītu saimniece var atļauties uzcept pannu pīrādziņu. •Labām pīrāgam vajag mazāk mīklas, vairāk gaļas. Taču pildījums var būt dažāds: – ābolu nomizo, sagriež mazos gabaliņos, pieliek nedaudz cukuru, kanēli un kartupeļu cieti, lai masa būtu cietāka; -biezpienam pievieno olu, cukuru, rozīnes, marmelādi gabaliņos. Ola biezpienu padarīs čaganāku. Var pievienot arī nedaudz miltu, lai masa būtu saturīgāka;

-pildījumā var izmantot „Dimdiņkāpostus” ar rīvētu vārītu olu, bet var uz pannas brūnus sacept svaigus skābētus kāpostus un pildīt pīrādziņos; -valriekstus sakapā, piespiež apelsīnu sulu, pierīvē apelsīnu mizu, kanēli, nedaudz miltu.q Pīrāgu cepšanai sekoja līdzi Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērna piedzimšana ir lielākais brīnums

06:27
22.12.2024
361

Ziemassvētku laiks ir stāsts par brīnumu – bērniņa piedzimšanu. Vecmātes šo brīnumu piedzīvo visa gada garumā. Sarunā ar Cēsu klīnikas vecmāti Ivetu Reķi viņa uzsver, ka bērniņa dzimšana patiesi ir brīnums. Ivetai Reķei Cēsu klīnika ir pirmā un vienīgā darbavieta, kurā pavadīti 45 gadi, no tiem 35 gadus palīdzēts mazuļiem ienākt šajā pasaulē, desmit gadi, […]

Māksla ir process, kurā gūt sev kaut ko nozīmīgu un nepieciešamu

06:55
20.12.2024
74

Viņa nupat par skulptūru “Trejdeviņu koks” ieguvusi Cēsu novada mākslas gada “Balvas 2024” augstāko apbalvojumu “Zelta balva”. Ar mākslinieci ANNU EGLI sarunājāmies par emocijām, kas papildina šādu atzinību, par radošo procesu un tuvojošos gadu miju. Lai arī viņa pašlaik dzīvo Rīgā, ar Cēsīm mākslinieci saista īpašas atmiņas, kad bērnībā daudz laika pavadīts dzimtas lauku mājās […]

Adīšana piedzīvo renesansi

06:53
19.12.2024
57

Adīšana piedzīvo renesansi – tā saka jaunā adīšanas entuziaste Baiba Dambe. Šomēnes viņa Cēsu kinozālē organizēja “Adīšanas kino seansu”. Pieredze līdzīgu notikumu rīkošanā viņai jau bija. Cēsīs sarunu festivālā “Lampa” sadarbībā ar Ģimenes telti Baiba organizēja “Mammu adīšanas pikniku”. Lielākoties tur bija mammas, kam pavisam mazi bērni, sievietes varēja kopā paadīt, parunāties, arī iemācīties uzadīt […]

Daiļrecepšu grāmata ar humora devu

06:22
18.12.2024
80

Vircoti lasāmgabali miesai un dvēselei jeb humoristiski pastāstiņi ar atbilstošām receptēm savīti Lienes Margevičas un Natas Brambergas sarakstītajā un “Zvaigzne ABC” izdotajā grāmatā “Vienaldzīgo nav!”. Tā stāsts “Pusdienas slimnīcā” papildināts ar recepti – makaronu zupa ar piena plēvi, stāstam “Vīramāte ir klāt!” pievienots ēdiens – bujabēze ar fenheli, bet “Heavy Metal” – biezeņzupa ar selerijām. […]

Mežā savējais

07:07
15.12.2024
39

Dabā miers, tā atpūšas. Cilvēks vēro, gūst sevī saskaņu ar mežu, ezeru, upi, ainavu. Par būšanu dabā, saprašanos ar meža dzīvniekiem un zivju viltību izzināšanu, par dabas mainību gadalaikos un pēdējās desmitgadēs saruna ar Kasparu Dukaļski, mednieku kluba “Drusti” biedru, makšķernieku. -Bērnībā ar vectēvu un tēvu braucām medībās un makšķerēt. Vēlēšanās būt dabā, svaigā gaisā ir […]

Grāmata, kas piepilda – ne vien vēderu, bet arī prātu un garu

06:39
14.12.2024
185

“Tā ir dāvana mums un dāvana Latvijai,” par tikko no tipogrāfijas iznākušo grāmatu “Pavāru māja Līgatnē” pauž Pavāru mājas saimnieks Ēriks Dreibants. Grāmata ir veltījums gan pašai Pavāru mājai, gan tās cilvēkiem, sākot no pavāriem un produktu audzētājiem, beidzot ar dizaineriem un arhitektiem. Tāpat grāmatā varēs atrast Pavāru mājas viesu iecienītāko ēdienu receptes. Par ieceri […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi