“Pie dzīves jāturas, un daba var palīdzēt saglabāt veselību, lai varam dzīvot ilgi un laimīgi,” saka ārsts fitoterapeits Artūrs Tereško.
Viņš daudzus gadus veltījis, meklējot līdzekļus, kas atjauno organismu. “Daudz pētīta ir bērza tāss. Tā noder pret sēnītēm. Ja ir kāju sēnīte, var izgriezt no tāss pēdiņu un ielikt apavos. Bērza tāsī ir subarīns, kas cilvēka organismam nav labs. To izmanto krāsām un lakām, lai iegūtu cietu un spīdīgu virsmu, toties betulīns ir vērtīgs cilvēkam,” stāsta A. Tereško.
Sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem, kuri pēta subarīna izmantošanu un iegūst arī betulīnu – bērza tāss ekstraktu-, izstrādāti uztura bagātinātāji. “Betulīnam piemīt universāla darbība – tas organismā stiprina šūnu lipīdu membrānas, palēnina šūnu dalīšanos, tātad var pagarināt dzīves ilgumu un būt pie labas veselības,” saka fitoterapeits. Ir reģistrēti pieci betulīna uztura bagātinātāji. Katram pievienots kāds vērtīgu ārstniecības augu sakņu un ziedu pulveris, lai stiprinātu sirdi un organisma imunitāti, veicinātu gremošanu, nieru darbību, elpošanu. Betulīnu “Dr. Tereško tējas” ražotne ZS “Doktus” piedāvā kapsulās. Lai to ražotu, iegādātas nepieciešamās iekārtas. Uztura bagātināju var nopirkt arī Īrijā, Vācijā.
“Betulīnu var izmantot arī pārtikas ražošanā kā konservantu. Kad tas varētu notikt, atkarīgs, cik laika paies, līdz to iekļaus pārtikā izmantojamo vielu sarakstā un piešķirs savu E numuru. Ir arī iecere Latvijā celt nelielu rūpnīcu, kur ražos betulīnu,” pastāsta A.Tereško un atgādina, ka tas, ko piedāvā daba, ir domāts cilvēkiem, tikai jāmāk izmantot.
Jau ilgāku laiku fitoterapeits pēta čagu jeb bērzu piepi. Tā ir sēne, kas aug galvenokārt uz bērzu stumbriem. “Čaga ir gadsimtiem pazīstams ārstniecības līdzeklis. Attīstoties tehnoloģijām, var izpētīt smalkāk, kādus procesus, kas veicina, kas apslāpē,” uzsver fitoterapeits. Izrādās, čaga neiedarbojas, ja to nepareizi pagatavo. A.Tereško atgādina, ka ir vielas, kurām nepatīk karsts ūdens un spirts. Čagas pulveri, piemēram, vajag apliet ar ūdeni, kas nav karstāks par 50 grādiem.
Fitoterapeits pastāsta, ka Pasaules Veselības organizācijas mājaslapā var redzēt, kādas slimības gadu gaitā attīstījušās. Kopš 2000.gada tā ir onkoloģija. Ja pavērtē pa vecuma grupām – no 50 līdz 70 gadiem pirmajā vietā ir onkoloģija, vēlāk jau sirds un asinsvadu slimības.
“Iemesli ir gan lauksaimniecības ķimizācija, gan plastmasas izmantošana un vēl citas ietekmes uz cilvēku organismu. Visas saslimšanas izraisa sēnītes. Tās dzīvo mūsu organismā, kad organismam ir kāds satricinājums, tās attīstās un aug. Kas ir sēņu lietus? Ne jau tas, ka līst un zeme kļūst mitra. Pērkons satricina zemi, un tad aug sēnes. Ārstniecības augi un sēnes stiprina imunitāti un izķer ļaunās šūnas,” skaidro A.Tereško un uzsver, ka katrs augs var palīdzēt cilvēkam.
Daudzi ar Artūra Tereško starpniecību jau iepazinuši zelta sakni. Arī tās pulveris tiek piedāvāts kapsulās. “Esam daudz dzirdējuši par žeņšenu. Mums tas ir svešs augs. Rožainā rodiola jeb, kā mēs saucam, zelta sakne jau sen ir pazīstama kā adaptogēns. Visā pasaulē izmanto šo augu, lai uzturētu labu noskaņojumu, pārvarētu stresu, nogurumu un kliedētu nemieru,” stāsta A.Tereško un atklāj, ka tā labi aug viņa aptiekas augu dobē pie mājas. Zeltsakni var audzēt arī podā uz palodzes. Fitoterapeits uzsver, ka tā arī nakts laikā, atšķirībā no citiem augiem, elpo tikai oglekļa dioksīdu, tātad attīra mājokļa gaisu. Kad parādās saule , zaļās, biezās lapas akumulē saules enerģiju, lai pārvērstu uzglabāto oglekļa dioksīdu augstas enerģijas cukuros un citās bioloģiski aktīvās vielās. A.Tereško gan atgādina, ka nav pētīts, cik daudz cilvēka veselībai derīgo vielu rodiola uzkrāj saknēs, augot telpās.
“Adaptogēni ir līdzekļi, kas darbojas profilaktiski, neļaujot attīstīties audzējiem un sirds asinsvadu slimībām. Tie palīdz uzturēt cilvēkam dabas doto “veselības programmu” – homeostāzi. Klasiskie adaptogēni ir ženšens, eleuterokoks, rodiola, leizeja, citronliāna, arālija. Mūsu klimatiskajos apstākļos labi padodas rodiola, leizeja un citronliāna,” skaidro fitoterapeits un atklāj, ka nākamais augs, kas tiks piedāvāts veselības uzlabošanai un saglabāšanai, būs paša dārzā augusī leizeja.
Ar zīmolu “Dr. Tereško tējas” pieejamas 32 veselības tējas un piecas ikdienas tējas maisiņos. “Cilvēki iemācījušies gatavot drogas, un ceru, ka tas, kaut neliels, ir arī mans nopelns,” saka A.Tereško. Vistumšākajā laikā fitoterapeits iesaka dzert dažādākās tējas, jo katram garšo kāda cita. Asinszāle uzlabo garastāvokli, ceļmallapa ļoti laba kuņģa darbībai, regulē skābuma daudzumu. “Ja kāda auga iedarbīgo vielu būs par daudz, organisms pats tās izvadīs. Stipri iedarbīgās vielas nav garšīgas, kaut vai strutene, biškrēsliņi,” atgādina fitoterapeits un piebilst, ka, piemēram, vērmele jāaplej ar aukstu ūdeni, lai nepazustu iedarbīgās vielas, lai attīrītu organismu.
“Reizēm domāju, ka tas ir mistiski, kā daba mums palīdz. Zinātne attīstās. Zinātniski apstiprinās kādreiz zināmais. Augos atrod aizvien jaunas vielas, pēta, kā tās iedarbojas uz cilvēka organismu Cilvēka mūžu visos laikos pagarinājušas vielas, ko dod daba, – antibiotikas, pretsāpju līdzekļi,” saka fitoterapeits A.Tereško un uzsver: “ Protams, jākustas, jāsamazina stress, vajadzīgs sabalansēts uzturs. Mums ir dota iespēja dzīvot ilgi, saglabājot veselību. Bet visi esam pakļauti dažādiem pārbaudījumiem.”
Komentāri