Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Četru bērnu ģimenē dienas skrien ātri, bet tās ir piepildītas

Līga Salnite
14:56
08.02.2021
31
Miezisi Visa Gimene 1

Lai gan attiecību sākumā nav bijis ne domu, ne sarunu par tik kuplu saimi, Ivo un Inga Miezīši kļuvuši par vecākiem nu jau četrām atvasēm.

Šādā raksturu un vajadzību raibumā mazi krīzes mirkļi un emociju uzvirmojumi ikdienas skrējienā nenoliedzami gadās un klusums Priekuļu pagasta “Dun­duros” ir rets viesis.
Pirms nu jau 15 gadiem Inga devusies pieredzes un iespaidu meklējumos uz citu kontinentu, “au pair” programmas ietvaros viņa nedaudz vairāk kā gadu dzīvoja ASV, kur kādā ģimenē strādāja par auklīti. Ģimene gan piedāvājusi palikt vēl vienu gadu, tomēr iekšējā balss un intuīcija likusi atgriezties Latvijā. Nepagāja ne pus gads, kad jaunās sievietes ceļš krustojies ar topošo dzīvesbiedru Ivo. Viņa bija valmieriete, viņš – cēsnieks, bet iepazinušies ar tīmekļa starpniecību. “Vārds pa vārdam, un drīz jau satikāmies,” atceras Inga, atklājot, ka pirmais randiņš bijis Valmieras krodziņā “Rātes vārti” iepretim teātrim un vismaz pirmos pāris gadus centušies ik gadu attiecību gadadienu tur arī atzīmēt. Kad jau sadzimušas atvases, dienas sākušas skriet daudz ātrāk un vairs tik apzinīgi visu zīmīgo datumu atzīmēšana nav izdevusies.

Inga atklāj, ka attiecību iesākumā un reibumā pat nav varējuši attapt, kuru “kopīgo projektu” gribas ātrāk – apprecēties vai tomēr bērniņu. Uz pirmo atvasi gan nācies ilgāk pagaidīt, mazulis pieteicies vien tad, kad vecāki beidzot pārtraukuši tik intensīvi par to runāt un cerēt. Neilgi pēc tam, kad priecīgā ziņa apjausta un situācija aprasta, rudenī oficiāli reģistrējuši ģimeni. Keita piedzima 4.februārī, šodien meitenei aprit 12 gadi. Kad Keitai bijuši vien deviņi mēneši, pieteicies arī Markuss, kuram tagad jau ir 10 gadi. Trešajai atvasei Edvardam aprīlī būs četri gadi, savukārt visjaunākajam – par Ziemassvētku brīnumu sauktajam – Lūkasam 23.decembrī apritēja gads.

Inga neslēpj, ka līdzīgi kā daudzas mammas, kad otrais mazulis ģimenē ienācis pēc pusotra gada, drusku pārdzīvojusi ierobežotās iespējas veltīt vairāk individuālas uzmanības pirmdzimtajam. Taču brīdī, kad biežāk nācies apsveikt kolēģes ar ģimenes pieaugumu, Inga “ar sirdi” sajutusi un reiz atzinusies, ka arī gribētu trešo bērniņu. Nepagāja ilgs laiks, kā mazulis klāt. Tikai jokodamās izteikusi, ka tad jau arī ceturto vēl varētu. Kā gadījies, kā ne – arī ceturtais atnācis. “Pārliecinājos, ka ar vārdiem nevar mētāties,” smej nu jau daudzbērnu mamma, kurai šķiet – kad jau tik tālu nonākts, būtu gatava pat vēl piektajam mīlulim.

Kā ļoti lielu palīgu ikdienas solī Inga uzteic vecāko meitu. Lai gan reizumis abi vecākie bērni apskaišas par mazuļu izdarībām, tomēr ne reizi nav manīts aizvainojums par jaunāko bērnu “atņemto” vecāku uzmanību un laiku. Lielā māsa un vecākais brālis savstarpēji gan stīvējoties, tomēr, esot ilgāk šķirtiem, piemēram, kādam aizbraucot ciemos pie vecmāmiņas, vienmēr varot manīt, ka kaut kā pietrūkst ne tikai visai ģimenei, bet tieši kādam no vecākajiem bērniem.

“Dunduros” skaļi ir gandrīz vienmēr, un paši pie tā ir pieraduši. “Dzīvojam meža malā, neviens mūs neredz un nedzird,” smej mamma, vienlaikus atzīstot, ka pilsētā gan attapusi – bērni nejūtas savā ādā un teju tūliņ ar basām kājām pa ielu ies. Lai gan iegūtas divas augstākās izglītības un abas pedagoģijā, pirmsskolas – sākumskolas skolotāja un skolotāja-logopēde, daudzu bērnu iemīļotā bērnudārza audzinātāja Inga teic, ka savu bērnu audzināšanā par profesionālajām zināšanām nepiedomā – audzina kā mamma. “Tiešām, tajā brīdī nejūtos kā pedagogs, turklāt, domāju, pedagogu bērni nebūt nav tie vispareizākie,” sabiedrībā iesakņojušos mītu komentē Jāņ­muižas pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja.

Starp saviem bērniem vecāki biežāk saredz līdzības nekā atšķirības – visi pēc vienas piegrieztnes. “Tas pats deguns, acis, bet raksturs un temperaments gan katram ir cits,” saka Inga un vērtē, ka tādēļ arī gadās dažādas ikdienas sadursmes un cīņa par savu vietu. “Krīzes momenti, protams, ir,” neslēpj Inga, taču atklāj savas iemaņas pašas iekšējo resursu atjaunošanā. Reizēm palīdz pat ļoti īsa pauze – neliels līkums ar mašīnu vai skrējiens. Tiesa, skrējieni sportiski trenētajai daudzbērnu mammai kļūst arvien jaudīgāki, pirms bērnu ienākšanas dzīvē apmeklējusi vien aerobiku, bet pēcāk sākusi mērķ­tiecīgi apgūt lēnu skrējienu, ko skolas vecumā ne acu galā nav varējusi ciest. Tagad vairāk nekā desmit kilometri vienā skrējienā šķiet pilnīgi pieņemami.

Arī praktiski Miezīšu ģimenei nav bijusi sajūta, ka netiktu ar “vezumu” galā. Liels atspaids esot arī Ivo mamma, kura vienmēr piedomājot, kā palīdzēt. Nav nekāda rūgtuma par valsts politiku ģimeņu atbalstam. Lab­prāt izmantota tiek arī Goda ģimenes jeb tā saucamā “3+” karte un citas piedāvātās atlaides mākslas vai sporta skolu līdzmaksājumos, elektroenerģijas norēķinos. “Ne­kaunamies un izmantojam visas dotās iespējas,” saka Inga Miezīte un ir gandarīta par bagātīgo dzīvi, ko veido kuplā bērnu saime.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Veido namiņu, kur vecļaudis jūtas labi

07:32
30.06.2024
68

Cēsu pilsētas pansionātam 12. jūlijā apritēs 30 gadi. Vairāk nekā pusi no šī laika sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes direktore ir Inga Gunta Paegle. -Pansionātam ir 30 gadu jubileja. Kā tas šo gadu laikā mainījies? -Es kā šodien atceros 1994. gada 12. jūliju, kad pansionāts no Glūdas kalna Cēsīs ienāca šeit, Cīrulīšos. Glūdas kalnā istabiņās […]

Mērķis - cilvēkiem palīdzēt atgūt veselību, dzīvesprieku un enerģiju

10:24
27.06.2024
659

Saruna ar holistiskās medicīnas eksperti Ingrīdu Mergupi – Leitlandi -Jums ir interesants uzvārds. Tāds rets – Mergupe. -Manas saknes ir no Mālpils. Tur ir upe Mergupe, un šo uzvārdu nes arī mana dzimta. 1928. gadā vectētiņš Jānis Mergups lika pirmo akmeni dzimtas mājai. Un tā nu arī es izceļojos pa pasauli, apgūstot zināšanas, un vēlāk ar […]

Dzīve enerģētiski spēcīgā vietā – kalna galā

10:12
25.06.2024
275

“Jau četrdesmit gadus strādāju Krimuldas vidusskolā par skolotāju, esmu tur kopš skolas dibināšanas brīža. Man jau ir pensionāres statuss, bet darbu turpinu, pēc diviem gadiem gan došos pavisam pensijā,” tā par sevi stāsta Edīte Kanberga, saimniece Drabešu pagasta Kārļu “Eglainēs”. “Eglaines” ir arī viesu nams un atpūtas bāze, bet Jāņu laiku ģimene aizvada savā lokā. […]

Jāņuzāles klimata pārmaiņās

09:54
25.06.2024
52

Par ziedošām pirmsjāņu pļavām, par trejdeviņu ziedu vainadziņu un dabas norišu izpratni saruna ar zālāju biotopu eksperti Maiju Medni. -Jāņi klāt, brienam pļavās, lai no trejdeviņām puķītēm pītu vainadziņu. Vai to var izdarīt?    -Ar katru gadu to izdarīt ir aizvien grūtāk. Lielāka iespēja saplūkt trejdeviņas jāņuzāles ir bioloģiski vērtīgos zālājos, bet tādi Latvijā ir mazāk […]

Balto ceriņu smarža gadu desmitu garumā

06:30
19.06.2024
123

Dace un Alfrēds Jurciņi izstaigā dārzu. Puķes šopavasar steidzas ziedēt, arī rozes pie namdurvīm. Karstās dienās paēnu un spēku dod nelielā birzīte. “Dzīvojam šo dzīvi, kaut reizēm gadās dzelkšņi vai iekož asa nātre. Dzīvojam kopā jau 50 gadus. Visi saka, ka pamatā ir mīlestība, bet šis vārds tāds novalkājies, reizē dziļš un skan dvēselē. Visjaukāk […]

Maza vieta ar lielu sapni

06:13
17.06.2024
88

Pasaules latviešu mākslas centrs darbu Cēsīs sāka pirms desmit gadiem. To vada Čikāgā dzimušais Kārlis Kanderovskis, kurš jau vairākus gadus dzīvo Cēsīs. Mākslas centra galvenais mērķis ir veicināt mākslas vērtību saglabāšanu, ko radījuši Otrā pasaules kara laikā trimdā devušies latviešu mākslinieki, kā arī ārzemēs dzīvojošā jaunā paaudze. Centrs bez maksas ir atvērts ikvienam un darbojas, […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
19
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi