Trešdiena, 1. maijs
Vārda dienas: Ziedonis

Četru bērnu ģimenē dienas skrien ātri, bet tās ir piepildītas

Līga Salnite
14:56
08.02.2021
22
Miezisi Visa Gimene 1

Lai gan attiecību sākumā nav bijis ne domu, ne sarunu par tik kuplu saimi, Ivo un Inga Miezīši kļuvuši par vecākiem nu jau četrām atvasēm.

Šādā raksturu un vajadzību raibumā mazi krīzes mirkļi un emociju uzvirmojumi ikdienas skrējienā nenoliedzami gadās un klusums Priekuļu pagasta “Dun­duros” ir rets viesis.
Pirms nu jau 15 gadiem Inga devusies pieredzes un iespaidu meklējumos uz citu kontinentu, “au pair” programmas ietvaros viņa nedaudz vairāk kā gadu dzīvoja ASV, kur kādā ģimenē strādāja par auklīti. Ģimene gan piedāvājusi palikt vēl vienu gadu, tomēr iekšējā balss un intuīcija likusi atgriezties Latvijā. Nepagāja ne pus gads, kad jaunās sievietes ceļš krustojies ar topošo dzīvesbiedru Ivo. Viņa bija valmieriete, viņš – cēsnieks, bet iepazinušies ar tīmekļa starpniecību. “Vārds pa vārdam, un drīz jau satikāmies,” atceras Inga, atklājot, ka pirmais randiņš bijis Valmieras krodziņā “Rātes vārti” iepretim teātrim un vismaz pirmos pāris gadus centušies ik gadu attiecību gadadienu tur arī atzīmēt. Kad jau sadzimušas atvases, dienas sākušas skriet daudz ātrāk un vairs tik apzinīgi visu zīmīgo datumu atzīmēšana nav izdevusies.

Inga atklāj, ka attiecību iesākumā un reibumā pat nav varējuši attapt, kuru “kopīgo projektu” gribas ātrāk – apprecēties vai tomēr bērniņu. Uz pirmo atvasi gan nācies ilgāk pagaidīt, mazulis pieteicies vien tad, kad vecāki beidzot pārtraukuši tik intensīvi par to runāt un cerēt. Neilgi pēc tam, kad priecīgā ziņa apjausta un situācija aprasta, rudenī oficiāli reģistrējuši ģimeni. Keita piedzima 4.februārī, šodien meitenei aprit 12 gadi. Kad Keitai bijuši vien deviņi mēneši, pieteicies arī Markuss, kuram tagad jau ir 10 gadi. Trešajai atvasei Edvardam aprīlī būs četri gadi, savukārt visjaunākajam – par Ziemassvētku brīnumu sauktajam – Lūkasam 23.decembrī apritēja gads.

Inga neslēpj, ka līdzīgi kā daudzas mammas, kad otrais mazulis ģimenē ienācis pēc pusotra gada, drusku pārdzīvojusi ierobežotās iespējas veltīt vairāk individuālas uzmanības pirmdzimtajam. Taču brīdī, kad biežāk nācies apsveikt kolēģes ar ģimenes pieaugumu, Inga “ar sirdi” sajutusi un reiz atzinusies, ka arī gribētu trešo bērniņu. Nepagāja ilgs laiks, kā mazulis klāt. Tikai jokodamās izteikusi, ka tad jau arī ceturto vēl varētu. Kā gadījies, kā ne – arī ceturtais atnācis. “Pārliecinājos, ka ar vārdiem nevar mētāties,” smej nu jau daudzbērnu mamma, kurai šķiet – kad jau tik tālu nonākts, būtu gatava pat vēl piektajam mīlulim.

Kā ļoti lielu palīgu ikdienas solī Inga uzteic vecāko meitu. Lai gan reizumis abi vecākie bērni apskaišas par mazuļu izdarībām, tomēr ne reizi nav manīts aizvainojums par jaunāko bērnu “atņemto” vecāku uzmanību un laiku. Lielā māsa un vecākais brālis savstarpēji gan stīvējoties, tomēr, esot ilgāk šķirtiem, piemēram, kādam aizbraucot ciemos pie vecmāmiņas, vienmēr varot manīt, ka kaut kā pietrūkst ne tikai visai ģimenei, bet tieši kādam no vecākajiem bērniem.

“Dunduros” skaļi ir gandrīz vienmēr, un paši pie tā ir pieraduši. “Dzīvojam meža malā, neviens mūs neredz un nedzird,” smej mamma, vienlaikus atzīstot, ka pilsētā gan attapusi – bērni nejūtas savā ādā un teju tūliņ ar basām kājām pa ielu ies. Lai gan iegūtas divas augstākās izglītības un abas pedagoģijā, pirmsskolas – sākumskolas skolotāja un skolotāja-logopēde, daudzu bērnu iemīļotā bērnudārza audzinātāja Inga teic, ka savu bērnu audzināšanā par profesionālajām zināšanām nepiedomā – audzina kā mamma. “Tiešām, tajā brīdī nejūtos kā pedagogs, turklāt, domāju, pedagogu bērni nebūt nav tie vispareizākie,” sabiedrībā iesakņojušos mītu komentē Jāņ­muižas pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja.

Starp saviem bērniem vecāki biežāk saredz līdzības nekā atšķirības – visi pēc vienas piegrieztnes. “Tas pats deguns, acis, bet raksturs un temperaments gan katram ir cits,” saka Inga un vērtē, ka tādēļ arī gadās dažādas ikdienas sadursmes un cīņa par savu vietu. “Krīzes momenti, protams, ir,” neslēpj Inga, taču atklāj savas iemaņas pašas iekšējo resursu atjaunošanā. Reizēm palīdz pat ļoti īsa pauze – neliels līkums ar mašīnu vai skrējiens. Tiesa, skrējieni sportiski trenētajai daudzbērnu mammai kļūst arvien jaudīgāki, pirms bērnu ienākšanas dzīvē apmeklējusi vien aerobiku, bet pēcāk sākusi mērķ­tiecīgi apgūt lēnu skrējienu, ko skolas vecumā ne acu galā nav varējusi ciest. Tagad vairāk nekā desmit kilometri vienā skrējienā šķiet pilnīgi pieņemami.

Arī praktiski Miezīšu ģimenei nav bijusi sajūta, ka netiktu ar “vezumu” galā. Liels atspaids esot arī Ivo mamma, kura vienmēr piedomājot, kā palīdzēt. Nav nekāda rūgtuma par valsts politiku ģimeņu atbalstam. Lab­prāt izmantota tiek arī Goda ģimenes jeb tā saucamā “3+” karte un citas piedāvātās atlaides mākslas vai sporta skolu līdzmaksājumos, elektroenerģijas norēķinos. “Ne­kaunamies un izmantojam visas dotās iespējas,” saka Inga Miezīte un ir gandarīta par bagātīgo dzīvi, ko veido kuplā bērnu saime.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
228

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
77
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
64

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
45

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
138

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
127

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
24
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
32
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
56
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
48
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi