Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Ceļot apkārt pasaulei

Druva
13:11
07.03.2013
62
Celotaji1

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša, 1.februārī, divi mūsējie – Cēsu Valsts ģimnāzijas 2007. gada absolventi – Ģirts Smelters un Kristaps Jēkabsons uzsāka savdabīgu, gandrīz gribētu teikt, avantūru – ceļojumu apkārt pasaulei. Varētu teikt- to var katrs, kam nauda ķešā skan. Taču šo ceļotāju iecere ir pavisam cita – iztikt ar minimāliem finansiāliem līdzekļiem.

Ģirts un Kristaps ceļo, lai veidotu stāstus par latviešiem ārzemēs, viņu dzīvi, akcentējot, ko aizbraukšana no Latvijas atņēmusi. Kā ceļotāji raksta savā interneta vietnē www.100latviesustasti.lv, viņi vēlas aicināt latviešus novērtēt to, kas tiem dots, dzīvojot savā dzimtenē. Līdztekus abi aktīvi apraksta ceļojuma gaitas, piedzīvojumus un redzēto. Nu jau var iepazīties ar ceļotāju piezīmēm par to, kā veicies pirmajā mēnesī. Pagaidām lasāmi 13 stāsti par sastaptajiem latviešiem, tostarp, cēsnieci Kristīni, kura dzīvo Milānā.

“Druva” sazinājās ar ceļotājiem virtuāli, kad viņi vēl atradās Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, bet jau bija gatavi doties uz Turcijas galvaspilsētu Stambulu, kuru, visticamāk, jau sasnieguši. Ģirts norāda, ka apņēmība īstenot savu ieceri ir liela: “Neesam paredzējuši iespēju kādā brīdī padoties vai mest iesākto pie malas, jo esam ceļojumam rūpīgi gatavojušies. Tas ir mērķis un reizē arī sen lolots sapnis, kuru realizējam ar visiem spēkiem un resursiem. No idejas aizmetņa līdz sociālam projektam tādā formā, kādā tas ir attīstīts šobrīd, esam gājuši mērķtiecīgi. Uzsākt šo visu – bijis lieliskākais lēmums manā dzīvē.” Blogā ceļotāji norāda, ka abu motivācija ir ar savu darbu radīt pievienoto vērtību Latvijas sabiedrībai: “Arī pierādīt sev, ka spējam realizēt ideju, kam ticam; gūt neatsveramu pieredzi turpmākajai dzīvei.”

Ideja par pasaules apceļošanu radusies pirms vairāk nekā gada, līdz pērnā gada novembrī tā pārtapusi par reālu ieceri.

“Doma par bezrūpīgu ceļošanu abiem bija jau kādu laiku , bet vēl pat neapzinājāmies, cik tas viss var izvērsties nopietni, ar cēliem mērķiem un uzdevumiem. Sākumā plānojām apceļot pasauli, izvirzot mērķi – satikt visu valstu prezidentus, palīdzēt atrisināt konkrēto valstu problēmas, varbūt tēmējām par augstu. Jau no bērnības abiem ir ļoti stipras patriotiskas jūtas pret dzimteni, Latviju un tās kultūru. Tā radās ideja par sociālo projektu “100 latviešu stāsti” – ar mērķi satikt latviešus, ceļojot apkārt pasaulei bez papildu līdzekļiem, saskarties ar neskaitāmām grūtībām un tās pārvarēt, smelties pieredzi un idejas turpmākajai dzīvei,” raksta ceļotāji. Gatavošanās ceļojumam ilga pusotru mēnesi, šajā laikā abiem nācās uzzināt, noskaidrot daudz jaunu lietu, kā, piemēram, valstu politiku vīzu jautājumos, stopēšanas paradumus konkrētajos reģionos un daudz ko citu. Laiks paskrēja ātri, 1.februārī abi devās ceļā. Pirmajā ierakstā par ceļojuma sākumu viņi raksta: “Atstājot dzimteni, piemeklēja divējādas sajūtas. Pirmkārt, zvani un īsziņas ar mājiniekiem kļūst dārgākas. Otrkārt, atstājot Latviju, uz robežas paliek arī kārtīgs gabals no mums pašiem. Taču, lai gūtu ko jaunu, vecais jānoliek malā.” Ceļš līdz Florencei Itālijā bija samērā vienkāršs, aizveda Latvijas šoferi- tālbraucēji. Kā raksta ceļotāji, ceļojums tā pa īstam sākās, tikai izkāpjot no “fūrēm”. Pirmā diena Florencē bija pārbaudījumu diena, kuru abi izturējuši kā studenti eksāmenā – ar 40 stundām bezmiega, sausajām zupiņām un paļaušanos uz avantūrisku improvizāciju.

Tad ceļš cauri Itālijai, pārcelšanās uz Grieķi, tagad uz Turciju. Ģirts atzīst, ka spilgti iespaidi ir gandrīz ikdiena: “Esam ar plašu redzesloku, tāpēc daudzas lietas mūs spēj fascinēt – sākot ar vietējo saskarsmes un tradīciju īpatnībām, ēdieniem, arhitektūru, beidzot ar dabas skatiem, cilvēkiem. Emocionāli saviļņojošākā pieredze bija tas, kā vācām atbalstu kuģa biļešu iegādei.” Sīkāk tas aprakstīts mājas lapā, ir vērts izlasīt. Jāteic, ļoti interesanti palasīt puišu ceļojuma piezīmes, kas uzrakstītas aizraujoši. Var redzēt, ka ceļotājos ir īsts stāstnieka talants. Iespējams, ka ceļojumā gūtos iespaidus un atziņas varētu apkopot grāmatā, kas visnotaļ būtu lieliska lasāmviela.

Pajautāju, cik ilgā laikā viņi plāno īstenot ieceri. Ģirts raksta: “Parasti, atbildot uz jautājumu par termiņiem, smejamies, ka gribētos būt atpakaļ līdz Ziemassvētkiem. Pats veids, kādā esam izvēlējušies ceļot, kā arī minimālie finanšu resursi neļauj precīzi plānot laiku. Sākām 1. februārī, rēķināmies ar 8-11 mēnešiem, bet tad jau redzēs.”

Ģirts stāsta, ka apzināti izvēlējušies ceļot ar minimāliem finansiāliem līdzekļiem, izmantojot dažādus pārvietošanās veidus, līdzcilvēku viesmīlību un izpalīdzību, lai nakšņotu. Pirmā mēneša pieredze gan rāda, ka ne vienmēr izdodas atrast naktsmājas, jo abi apzināti neizvēlas viesnīcas, hosteļus, tad nākas nakšņot stacijās, kafejnīcās. Lūk, fragments par kādu nakti Milānā, kad nav izdevies sarunāt naktsmājas: “Parasti šādās situācijās apstaigājam visus „Mcdonaldus” un „Burgerkingus”, noskaidrojam, kurš strādā visilgāk. Šīs ēdināšanas iestādes Milānas centrā nebija līmenī, jo apmeklētājus jau dzina laukā tūlīt pēc pusnakts. Atradām pieticīgu kebabu bodīti, uz kuras sarkani mirgojošās izkārtnes vēstīja, ka darba laiks līdz pulksten 3, kas mūs iepriecināja. Šeit strādāja kalsnējs, slikti angliski runājošs itāļu puisis, ar kuru vairāk sazinājāmies žestu valodā. Kad pulkstenis rādīja trīs naktī, mēs vēl joprojām sēdējām pie galdiņiem bēniņstāvā, gaidījām, kad mums palūgs atstāt telpas. Par lielu laimi, puisis bija tik noguris, ka aizslēdza ēstuvi un devās pie miera, nemaz nepamanot, ka mēs nekur neesam aizgājuši. Tad nu uz pāris stundām arī mēs pievērām acis, sēžot koka krēslos pie galda. No rīta puisim acis palika uz kātiņiem, ieraugot divus ceļotājus, kas bija okupējuši bēniņstāva galdiņus un novilkuši zābakus pažāvēt. Taču viņš tikai pasmējās un pat uzcienāja ar kafiju uz bāra rēķina.” Ceļotāji saka, ka šādi piedzīvojumi nav grūtības, bet daļa no ceļa. Protams, esot grūti negulēt trīs diennaktis pēc kārtas (aizmiegot vien sēdus līdz divām stundām kafejnīcās), pavadīt nakti ārā lietū vai salā, mērot garus gabalus kājām ar 15 kilogramu somu plecos vai ilgu laiku pārtikt tikai no sausajām zupām un ūdens. Bet komforts ne tuvu neesot noteicošais diviem jauniem vīriem. Šis sīkstums droši vien no abu sportiskajām gaitām, jo spēlējuši florbolu komandā “Pārgauja”. Pirmais mēnesis ceļā aizvadīts, un abi joprojām atzīst, ka izvēle sākt šo ceļojumu bija pareiza: “Galvenais ir mērķis. Un – satiktie cilvēki, piedzīvotais, iegūtā pieredze atsver jebkuras grūtības ar lielu uzviju. Vēl viena no līdz šim gūtajām atziņām – katrai dienai ir cita vērtība, kad ej uz to, lai realizētu savu sapni, lolotu ideju. Bijām gatavojušies, ka neies gludi, tāpēc viss notiek, kā plānots, bet tas, kas nenotiek, kā plānots, notiek labāk.” Ikviens var sekot līdzi ceļotāju gaitām portālā www.100latviesustasti.lv, arī “Druva” ik pa laikam paraudzīsies, kā ceļotājiem veicies, kur nonākuši, ko satikuši. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izlocīt puķes

06:08
17.12.2025
78

Rīdzenē vienā no ārēji tik līdzīgajiem daudzdzīvokļu namiem sastopu bijušo bērnudārza audzinātāju Annu Kosovu. Viņa no saviem 70 gadiem vairāk nekā divus desmitus gandrīz katru brīvo mirkli veltījusi japāņu papīra locīšanas mākslai jeb origami. “Vienkārši esmu cilvēks, kurš grib visu ko pamēģināt,” iesākumu atceras kundze, atklājot, ka pēc kādā video ieraudzītā parauga ienācis prātā izlocīt […]

Pilsētvides risinājumi – dizains, kas apvieno funkcionalitāti un drošību

10:30
16.12.2025
23

Pilsētvides attīstība balstās trīs galvenajos principos – estētikā, funkcionalitātē un drošībā. Labi izstrādāta vide kalpo iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pilsētas viesiem, radot vietu, kur cilvēki var ērti pārvietoties, strādāt, socializēties un atpūsties. Pilsētvides kvalitāti nosaka ne tikai arhitektūra, bet arī pārdomāts aprīkojums, kas nodrošina kārtību, orientēšanās ērtību un patīkamu atmosfēru. Pilsētvides aprīkojumam ir nozīmīga loma šajā […]

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
286
1

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
64

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1061
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
140

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
13
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi