Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ceļot apkārt pasaulei

Druva
13:11
07.03.2013
43
Celotaji1

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša, 1.februārī, divi mūsējie – Cēsu Valsts ģimnāzijas 2007. gada absolventi – Ģirts Smelters un Kristaps Jēkabsons uzsāka savdabīgu, gandrīz gribētu teikt, avantūru – ceļojumu apkārt pasaulei. Varētu teikt- to var katrs, kam nauda ķešā skan. Taču šo ceļotāju iecere ir pavisam cita – iztikt ar minimāliem finansiāliem līdzekļiem.

Ģirts un Kristaps ceļo, lai veidotu stāstus par latviešiem ārzemēs, viņu dzīvi, akcentējot, ko aizbraukšana no Latvijas atņēmusi. Kā ceļotāji raksta savā interneta vietnē www.100latviesustasti.lv, viņi vēlas aicināt latviešus novērtēt to, kas tiem dots, dzīvojot savā dzimtenē. Līdztekus abi aktīvi apraksta ceļojuma gaitas, piedzīvojumus un redzēto. Nu jau var iepazīties ar ceļotāju piezīmēm par to, kā veicies pirmajā mēnesī. Pagaidām lasāmi 13 stāsti par sastaptajiem latviešiem, tostarp, cēsnieci Kristīni, kura dzīvo Milānā.

“Druva” sazinājās ar ceļotājiem virtuāli, kad viņi vēl atradās Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, bet jau bija gatavi doties uz Turcijas galvaspilsētu Stambulu, kuru, visticamāk, jau sasnieguši. Ģirts norāda, ka apņēmība īstenot savu ieceri ir liela: “Neesam paredzējuši iespēju kādā brīdī padoties vai mest iesākto pie malas, jo esam ceļojumam rūpīgi gatavojušies. Tas ir mērķis un reizē arī sen lolots sapnis, kuru realizējam ar visiem spēkiem un resursiem. No idejas aizmetņa līdz sociālam projektam tādā formā, kādā tas ir attīstīts šobrīd, esam gājuši mērķtiecīgi. Uzsākt šo visu – bijis lieliskākais lēmums manā dzīvē.” Blogā ceļotāji norāda, ka abu motivācija ir ar savu darbu radīt pievienoto vērtību Latvijas sabiedrībai: “Arī pierādīt sev, ka spējam realizēt ideju, kam ticam; gūt neatsveramu pieredzi turpmākajai dzīvei.”

Ideja par pasaules apceļošanu radusies pirms vairāk nekā gada, līdz pērnā gada novembrī tā pārtapusi par reālu ieceri.

“Doma par bezrūpīgu ceļošanu abiem bija jau kādu laiku , bet vēl pat neapzinājāmies, cik tas viss var izvērsties nopietni, ar cēliem mērķiem un uzdevumiem. Sākumā plānojām apceļot pasauli, izvirzot mērķi – satikt visu valstu prezidentus, palīdzēt atrisināt konkrēto valstu problēmas, varbūt tēmējām par augstu. Jau no bērnības abiem ir ļoti stipras patriotiskas jūtas pret dzimteni, Latviju un tās kultūru. Tā radās ideja par sociālo projektu “100 latviešu stāsti” – ar mērķi satikt latviešus, ceļojot apkārt pasaulei bez papildu līdzekļiem, saskarties ar neskaitāmām grūtībām un tās pārvarēt, smelties pieredzi un idejas turpmākajai dzīvei,” raksta ceļotāji. Gatavošanās ceļojumam ilga pusotru mēnesi, šajā laikā abiem nācās uzzināt, noskaidrot daudz jaunu lietu, kā, piemēram, valstu politiku vīzu jautājumos, stopēšanas paradumus konkrētajos reģionos un daudz ko citu. Laiks paskrēja ātri, 1.februārī abi devās ceļā. Pirmajā ierakstā par ceļojuma sākumu viņi raksta: “Atstājot dzimteni, piemeklēja divējādas sajūtas. Pirmkārt, zvani un īsziņas ar mājiniekiem kļūst dārgākas. Otrkārt, atstājot Latviju, uz robežas paliek arī kārtīgs gabals no mums pašiem. Taču, lai gūtu ko jaunu, vecais jānoliek malā.” Ceļš līdz Florencei Itālijā bija samērā vienkāršs, aizveda Latvijas šoferi- tālbraucēji. Kā raksta ceļotāji, ceļojums tā pa īstam sākās, tikai izkāpjot no “fūrēm”. Pirmā diena Florencē bija pārbaudījumu diena, kuru abi izturējuši kā studenti eksāmenā – ar 40 stundām bezmiega, sausajām zupiņām un paļaušanos uz avantūrisku improvizāciju.

Tad ceļš cauri Itālijai, pārcelšanās uz Grieķi, tagad uz Turciju. Ģirts atzīst, ka spilgti iespaidi ir gandrīz ikdiena: “Esam ar plašu redzesloku, tāpēc daudzas lietas mūs spēj fascinēt – sākot ar vietējo saskarsmes un tradīciju īpatnībām, ēdieniem, arhitektūru, beidzot ar dabas skatiem, cilvēkiem. Emocionāli saviļņojošākā pieredze bija tas, kā vācām atbalstu kuģa biļešu iegādei.” Sīkāk tas aprakstīts mājas lapā, ir vērts izlasīt. Jāteic, ļoti interesanti palasīt puišu ceļojuma piezīmes, kas uzrakstītas aizraujoši. Var redzēt, ka ceļotājos ir īsts stāstnieka talants. Iespējams, ka ceļojumā gūtos iespaidus un atziņas varētu apkopot grāmatā, kas visnotaļ būtu lieliska lasāmviela.

Pajautāju, cik ilgā laikā viņi plāno īstenot ieceri. Ģirts raksta: “Parasti, atbildot uz jautājumu par termiņiem, smejamies, ka gribētos būt atpakaļ līdz Ziemassvētkiem. Pats veids, kādā esam izvēlējušies ceļot, kā arī minimālie finanšu resursi neļauj precīzi plānot laiku. Sākām 1. februārī, rēķināmies ar 8-11 mēnešiem, bet tad jau redzēs.”

Ģirts stāsta, ka apzināti izvēlējušies ceļot ar minimāliem finansiāliem līdzekļiem, izmantojot dažādus pārvietošanās veidus, līdzcilvēku viesmīlību un izpalīdzību, lai nakšņotu. Pirmā mēneša pieredze gan rāda, ka ne vienmēr izdodas atrast naktsmājas, jo abi apzināti neizvēlas viesnīcas, hosteļus, tad nākas nakšņot stacijās, kafejnīcās. Lūk, fragments par kādu nakti Milānā, kad nav izdevies sarunāt naktsmājas: “Parasti šādās situācijās apstaigājam visus „Mcdonaldus” un „Burgerkingus”, noskaidrojam, kurš strādā visilgāk. Šīs ēdināšanas iestādes Milānas centrā nebija līmenī, jo apmeklētājus jau dzina laukā tūlīt pēc pusnakts. Atradām pieticīgu kebabu bodīti, uz kuras sarkani mirgojošās izkārtnes vēstīja, ka darba laiks līdz pulksten 3, kas mūs iepriecināja. Šeit strādāja kalsnējs, slikti angliski runājošs itāļu puisis, ar kuru vairāk sazinājāmies žestu valodā. Kad pulkstenis rādīja trīs naktī, mēs vēl joprojām sēdējām pie galdiņiem bēniņstāvā, gaidījām, kad mums palūgs atstāt telpas. Par lielu laimi, puisis bija tik noguris, ka aizslēdza ēstuvi un devās pie miera, nemaz nepamanot, ka mēs nekur neesam aizgājuši. Tad nu uz pāris stundām arī mēs pievērām acis, sēžot koka krēslos pie galda. No rīta puisim acis palika uz kātiņiem, ieraugot divus ceļotājus, kas bija okupējuši bēniņstāva galdiņus un novilkuši zābakus pažāvēt. Taču viņš tikai pasmējās un pat uzcienāja ar kafiju uz bāra rēķina.” Ceļotāji saka, ka šādi piedzīvojumi nav grūtības, bet daļa no ceļa. Protams, esot grūti negulēt trīs diennaktis pēc kārtas (aizmiegot vien sēdus līdz divām stundām kafejnīcās), pavadīt nakti ārā lietū vai salā, mērot garus gabalus kājām ar 15 kilogramu somu plecos vai ilgu laiku pārtikt tikai no sausajām zupām un ūdens. Bet komforts ne tuvu neesot noteicošais diviem jauniem vīriem. Šis sīkstums droši vien no abu sportiskajām gaitām, jo spēlējuši florbolu komandā “Pārgauja”. Pirmais mēnesis ceļā aizvadīts, un abi joprojām atzīst, ka izvēle sākt šo ceļojumu bija pareiza: “Galvenais ir mērķis. Un – satiktie cilvēki, piedzīvotais, iegūtā pieredze atsver jebkuras grūtības ar lielu uzviju. Vēl viena no līdz šim gūtajām atziņām – katrai dienai ir cita vērtība, kad ej uz to, lai realizētu savu sapni, lolotu ideju. Bijām gatavojušies, ka neies gludi, tāpēc viss notiek, kā plānots, bet tas, kas nenotiek, kā plānots, notiek labāk.” Ikviens var sekot līdzi ceļotāju gaitām portālā www.100latviesustasti.lv, arī “Druva” ik pa laikam paraudzīsies, kā ceļotājiem veicies, kur nonākuši, ko satikuši. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
23

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
321

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
34

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
21

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi