Svētdiena, 22. jūnijs
Vārda dienas: Ludmila, Laimdots, Laimiņš

Ceļot apkārt pasaulei

Druva
13:11
07.03.2013
50
Celotaji1

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša, 1.februārī, divi mūsējie – Cēsu Valsts ģimnāzijas 2007. gada absolventi – Ģirts Smelters un Kristaps Jēkabsons uzsāka savdabīgu, gandrīz gribētu teikt, avantūru – ceļojumu apkārt pasaulei. Varētu teikt- to var katrs, kam nauda ķešā skan. Taču šo ceļotāju iecere ir pavisam cita – iztikt ar minimāliem finansiāliem līdzekļiem.

Ģirts un Kristaps ceļo, lai veidotu stāstus par latviešiem ārzemēs, viņu dzīvi, akcentējot, ko aizbraukšana no Latvijas atņēmusi. Kā ceļotāji raksta savā interneta vietnē www.100latviesustasti.lv, viņi vēlas aicināt latviešus novērtēt to, kas tiem dots, dzīvojot savā dzimtenē. Līdztekus abi aktīvi apraksta ceļojuma gaitas, piedzīvojumus un redzēto. Nu jau var iepazīties ar ceļotāju piezīmēm par to, kā veicies pirmajā mēnesī. Pagaidām lasāmi 13 stāsti par sastaptajiem latviešiem, tostarp, cēsnieci Kristīni, kura dzīvo Milānā.

“Druva” sazinājās ar ceļotājiem virtuāli, kad viņi vēl atradās Grieķijas galvaspilsētā Atēnās, bet jau bija gatavi doties uz Turcijas galvaspilsētu Stambulu, kuru, visticamāk, jau sasnieguši. Ģirts norāda, ka apņēmība īstenot savu ieceri ir liela: “Neesam paredzējuši iespēju kādā brīdī padoties vai mest iesākto pie malas, jo esam ceļojumam rūpīgi gatavojušies. Tas ir mērķis un reizē arī sen lolots sapnis, kuru realizējam ar visiem spēkiem un resursiem. No idejas aizmetņa līdz sociālam projektam tādā formā, kādā tas ir attīstīts šobrīd, esam gājuši mērķtiecīgi. Uzsākt šo visu – bijis lieliskākais lēmums manā dzīvē.” Blogā ceļotāji norāda, ka abu motivācija ir ar savu darbu radīt pievienoto vērtību Latvijas sabiedrībai: “Arī pierādīt sev, ka spējam realizēt ideju, kam ticam; gūt neatsveramu pieredzi turpmākajai dzīvei.”

Ideja par pasaules apceļošanu radusies pirms vairāk nekā gada, līdz pērnā gada novembrī tā pārtapusi par reālu ieceri.

“Doma par bezrūpīgu ceļošanu abiem bija jau kādu laiku , bet vēl pat neapzinājāmies, cik tas viss var izvērsties nopietni, ar cēliem mērķiem un uzdevumiem. Sākumā plānojām apceļot pasauli, izvirzot mērķi – satikt visu valstu prezidentus, palīdzēt atrisināt konkrēto valstu problēmas, varbūt tēmējām par augstu. Jau no bērnības abiem ir ļoti stipras patriotiskas jūtas pret dzimteni, Latviju un tās kultūru. Tā radās ideja par sociālo projektu “100 latviešu stāsti” – ar mērķi satikt latviešus, ceļojot apkārt pasaulei bez papildu līdzekļiem, saskarties ar neskaitāmām grūtībām un tās pārvarēt, smelties pieredzi un idejas turpmākajai dzīvei,” raksta ceļotāji. Gatavošanās ceļojumam ilga pusotru mēnesi, šajā laikā abiem nācās uzzināt, noskaidrot daudz jaunu lietu, kā, piemēram, valstu politiku vīzu jautājumos, stopēšanas paradumus konkrētajos reģionos un daudz ko citu. Laiks paskrēja ātri, 1.februārī abi devās ceļā. Pirmajā ierakstā par ceļojuma sākumu viņi raksta: “Atstājot dzimteni, piemeklēja divējādas sajūtas. Pirmkārt, zvani un īsziņas ar mājiniekiem kļūst dārgākas. Otrkārt, atstājot Latviju, uz robežas paliek arī kārtīgs gabals no mums pašiem. Taču, lai gūtu ko jaunu, vecais jānoliek malā.” Ceļš līdz Florencei Itālijā bija samērā vienkāršs, aizveda Latvijas šoferi- tālbraucēji. Kā raksta ceļotāji, ceļojums tā pa īstam sākās, tikai izkāpjot no “fūrēm”. Pirmā diena Florencē bija pārbaudījumu diena, kuru abi izturējuši kā studenti eksāmenā – ar 40 stundām bezmiega, sausajām zupiņām un paļaušanos uz avantūrisku improvizāciju.

Tad ceļš cauri Itālijai, pārcelšanās uz Grieķi, tagad uz Turciju. Ģirts atzīst, ka spilgti iespaidi ir gandrīz ikdiena: “Esam ar plašu redzesloku, tāpēc daudzas lietas mūs spēj fascinēt – sākot ar vietējo saskarsmes un tradīciju īpatnībām, ēdieniem, arhitektūru, beidzot ar dabas skatiem, cilvēkiem. Emocionāli saviļņojošākā pieredze bija tas, kā vācām atbalstu kuģa biļešu iegādei.” Sīkāk tas aprakstīts mājas lapā, ir vērts izlasīt. Jāteic, ļoti interesanti palasīt puišu ceļojuma piezīmes, kas uzrakstītas aizraujoši. Var redzēt, ka ceļotājos ir īsts stāstnieka talants. Iespējams, ka ceļojumā gūtos iespaidus un atziņas varētu apkopot grāmatā, kas visnotaļ būtu lieliska lasāmviela.

Pajautāju, cik ilgā laikā viņi plāno īstenot ieceri. Ģirts raksta: “Parasti, atbildot uz jautājumu par termiņiem, smejamies, ka gribētos būt atpakaļ līdz Ziemassvētkiem. Pats veids, kādā esam izvēlējušies ceļot, kā arī minimālie finanšu resursi neļauj precīzi plānot laiku. Sākām 1. februārī, rēķināmies ar 8-11 mēnešiem, bet tad jau redzēs.”

Ģirts stāsta, ka apzināti izvēlējušies ceļot ar minimāliem finansiāliem līdzekļiem, izmantojot dažādus pārvietošanās veidus, līdzcilvēku viesmīlību un izpalīdzību, lai nakšņotu. Pirmā mēneša pieredze gan rāda, ka ne vienmēr izdodas atrast naktsmājas, jo abi apzināti neizvēlas viesnīcas, hosteļus, tad nākas nakšņot stacijās, kafejnīcās. Lūk, fragments par kādu nakti Milānā, kad nav izdevies sarunāt naktsmājas: “Parasti šādās situācijās apstaigājam visus „Mcdonaldus” un „Burgerkingus”, noskaidrojam, kurš strādā visilgāk. Šīs ēdināšanas iestādes Milānas centrā nebija līmenī, jo apmeklētājus jau dzina laukā tūlīt pēc pusnakts. Atradām pieticīgu kebabu bodīti, uz kuras sarkani mirgojošās izkārtnes vēstīja, ka darba laiks līdz pulksten 3, kas mūs iepriecināja. Šeit strādāja kalsnējs, slikti angliski runājošs itāļu puisis, ar kuru vairāk sazinājāmies žestu valodā. Kad pulkstenis rādīja trīs naktī, mēs vēl joprojām sēdējām pie galdiņiem bēniņstāvā, gaidījām, kad mums palūgs atstāt telpas. Par lielu laimi, puisis bija tik noguris, ka aizslēdza ēstuvi un devās pie miera, nemaz nepamanot, ka mēs nekur neesam aizgājuši. Tad nu uz pāris stundām arī mēs pievērām acis, sēžot koka krēslos pie galda. No rīta puisim acis palika uz kātiņiem, ieraugot divus ceļotājus, kas bija okupējuši bēniņstāva galdiņus un novilkuši zābakus pažāvēt. Taču viņš tikai pasmējās un pat uzcienāja ar kafiju uz bāra rēķina.” Ceļotāji saka, ka šādi piedzīvojumi nav grūtības, bet daļa no ceļa. Protams, esot grūti negulēt trīs diennaktis pēc kārtas (aizmiegot vien sēdus līdz divām stundām kafejnīcās), pavadīt nakti ārā lietū vai salā, mērot garus gabalus kājām ar 15 kilogramu somu plecos vai ilgu laiku pārtikt tikai no sausajām zupām un ūdens. Bet komforts ne tuvu neesot noteicošais diviem jauniem vīriem. Šis sīkstums droši vien no abu sportiskajām gaitām, jo spēlējuši florbolu komandā “Pārgauja”. Pirmais mēnesis ceļā aizvadīts, un abi joprojām atzīst, ka izvēle sākt šo ceļojumu bija pareiza: “Galvenais ir mērķis. Un – satiktie cilvēki, piedzīvotais, iegūtā pieredze atsver jebkuras grūtības ar lielu uzviju. Vēl viena no līdz šim gūtajām atziņām – katrai dienai ir cita vērtība, kad ej uz to, lai realizētu savu sapni, lolotu ideju. Bijām gatavojušies, ka neies gludi, tāpēc viss notiek, kā plānots, bet tas, kas nenotiek, kā plānots, notiek labāk.” Ikviens var sekot līdzi ceļotāju gaitām portālā www.100latviesustasti.lv, arī “Druva” ik pa laikam paraudzīsies, kā ceļotājiem veicies, kur nonākuši, ko satikuši. Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mums ir baltiešu kopība, kas jāstiprina

06:49
21.06.2025
12

“Padomju laikos Jāņi tika aizliegti, tāpēc bija papildu motivācija šo aizliegumu pārkāpt,” tā latviešu literatūrzinātniece un valodniece Janīna Kursīte-Pakule skaidro, kāpēc tolaik šo svētku svinēšana šķita būtiskāka. Sarunā ar “Druvu” viņa pauž viedokli ne tikai par svētku svinēšanu un atšķirībām tradīcijās, to darot, bet arī uzsver, cik nozīmīgi ir saprast, ka mūsu lielākā vērtībā ir […]

Viskrāšņākie, skanīgākie, gaidītākie, līksmākie svētki

13:00
20.06.2025
16

Saruna ar pazīstamo vidzemnieci, latvisko tradīciju zinātāju, dainu meditācijas vadītāju, grupas “Rāmi riti” dalībnieci – vokālisti un kokles spēles meistari – Inesi Kozuliņu. -Klāt enerģētiski spēcīgs laiks – Vasaras saulgrieži. -Jā, ļoti spēcīgs. Visu Saules gada ritu mūsu senču ir sadalījuši svētēs, kas ir ik pa piecām reiz deviņām dienām, tātad katrā 45.dienā ir kāda […]

Kā ikdienas rituāli ietekmē tavu pašsajūtu

11:43
20.06.2025
15

Mazām lietām – liela nozīme: Rītu sāc ar rūpēm par sevi Tu noteikti zini to sajūtu – steidzīgs rīts, ātri izmazgā mati, uzklāts minimums kosmētikas, un jau esi skrējienā. Bet ko, ja pat dažas minūtes veltītas tikai sev varētu mainīt Tavu dienu? Tieši to pierāda pēdējo gadu tendences – cilvēki arvien vairāk izvēlas sevi palutināt […]

Māksla ir mums visapkārt, katru dienu, ir tikai jāprot tā saskatīt vai saklausīt

00:00
19.06.2025
47

Katrīna Marta Riņķe (pazīstama arī kā Kei Sendaka) ir Latvijā dzimusi vizuālā māksliniece, kas strādā ar analogo fotogrāfiju, tekstu un instalāciju. Viņas radošie darbi aplūko laiku, nepastāvību un mainīgās attiecības starp ainavu, atmiņu un materialitāti. Viņas darbi atspoguļo mijiedarbību ar vietu – to, kā ūdens, gaisma un cilvēka klātbūtne veido un pārveido vidi. Viņas jaunākie […]

Būt dzīvē, ne malā

05:59
16.06.2025
38

Guna Rukšāne ir klātesoša dzīvē, kas  mutuļo apkārt, notikumos, kurus pati rīko, stāstos un grāmatās, kur atklāj izpētīto, uzzināto. Viņa aizrauj, ieinteresē. Jūnijs kultūras darbiniecei, rakst­niecei un dārzniecei līdz malām piepildīts laiks.    -Vakar izskanēja Dzies­minieku satikšanās pie Haralda Sīmaņa “Nekas nezūd, turpinās”.Vienmēr esmu brīnījusies, kā vienlaikus vairākiem cilvēkiem ienāk prātā viena doma. Uzve­dumā “Māls” […]

Arvien atklāt sev ko jaunu

06:46
15.06.2025
85

No taro, rūnām līdz neirografikai un transpersonālajaipsihoterapijai Rita Zālīte ir dzimusi rīdziniece, kura arī Cēsu novadniekiem dod iespēju gan klātienē, gan attālinātā formātā iepazīt transpersonālo psihoterapiju, neirografiku un dažādas ezoteriskās pasaules jomas, tostarp taro mākslu, rūnas, pirmelementu – krāsu baczi individuālās kartes, labirintus un mandalas, kā arī sistēmiskos izvietojumus. -Kā tad aizsākas ceļš līdz garīgās […]

Tautas balss

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
25
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
33
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
23
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
16
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
16
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Sludinājumi