Kurš gan bērnībā nav kaut ko krājis, bet, gadiem ejot, šī nodarbe tiek nolikta malā. Līdzīgi bijis arī līgatnietei Dacei Gradovskai. Taču tad nāca pamudinājums, ka tomēr vajag pašai veidot savu kolekciju.
“Mana vedējmāte no jaunības krāja pīlīšu figūriņas. Viņai kolekcijā ir vairāk nekā tūkstotis. Par katru savs stāsts. Ikreiz, kad ciemojāmies, viņa rādīja aizvien jaunas, stāstīja par tām. Tā nav vienkārši kolekcija, tā vākta cilvēka mūža garumā,” pastāsta Dace un klusi piebilst, ka kolekcijas īpašniece jau aizsaulē un viņa uzņēmusies kolekcijai atrast mājvietu. Kāpēc gan tā nevarētu būt Līgatnē? “Viņa mani pamudināja, ka vajag kaut ko krāt. Viņa iedvesmoja,” saka Dace. Kāpēc sāka krāt tieši bruņurupučus, izskaidrojuma nav. Var jau būt tāpēc, ka bruņurupucis nes veiksmi un nodrošina aizsardzību mājai, tas tiek uzskatīts par vislabvēlīgāko un dievišķīgāko radījumu, kas nes ārkārtīgi lielu veiksmi. Turklāt tas ir arī ilga mūža simbols.
Pirmā tikšanās Dacei ar bruņurupuci bija bērnībā, kad izlasīja par bruņurupucēnu Diegabiksi, kas devās pasaulē meklēt laimi un piedzīvot brīnumus. Patlaban viņas kolekcijā ir 167 bruņurupuču tēlu, pirmais atvests no ceļojuma uz Grieķiju 2003.gadā. Par katru mīļumu ir pierakstīts, kur tas iegādāts, kā ieradies pie jaunās saimnieces. “Pēc gadiem jau nevarēs atcerēties, tāpēc pierakstu,” bilst Dace un pastāsta, ka iegādājas tikai tos bruņurupučus, kuros ierauga kaut ko īpašu, atšķirīgu. Katrs bruņurupuča tēls ir tāds, kādu to redz kāds konkrēts cilvēks, mākslinieks. “Tie ir tik dažādi, un tas ir tas interesantākais. Bruņurupucim lūpu kaktiņi ir uz augšu, tas var būt noskumis, bet ne bēdīgs, smaida vienmēr,” domās dalās Dace.
Daces bruņurupuči sakārtoti sekcijas trijos plauktos aiz stikla. “Darbā man nav neviena, šķiet, ka tiem gribas būt kopā,” bilst bruņurupuču saimniece.
Viņas kolekcijā ir ne tikai dzīvnieku figūriņas. Simpātiskie dzīvnieciņi ir gan krājkasītes, svečturi, lādītes, brošas, auskari, kuloni, magnētiņi, tie ir pie atslēgu piekariņiem, kā dizaina priekšmeti, arī zibatmiņa ieslēpusies bruņurupucī, tie attēloti uz krekliņiem, zeķītēm. Tie ir no visdažādākajiem materiāliem, arī saldiem un garšīgiem – šokolādes, marcipāna, cepumiem.
“Bruņurupuči labi iedzīvojas gan rotās, gan sadzīves priekšmetos, gan atklājas dažādos materiālos,” saka Dace un rāda birstīti, maza sunīša rotaļlietu, sāls trauciņu, ziepes plastmasas trauciņā kā bruņurupucis, ziepes bruņurupuču formā… Var vien apbrīnot cilvēku fantāziju. Un zem bruņurupuča bruņām var tik daudz ko paslēpt, piemēram, kompasu, kādu krātuvi.
“Neeju un veikalos nemeklēju. Nav bijis tā, ka kādu gribētu par katru cenu. Internetā, ebay vietnē, skatījos, cik tur ir bruņurupuču! Pēc bildītes jau nevar saprast, kāds patiesībā ir. Bijuši tādi bruņurupuči, kas iekrituši sirdī, bet tie bieži vien ir ļoti dārgi. Draugi arī dāvina, zina, ka man patīk. No ceļojumiem atmiņai parasti atvedu kādu bruņurupuci. Rupuči jau zina, ka meklēju, kurš grib dzīvot Līgatnē, tas prot iepatikties. Iegādājos tos, kuri piesaista, uzrunā. Šie divi ir no lavas putekļiem, viens no Etnas, otrs no Vezuva. Kad šo ieraudzīju, smējos – tāds muļķīgs kā vējabakas uz sarkanām vātīm. Viņš uzjautrināja – krāsu salikums arī jautrs – violets, sarkans, zaļš, dzeltens. Man tas ir mīļš. Gruzīni uzdāvināja filcētu rupuci. Diezgan palielu, es tomēr skatos, lai nav lieli un plauktā pietiktu vietas. No filca viens maziņš jau bija. Tagad ir mamma un mazais, latviskais un gruzīniskais labi sader. No Pilā kāpas Francijā atvedu no gliemežvākiem gatavotu suvenīru, septiņi mazi bruņurupucēni dzīvo kāpā. Tas ir Gaudi stilā no Barselonas. Dārgākais bruņurupucis ir broša ar Svarovska kristāliem. Nopirku Briselē treknajos gados. Tas ir tā laika liecība. Interesantas ir bērnu rotaļlietas – striķītī velkamas, vannā peldināmas un vēl nez kādas. Savdabīgi ir bruņurupuči kā dizaina priekšmeti. Dažs vairāk izskatās pēc pīles, citā kas no čūskas, lāča. Krāsu dažādība visplašākā. Tādus bruņurupučus redz mākslinieki,” domās dalās Dace Gradovska un atklāj, ka pats mīļākais bruņurupucis ir no laukakmens ar metāla kājiņām. Tas ieguļ rokā un šķiet tik dabīgs. Tālākais bruņurupucis atbraucis no Taizemes.
“Manu vedējmāti bērni sauca par Pīļu tanti, mani neviens par Bruņurupuču tanti nav nosaucis,” nosmej Dace un piebilst, ka līdz šim nav satikusi nevienu, kurš krāj bruņurupučus. Dace atklāj, ka pēdējā laikā viņai iepatikušās žirafes. Dažas jau mājās ir. Krājas arī akmeņu kolekcija. Tajā akmeņi no dažādām zemēm. Tas jau ir cits stāsts. Šoreiz tikai par bruņurupučiem.
Komentāri